2026. gada 9. maijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisināsies vērienīgs jauniešu rakstniecības un jaunrades festivāls “Kolibri”, lai veicinātu bērnu un jauniešu interesi par radošo rakstīšanu.
ŠĪ gada Jāņa Baltvilka balvu rakstniecībā ir ieguvis dzejnieks Žebers par dzejoļu krājumu Ejas un asakas, ko 2022. gadā laidusi klajā izdevniecība Liels un mazs, laikrakstu Diena informēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra pārstāve Silvija Tretjakova. Mākslinieces Ineses Brants veidotā porcelāna laiviņa ar balto vilku iekšpusē un zemeni mastā aizceļojusi pie dzejnieka par rotaļīgi uzrakstītu domāt rosinošu grāmatu, kas uzmundrina lasītāja "iekšējo galvu" un sapurina latviešu bērnu dzejas apvāršņus, teikts žūrijas pamatojumā.
Tikko ir noslēdzies izglītības un zinātnes ministra Roberts Ķīļa rosinātais konkurss par mācību līdzekļu digitalizāciju. Galvenais tā mērķis ir ar skolotāju palīdzību līdz šī gada beigām radīt Latvijas izglītības kontekstam piemērotu elektronisku mācību saturu latviešu valodā.
Atsaucoties uz vairāku latviešu rakstnieku nevēlēšanos tikt publicētiem topošajā Apgāda Zvaigzne ABC antoloģijā Jaunākā latviešu īsproza, izdevniecība Zvaigzne ABC portālam Kulturasdiena.lv norādīja, ka respektēs rakstnieku vēlmi netikt publicētiem šajā krājumā.Kā vēstīs iepriekš, pirmdien, 11.
Ņemot vērā līdzšinējo attieksmi un (ne)sadarbību antoloģijas Jaunākā latviešu īsproza tapšanā, nepiekrītam mūsu stāstu izmantošanai Zvaigznes ABC gatavotajā jaunākās īsprozas antoloģijā, publiski izplatītā paziņojumā portālu Kulturasdiena.lv informēja vairāki Latvijā atzīti literāti.Vēstulē, kuru parakstījusi Inga Žolude, Andra Neiburga, Jānis Einfelds, Gundars Ignats, Nora Ikstena, Gundega Repše, Maira Asare, Inga Ābele, Pauls Bankovskis, Māris Bērziņš, Dace Rukšāne, Osvalds Zebris un Juris Zvirgzdiņš, literāti pauž neapmierinātību par izdevniecības Zvaigzne ABC divkosīgo attieksmi antoloģijas Jaunākā latviešu īsproza tapšanas procesā, kā arī nepiekrīt, ka viņu stāsti tiek publicēti.
Papildu naudu literatūras nozarei meklēs jau šāgada budžetā.Atzīstot virkni problēmu latviešu rakstniecības un literatūras nozarē, Kultūras ministrija (KM) kopā ar nozares profesionāļiem vienojušies par nozīmīgākajiem uzdevumiem un trūkstošā finansējuma piesaisti šajā un nākamajos gados. Uzstājoties Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (Nacionālā apvienība) otrdien, 22.
Otrdien, 14. februārī rakstnieki tikās ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju sanāksmē par valsts atbalstu nacionālajai rakstniecībai un grāmatniecībai. Tikšanās laikā kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende solīja nākotnē meklēt iespējas, lai palielinātu literatūras nozares budžetu.Lai arī rakstnieki nesaņēma atbildi uz iepriekš atklātajā vēstulē pausto jautājumu, kāpēc literatūras nozare tika izslēgta no Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammu saraksta, kas saņems VAS Latvijas valsts meži ziedotos finanšu līdzekļus, taču kultūras ministre apsolīja šo kļūdu nekavējoties labot un atrast valsts budžeta vai ziedotāju līdzekļus Nacionālās rakstniecības atbalsta programmai 300 000 latu apmērā, kā arī meklēt iespējas nākotnē atvēlēt literatūras nozarei 5% no Kultūras ministrijas budžeta daļas, kas nav saistīta ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību.
Otrdien, 14. februārī plkst. 10 rakstnieki tiksies ar politiķiem Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, lai diskutētu par turpmāko valsts atbalstu nacionālajai rakstniecībai un grāmatniecībai.Latvijas Literatūras centra direktors Jānis Oga par gaidāmo tikšanos stāsta: „Rakstnieku un grāmatnieku tikšanās klātienē ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, cerams, kļūs par nozīmīgu pagrieziena punktu turpmākajā valsts politikā latviešu valodas un nacionālās literatūras atbalstam.
