Latvijā ir ārkārtīgi daudz vietu un durvju, pie kurām ir vērts pieklauvēt, uzsver diriģents Sigvards Kļava (56). Noslēdzis vērienīgo Latvijas gredzena ciklu, viņš strādā jau ar jaunām idejām un cer, ka arī ilgi marinētā izšķiršanās par koncertzāli Rīgā ies uz priekšu
Latvijas Universitātei es gribētu novēlēt mieru. Tā nav pelnījusi tādu ļembastu un satricinājumus, – komentējot plaši izskanējušās pēdējo rektora vēlēšanu kaislības, kad uz amatu pretendēja pašreizējais rektors Indriķis Muižnieks un Gundars Bērziņš un kad debatēs runātais brīžam stipri pārsniedza akadēmiskas pieklājības rāmjus, saka filozofe Latvijas Universitātes profesore Maija Kūle. Rektora vēlēšanās asumi parādās ne pirmo reizi, tādi bija gan 2007. gadā, kad uz rektora amatu kandidēja Kūle, gan vēlāk. Šajā reizē, kā izteikusies Kūle, kaislību pamatā varētu būt tas Skalbes vērdiņš, kas universitātes īpašumu izskatā "zaigojas akas dibenā un sauc to paņemt". Universitātei tas sliktākajā variantā varētu nozīmēt autonomijas faktisku zaudēšanu.
Mana Grammy balva ir savējo, Latvijas cilvēku, mīlestība, saka spožā operzvaigzne Marina Rebeka, kuras neatkārtojami skaisto balsi un dziļi patiesos mūzikas lasījumus ir iemīlējuši klausītāji visā pasaulē. Tāpēc māksliniecei uzstāšanās dzimtenē vienmēr ir ļoti īpašs un abpusēji gaidīts notikums.
Par to, ka pārmērīga mobilo viedierīču izmantošana pakāpeniski kļuvusi par problēmu, kas negatīvi ietekmē cilvēku attiecības, izraisa pat atkarību un rada dažādas problēmas sabiedrībai kopumā, runāts tiek jau ilgāku laiku. Ik pa brīdim parādās dažādi pētījumi šajā jomā, taču pirmo reizi plašāk par šo negatīvo pusi īpašā kampaņā Latvijā sācis stāstīt arī mobilo sakaru operators, aicinot savus klientus internetu lietot atbildīgi. Par to, kamdēļ nepieciešama šāda kampaņa, kur vispār virzās tehnoloģijas un kādas ir to attīstības tendences, kā arī par digitālā asistenta nozīmi mūsdienu pasaulē, SestDiena uz sarunu aicināja Tele2 Latvijā valdes priekšsēdētāju Valdi Vancoviču.
Vēsturniece Inese Dreimane par to, kāpēc sarakstījusi romānu Vēstule ar pielikumu, kāpēc ik pa laikam atkal jāatgādina, kas Latvijā notika XX gadsimta vidū, un kas ir tie, kuri nacionālos partizānus sauc par bandītiem.
Latvijas visu laiku labākā maratona skrējēja Jeļena Prokopčuka pēc otrā dēla dzimšanas svētdien Rīgas ielās atgriezīsies maratona distancē. 42 gadu vecumā Jeļena turpina intensīvus treniņus, taču konkrētu sasniegumu mietiņu nav nospraudusi. "Pati sev esmu kaķis maisā," saka Jeļena.
Vēsturnieks Jānis Šiliņš par neatkarības idejas evolūciju, likmi uz Krievijas uzvaru Pirmajā pasaules karā kā lielu vēsturisku kļūdu un par to, ko slēpa latviešu lojalitāte caram.
Droši jūtos tikai tad, kad mugura ir pret sienu, – pirms sarunas izvēloties vietas pie galda, atklāj kinorežisore Dzintra Geka un paskaidro, ka čekisti viņas māti arestēja, no aizmugures uzliekot cimdotu roku uz pleca. Māte tad jau gaidīja Dzintru, varbūt kaut kas no mātes tā brīža sajūtām meitai ir ticis. Nu jau turpat 20 gadu Dzintru Geku pazīst vispirms kā izsūtīto Sibīrijas bērnu atmiņu kopēju, daudzu šai tēmai veltītu filmu un divu milzīgu sējumu Sibīrijas bērni veidotāju, regulāru ekspedīciju rīkotāju uz izsūtīto latviešu dzīves un atdusas vietām Sibīrijā. Taču viņas radošajā biogrāfijā ir arī daudz citu filmu. Pēdējās divas, Kurts Fridrihsons un Ilmārs Blumbergs, kuras pirmizrāde notika 4. maijā, veltītas māksliniekiem. Tiesa, arī viņu liktenī Sibīrijai ir liela nozīme, un Blumberga gadījumā tieši Sibīrija satuvināja mākslinieku un režisori, rezultātā tapa filma. Liktenis bija lēmis tai iemūžināt pēdējo posmu izcilā mākslinieka mūžā.
Grupas Instrumenti trešais, par diviem pārējiem parasti mazāk manāmais dalībnieks Gatis Zaķis (38) kā producents atbildīgs arī par to, kā skan liela daļa Latvijas populārās mūzikas. 15. maijā Instrumentiem iznāk jauns albums Cilvēks.
Dramaturgs Jānis Balodis (31) par Jumpravas tekstu nozīmi un Depeche Mode ēnu, kā arī mūsdienu Latvijā iespējamo atmodu un no iepriekšējām paaudzēm mantoto konfliktu risināšanu.
Izvēloties Tautas frontes kandidātus vēlēšanām, gandrīz vai galvenais kritērijs bija drosme – vai kandidāts nebaidīsies nobalsot par neatkarību, jo nekādus tūlītējus labumus šis balsojums nesolīja, toties iespēja tikt labākajā gadījumā aizsūtītam uz vēsākām zemēm gan nebija izslēdzama. Nākamais kritērijs bija spēja uzrakstīt likumus, jo tos mēs rakstījām no jauna, – notikumus pirms 1990. gada 4. maija atceras Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns.
Cilvēku atmiņa ir īsa, runājot par Parīzes Dievmātes katedrāles degšanu, ko dažs labs paguva nokrustīt par simbolisku "vecās Eiropas" nodegšanu, saka arhitektu biroja SIA Konvents vadītājs kopš 1993. gada, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes eksperts Pēteris Blūms un atgādina citas lielas, bet jau stipri aizmirstas ugunsnelaimes kultūras pieminekļos.