Grib novērst nevienlīdzību
Pašvaldības iebilst pret amata vienību skaita noteikšanu pirmsskolā.
Pirmsskolas izglītība
Slimošanu dēļ izglītības iestādes neapmeklē apmēram septītā daļa audzēkņu
Skolās un bērnudārzos turpina samazināties apmeklējums akūto elpceļu saslimšanas dēļ, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) monitoringa dati.
Vērtēs iespējas pirmsskolas pedagogu atalgojumu celt vairāk par līdz šim plānoto
Pirmsskolas pedagogu atalgojuma nevienlīdzības mazināšanai taps jauni aprēķini, lai vērtētu iespējas to celt vairāk nekā bijis plānots līdz šim, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un finanšu ministru Jāni Reiru (JV) stāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Pirmsskolas iestāžu sāpīgie mezgli
Šobrīd izglītības jomas aktualitāšu saraksta sākumā ir jaunais pedagogu darba samaksas modelis, kas paredz novērst nevienlīdzību attiecībā uz pirmsskolas pedagogu slodžu veidošanas principiem un algas līmeni, kas daļai šajā posmā nodarbināto gadiem ir bijis zemāks nekā citiem kolēģiem. Šis ir arī viens no iemesliem, kāpēc pirmsskolas pedagogu trūkst, it īpaši lielajās pilsētās. Taču uzmanības lokā ir arī vairākas citas problēmas, kas pirmsskolas izglītības posmā ir ilgstoši sasāpējušas.
Novērsīs pedagogu nevienlīdzību
Uz nevienlīdzību, kas skar ap 11 000 pirmsskolas skolotāju, kuriem par slodzi tiek maksāts mazāk nekā skolās, uzmanību vērš Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). Tā jau pirms pāris gadiem savāca vairāk nekā 42 000 parakstu, pieprasot izbeigt diskrimināciju, kā arī rosinot darba samaksu nodrošināt vismaz daļēji no valsts budžeta. Šobrīd pirmsskolas izglītības finansējumā lauvas tiesa ir uz pašvaldību pleciem (68%), bet valsts sedz 29% (tikai tiem pedagogiem, kuri strādā ar bērniem no piecu gadu vecuma). Arī iniciatīvu vietnē Mana balss aptuveni 10 000 cilvēku pauda atbalstu pirmsskolas pedagogiem.
Mācības pirmsskolā – latviski
Saeima atbalstījusi likumu grozījumus, nosakot, ka izglītība latviešu valodā no 2021. gada 1. septembra būs jānodrošina visās pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs (PII). Grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā jau pagājušā gada rudenī Saeimā bija iesniegusi Nacionālā apvienība (NA).
Visos pašvaldību bērnudārzos būs jānodrošina iespēja bērniem mācīties latviešu valodā
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumos, kas visām pašvaldību pārziņā esošām pirmsskolas izglītības iestādēm uzliek par pienākumu nodrošināt programmas pieejamību valsts valodā.
Vajadzīgās zināšanas apgūs. Par izglītošanos ierastajā režīmā lemj bērnudārza dibinātājs
Kamēr skolās un augstskolās mācības turpinās attālināti, pirmsskolas izglītības iestādēs (PII) no otrdienas darbu ierastajā režīmā ļauts atsākt piecus un sešus gadus veciem bērndārzniekiem. Tas, kādā veidā noritēs mācību process, būs atkarīgs no bērnudārza dibinātāja. Vecāki gan joprojām varēs pieprasīt, lai viņu bērns tiek izglītots attālināti, kā tas daudzviet noticis līdz šim. Bērniem, kuri vēl nav sasnieguši obligāto izglītības vecumu, bērnudārza apmeklējums joprojām tiks organizēts dežūrgrupās. Tās drīkst apmeklēt tikai tad, ja audzēkņa vecākiem bērnu patiešām nav kur atstāt. Speciāls apliecinājums tam gan nebūs jāsagatavo, tomēr atbildīgie aicina rūpīgi izvērtēt katra paša atbildību, bērnu vedot uz bērnudārzu.
Vairāk nekā puse no vakancēm izglītības iestādēs ir tieši pirmsskolās
Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) uz 2020.gada janvāri bija 105 pedagogu vakances, no kurām 59 bija pirmsskolas izglītības iestādēs, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baiba Bašķere.