Režisors Uģis Olte par to, ka labas lietas dzimst no vēlmes braukt vienā busiņā, kāpēc svarīgi ne tikai to aktu zīmēt, bet arī veikt un kā atrast savus īstos cilvēkus.
Igauņu komponists Urmass Sisasks teleskopā vēro debesis un aprēķina planētu orbitālā lidojuma skaņas, lai savā mūzikā tvertu Visuma harmoniju. Viņš tic, ka nākotnē uzvarēs skaistums, un aicina nomierināties un izbeigt histēriju par globālo sasilšanu.
Dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce par lavīšanos pie savas neredzīgās vecvecmāmiņas, sadomazohismu profesijā, rakstnieka bloku un idejām, kuras nav bail atklāt.
Režisora un operatora Ivara Zviedra (52) attiecībās ar filmu varoņiem ir kas atbruņojoši cieņpilns. Apbrīnojami ražīgais dokumentālists pats to dēvē par patiesu interesi par cilvēku.
Par klusuma garšu un ieskatīšanos sevī, par to, kāpēc arī dzērves teritoriju vajag cienīt un kā no šokolādes nonākt līdz dzīves algoritmiem, sarunājas kontemplācijas skolotāja un Elijas nama saimniece Inga Rubene un "literatūrists" Gustavs Terzens.
Mums Latvijā ir gan ziemas saulgrieži ar bluķa vilkšanu, piparkūku cepšanu un maskošanos, gan kristīgie Ziemassvētki ar svētvakaru baznīcā un Ziemassvētku vecīti. Esam arī sapratuši, cik bezjēdzīgi ir strīdēties par vienīgajām pareizajām svinēšanas tradīcijām, kuras var būt gan sadzīviski praktiskas, gan noslēpumainas, bet dažu reizi pat aplam muļķīgas, lai gan vairākās paaudzēs pārmantotas. Par to visu raisījās saruna ar folkloristi, filozofi, Valsts izglītības satura centra folkloras projektu koordinatori, programmas Pulkā eimu, pulkā teku vadītāju, tradicionālās kultūras biedrības Aprika vadītāju un Latvijas Stāstnieku asociācijas dalībnieci Māru Mellēnu.
Eksperimentālās psiholoģijas profesors Oksfordas Universitātē Čārlzs Spenss mēģina noskaidrot, kā kopā darbojas visas piecas cilvēka maņas un kā to piegādāto informāciju apstrādā mūsu smadzenes. Viņš arī ir pētījis, kā dažādu faktoru ietekmē mainās mūsu garšas izjūta, un uzsver, ka, piemēram, restorānā skanošā mūzika ietekmē cilvēka garšas sajūtu, pat ja pats ēdiena baudītājs to noliedz. Un izrādās – garšas izjūtai mēles zaudēšana patiesībā nodarītu vismazāko kaitējumu, svarīgāka te esot oža.
Visu laiku risinām sekas jeb "tos sūdus", bet vainojam tajā abstraktas sistēmas vai putnus, tikai ne paši sevi, saka režisore Ruģile Barzdžukaite (36). Pēc starptautiski gūtajiem panākumiem gan operas, gan kino žanrā viņa kļuvusi par vienu no pašlaik visvairāk pieprasītajām Baltijas māksliniecēm.
Izstādes Sapere aude! Uzdrīksties zināt! Garlībam Merķelim 250 idejas un tekstu autore Aija Taimiņa par to, kāpēc Grēta Tunberga ir kā mazs Merķelis, par latviešu naida evaņģēliju un par laikmetu, kurā rakstītajam vārdam bija nozīme.
Mēs skrienam, skrienam, bet visu jau nevar paspēt. Tad saproti, ka vienīgais, kas tev ir, ir šis mirklis, kurā tu dzīvo, – pārliecinājusies latviešu dziedātāja, mecosoprāns Zanda Švēde.
Kanādiešu dziedātāja un dzejnieka Leonarda Koena (1934–2016) jaunais albums Thanks for the Dance ir maigas, aizkustinošas atvadas. Par mākslinieka pēdējo darbu SestDienai stāsta albuma producents Leonarda Koena dēls Ādams Koens.
Jaunais animācijas režisors Gints Zilbalodis (25) pieteicis sevi kā sensāciju – kritiķi neskopojas ar uzslavām, dēvējot viņu par tīrradni, atklājumu, unikālu skatienu Latvijas animācijā. Nesen kinoteātros nonākušo debijas pilnmetrāžu Projām/Away (2019) režisors veidojis nepilnus četrus gadus un to darījis viens pats – viņš ir gan filmas režisors un animators, gan producents, scenārija un mūzikas autors. Izšķiršanās veidot trīsdimensiju animācijas filmu vienatnē gan nav bijis dumpiniecisks žests, kā skaidro viņš pats – tā ir pragmatisku apsvērumu, finanšu un darba metodes summa.