Pedagogi un autoritātes var aizšķilt, bet bez savas gribas nedegsi, ir pārliecināta režisore Signe Birkova, kura stāsta arī par to, kāpēc ir vajadzīgas filmas par citplanētiešiem un kāpēc kino vienmēr vissvarīgākais ir pārdzīvojums, nevis akadēmiski prātojumi.
Gruzijas vēstniece Latvijā Tea Maisuradze par savas valsts ceļu uz ES un NATO, 2008. gada 7. augusta Krievijas pilna mēroga militārās agresijas sekām un šīsvasaras protestiem.
Ilgonis Vilks par to, kādi jaukumi sagaida tūristu uz Mēness, kurai paaudzei ir cerības piedzīvot cilvēku uz Marsa un kāpēc mums uz galvas var uzkrist tikai mazs meteorīts.
Jaunais kultūras ministrs Nauris Puntulis (57) skaidro, kādus sitienus gatavs uzņemties, sola iestāties par tiem, kuri ikdienā nebauda aplausus, un meklēt radošus, bet ne dārgus risinājumus.
Dramaturģes Justīnes Kļavas (28) produktivitāti labticīgi var apskaust jebkurš, kas uz jautājumu par ikdienas nodarbošanos cēli atbild, ka raksta. Viņas visjaunākais darbs Vecmāmiņu valsts tika pirmizrādīts 29. jūnijā Cēsu Pilsmuižas klētī sarunu festivālā Lampa. Paredzētas izrādes arī Valmierā, Kuldīgā, Liepājā, Daugavpilī un Rēzeknē.
Represēto piemiņas kopējs Aleksejs Babijs par atšķirību starp Ļeņinu un Staļinu, latviešu spiegu ciemiem Sibīrijā, par to, ko viņš nepiedos Hruščovam, un par socioloģijas cenu.
Drīz absolvējošajiem Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) programmas Dramatiskā teātra aktiera mākslas ar specializāciju leļļu teātrī studentiem jeb leļļiniekiem pēdējā laikā sekots līdzi gana daudz. Daži, iespējams, redzējuši kādu šī kursa diplomizrādi, kas tapušas režisoru Mihaila Gruzdova, Elmāra Seņkova, Kārļa Krūmiņa un Dāvida Džovancanas režijā. Daži, iespējams, sekojuši līdzi ziņai, ka diemžēl visi šī kursa aktieri nenonāks Latvijas Leļļu teātrī, kā tas sākotnēji bija paredzēts. No 2015. gadā uzņemtajiem aktieriem, kuri gatavoti kā konkrētā teātra māksliniecisko spēku atjauninājums, štatā tiks paņemti tikai četri. Viens no kursa turpinās spēlēt Nacionālajā teātrī, bet vēl viens – Rēzeknes teātrī Joriks. Šai ziņai sekoja arī toreizējā Leļļu teātra galvenā režisora Ģirta Šoļa polemika ar pašreizējo Leļļu teātra direktoru Vilni Beķeri. Šolis teātri pakāpeniski virzīja uz pārmaiņām, februārī Leļļu teātrī iestudēja izrādi Kazanova (2019), tad uzzināja, ka viņa pozīcija likvidēta.
Nevis kur, bet par kādu naudu būvēt koncertzāli Rīgā. Šāds ir īstais jautājums. Ja naudas valsts budžetā nav, strīdiem par vietu nav jēgas. Ir visas pazīmes, ka arī šobrīd pieejamie 23 miljoni no Eiropas fondiem var tikt novirzīti citur, – atzīst Finanšu ministra padomnieks, kādreizējais kultūras ministrs Ints Dālderis. Viņš iesaka lūkoties lētāku, reālāku alternatīvu virzienā, pārbūvējot Dailes teātra vai Rīgas Kongresu nama zāli un neaizmirstot atrisināt mūziķu zemā atalgojuma problēmu. Bet vissvarīgākais ir brīdināt, ka koncertzāles projektam grasās atņemt vienīgo pieejamo finansējumu.
Režisors Juris Kursietis (36) uzņēmis filmu par savējiem-svešajiem margināļiem Eiropā, ar ko pievērš uzmanību viesstrādnieku problēmām, un atklāj, kāpēc viņu saista "mazo cilvēku" stāsti
Latvijā ir ārkārtīgi daudz vietu un durvju, pie kurām ir vērts pieklauvēt, uzsver diriģents Sigvards Kļava (56). Noslēdzis vērienīgo Latvijas gredzena ciklu, viņš strādā jau ar jaunām idejām un cer, ka arī ilgi marinētā izšķiršanās par koncertzāli Rīgā ies uz priekšu
Latvijas Universitātei es gribētu novēlēt mieru. Tā nav pelnījusi tādu ļembastu un satricinājumus, – komentējot plaši izskanējušās pēdējo rektora vēlēšanu kaislības, kad uz amatu pretendēja pašreizējais rektors Indriķis Muižnieks un Gundars Bērziņš un kad debatēs runātais brīžam stipri pārsniedza akadēmiskas pieklājības rāmjus, saka filozofe Latvijas Universitātes profesore Maija Kūle. Rektora vēlēšanās asumi parādās ne pirmo reizi, tādi bija gan 2007. gadā, kad uz rektora amatu kandidēja Kūle, gan vēlāk. Šajā reizē, kā izteikusies Kūle, kaislību pamatā varētu būt tas Skalbes vērdiņš, kas universitātes īpašumu izskatā "zaigojas akas dibenā un sauc to paņemt". Universitātei tas sliktākajā variantā varētu nozīmēt autonomijas faktisku zaudēšanu.
