Sleja

Stilīgas prāta rotaļas

Brīnies, ko zinām, skaties, ko mākam! Sekotāji turpina jauniešiem adresēto TV raidījumu kā spēļu tradīciju. Šī ir interesantāka par citām.Aizripojis šovs Es varu būt premjerministrs, ik pa laikam jauniešiem domāto TV raidījumu "tuksnesī" parādās kādas skolu komandu spēles. Viens no tādiem bija Smārts, tūlīt sāksies _Finanšu tango _Kārļa Streipa vadībā.

25. oktobris, 2012, 12:39

Kosteņecka: Mana paaudze ne no kā vairs nebaidās

Mana paaudze ne no kā vairs nebaidās. Jo mēs vienkārši esam jau paguruši no tām bailēm! Katru dienu mūs baida te ar gaidāmo ekonomisko krīzi, te ar iespējamiem starpnacionāliem konfliktiem, te ar slepeniem valdības nodomiem konsolidēt budžetu uz pensiju rēķina. Bet katra diena beidzas ar vakaru, kuram pēc nenovēršama dabas likuma seko nakts.

28. decembris, 2011, 15:54

Referendumu "noturējām", visu atrisinājām?

Kā jau tas pie mums mēdz notikt, dažbrīd kļūstam apņēmības pilni, saausāmies un sasparojamies, kad tā vien šķiet, ka nu gan ies vaļā un beidzot izkustēsimies no nulles punkta, bet – rīkošanās spars apsīkst, tā arī nerealizējies nevienā taustāmā rezultātā.Skat, kopš valodas referenduma nav pagājis pat gads, bet izskatās, ka viss, par ko tā mutuļoja sabiedrība un politiķi, sen ir aizmirsts un pamests novērtā.

31. oktobris, 2011, 7:11

Labais gans

Nav ne mazāko šaubu — mūsu atmiņa kļūst arvien sadrumstalotāka un īsāka. Tādēļ mūsu sabiedrības varoņiem un zvaigznēm jāstrādā vaiga sviedros, lai tikai mēs tos neaizmirstu. Kur tie laiki, kad atmiņas gluži nepiespiesti pārslīdēja no vienas paaudzes pie nākošās! Stāstus par varoņiem, kas nav meklējuši starmešu gaismu, uzklausām ar neuzticību un neapmierinātību.

9. aprīlis, 2008, 15:03

Sešdesmit astotais

Ir gadskaitļi, kas labi zināmi ne tikai profesionāliem vēsturniekiem, teiksim, 1492., 1517., 1789., 1815., 1914., 1945. un 1989. Šādu gadskaitļu kategorijā jāiekļauj arī 1968. Notikumu tajā daudz. Austrumeiropiešiem 1968.gads pirmām kārtām ir Prāgas pavasaris (aprīļa sākumā publicēta Darbības programma, kas paredz vārda brīvību).

7. aprīlis, 2008, 11:09

Ieviņa Āfrikā

No visiem saviem klejojumiem pa pasauli nekur citur neesmu tik labi ēdusi kā Dienvidāfrikā. Par to man jāpateicas māsai, kura nu jau sešus gadus dzīvo Johannesburgā un ģimenē mīlīgi tiek dēvēta par Ieviņu Āfrikā. Gatavošana un ēdiena baudīšana ir mūsu kopīga kaislība, kas Ieviņai ar īpašu spēku uzplauka tieši Āfrikā, tāpēc pirms katras manas ciemošanās viņa rūpīgi izpēta modīgākās ēstuves un veido vizītes kulināro programmu.

4. aprīlis, 2008, 14:49

Brokastis ar Bilu Geitsu

Mūsu modernajā un dinamiskajā laikmetā cilvēki arī maltīšu laiku izmanto lietišķām sarunām, faktiski strādā. Tādas ir sarunu brokastis, biznesa pusdienas, darījumu vakariņas un pieņemšana. Droši vien runa nav tikai par laika taupīšanu vien. Kopīgas ēšanas rituāls droši vien jau kopš alu laikmeta simbolizēja abpusēju uzticēšanos.

4. aprīlis, 2008, 14:46

Maldinošais Wild Alaska Salmon lasis

Ja vēlies ēst ētiski, zivis ir tāds ēdiens, kas vienmēr sagādā problēmas. No vienas puses, zivis ēst ir labi - tās nepatērē vērtīgos resursus, kurus izmanto graudaugu vai rīsu audzēšanā, turklāt zivis pašas graudaugus un rīsus neēd atšķirībā no daudziem citiem dzīvniekiem, kuru gaļu lietojam pārtikā.

4. aprīlis, 2008, 14:31

Pusdienas kā laika zīme

Ziemā biežāk uznāk vēlēšanās savās siltajās mājās pa reizei ieaicināt labus ļaudis, kopā labi paēst un labi izrunāties. Šīs reizes paliek atmiņā fragmentāri - te ar kādu Rīgā retāk iebraucošu cilvēku, te retāk baudāmu ēdienu, te retāk apspriestu tēmu. Tāpēc tā ieķēros grāmatā, kurā, apzinoties atmiņas kaleidoskopiskumu, mēģināts silto māju reizes rādīt iespējami pilnīgi, ievietojot redzes laukā visu pieminēto.

4. aprīlis, 2008, 14:29

Slepena filozofija: vieglums ir elegance

Es nevaru ciest stīvus, pretenciozus restorānus, kas veido savos apmeklētājos pienākuma sajūtu. Pietiek ar vienu skatu uz pustukšu zāli, baltiem, bezpersoniski dārgiem galdautiem un snobiskām viesmīļu sejām, un man var rasties vēlme aiziet pameklēt citu vietu. Tāpēc, lai ietaupītu sev nervus un arī naudu, ceļojumos bieži izvēlos pusdienas kafejnīcās, nevis restorānos.

4. aprīlis, 2008, 14:21

Pankūku ēšana kā izaicinājums nāvei

Čehovs bija ēdienu un dzērienu lietpratējs - dažos viņa stāstos ir pieminēts "stiprais Rīgas balzams". Bet Antonam Čehovam ir kāds stāsts, kas man īpaši patīk - par galma padomnieku Semjonu Petroviču Podtikinu, kurš sēdēja pie galda, gaidot pankūkas Meteņos. Viņa priekšā bija trīs veidu degvīni - Kijevas uzlējums, Reinas vīns, šatolaroz un Benedikta liķieris. Pie pankūkām bija pasniegta siļķe sinepju mērcē, krējums, melnie ikri un lasis. Lūk, viņš uz pankūkas uzklāja ikrus, krējumu, izdzēra degvīnu, pielika pankūku pie lūpām - te viņu ķēra apoklektiskais trieciens.

4. aprīlis, 2008, 14:17

Sautējums saulainai dienai

Marts šogad bija padevies īpaši niķīgs. No rīta nekad nevarēja zināt, kāds gadalaiks būs pēcpusdienā. Mūsu atbilde kaprīzajam laikam bija vairāki sirsnīgi, sildoši sautējumi - tādi savulaik mēdza klusām pukšķēt uz manas vecmāmiņas plīts. Pirmo pagatavoju no stirnas gaļas - tikai tāpēc, ka bija beidzot jāizlieto saldētavā aizķērušās stirnas kājas.

4. aprīlis, 2008, 13:01

Šodien

Sleja