Jaunjelgavas novada domes deputātu vairākums šodienas sēdē nolēma izslēgt no Jaunjelgavas vidusskolas pirmklasnieka piekaušanā vainoto zēnu, kurš dzīvo Vecumnieku novadā.
Brīžos, kad agresīvie
bērni apdraudēs citus, skolas vadībai būs tiesības skolēnam nodrošināt mācību
procesu atsevišķā telpā, savukārt pēc tam vairākus mēnešus veiks atbalsta
pasākumus konkrētās problēmsituācijas risināšanai. Šāds lēmums valdībā
pieņemts, jo līdz šim nav bijis juridiski korekta risinājuma situācijās, kad
bērni skolā apdraudēja paši sevi un citus.
Skolās sācies eksāmenu laiks, taču ne visi
skolēni valsts pārbaudījumus kārto - daudzi tiek no tiem atbrīvoti. Ārsti
atzīst, ka skolēni kļūst arvien slimīgāki. Iespēju saņemt atbrīvojumus no
valsts pārbaudes darbiem biežāk izmanto devītklasnieki, jo vidusskolēniem
svarīgs ir centralizēto eksāmenu sertifikāts.
Skolēni, kuru ģimenes
atgriežas uz dzīvi Latvijā, nereti sastopas ar situāciju, ka ir grūti
pielāgoties mācībām Latvijas skolās. Mācību forma Latvijā var pat ļoti atšķirties
no tās, kāda bijusi iepriekšējā mītnes zemē. Skolas vadībai šādos gadījumos
jāpiedāvā risinājums, piemēram, papildu konsultācijas un skolotāja palīga
pakalpojumi, bet ne vienmēr tas tiek nodrošināts. Ir gadījumi, ka skolēnam
jāpavada pat pusgads mājās, gaidot septembri, lai atkārtoti mācītos attiecīgajā
klasē.
Skolēni, kuru ģimenes atgriežas uz dzīvi Latvijā, nereti
sastopas ar situāciju, ka ir grūti pielāgoties mācībām Latvijas
skolās. Mācību forma Latvijā var pat ļoti atšķirties no tās, kāda
bijusi iepriekšējā mītnes zemē, pirmdien vēsta laikraksts Diena.
Bērni un jaunieši, kuru ģimenes atgriežas uz dzīvi Latvijā, nereti sastopas ar situāciju, kad ir ļoti grūti
pielāgoties mācībām Latvijas skolās. Mācību forma Latvijā var pat ļoti atšķirties
no tās, kā bijis skolās iepriekšējā mītnes zemā.
Skolās uzsvars tiek likts uz akadēmisko mācīšanos, lai realizētu izglītības standartu, savukārt skolēnu pozitīva uzvedība tiek uztverta kā pašsaprotama.
“Ja viņi tiešām grib tur lūgties, nedomāju, ka tas ir slikti, bet baznīcas un skolas attiecības valstī ir citas”, vaicāta par ieceri kādā skolā atvēlēt atsevišķu telpu jauniešiem, kurā tie varētu lūgties, sacīja LU filosofijas pasniedzēja, profesore Skaidrīte Lasmane.
Manā izpratnē skolās jābūt vietām, kuras atvēlētas sekulārās, nevis garīgās izziņas procesiem, jo garīgajām praksēm ir brīvi pieejams gana daudz citu “telpu”, sarunā portālam Diena.lv norādīja sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.
2012.gadā saņemti 600 iesniegumi par pārkāpumiem mācību iestādēs, tā Saeimas atbildīgajā komisijā informēja Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča, ziņo Latvijas radio.Viens no diskusijas rosinošākajiem gadījumiem bija Mālpils vidusskolā, kur angļu valodas skolotāja rupji pārkāpa bērna tiesības .Kādam skolniekam palika slikti, viņš izvēmās un skolotāja likusi bērnam noģērbties un ar viņa paša drēbēm saslaucīt to, kas ir noticis.
Valsts prezidents Andris Bērziņš darba vizītē Aucē tikās arī gan ar Auces vidusskolas, gan Bēnes vidusskolas skolēniem un pedagogiem, lai atbildētu uz izglītības jomas pārstāvju interesējošajiem jautājumiem un izklāstītu savu redzējumu par turpmāko Latvijas attīstību izglītības un citās nozīmīgās jomās, portālu Diena.lv informēja Valsts Prezidenta kancelejā.
