Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +12 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Tautsaimniecība

Atgūšanās ar lieliem izaicinājumiem

Iespaidīgais ekonomikas kritums, kura rezultātā atsevišķās valstīs tautsaimniecība šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn sarāvusies pat par 20%, var likt nākotni zīmēt visai apokaliptiskās krāsās. Tomēr ekspertu skatījums uz situāciju nav tikai dramatisks vien, un līdzās problēmām tiek saredzētas arī atgūšanās perspektīvas.

Smags, bet interesants laiks

Stingrie pasākumi Covid-19 ierobežošanai ir negatīvi ietekmējuši gandrīz visas Latvijas tautsaimniecības nozares, uzskata Ekonomikas ministrija (EM).

Latvijas ekonomika sāk atkopties

Septembris daudzām Latvijas tautsaimniecības nozarēm varētu būt atskaites punkts tālākajai attīstībai, kas var būt gan veiksmīga, gan arī problemātiska.

Izklaides jomai ir iespējas atgūt zaudēto

Atpūtas un izklaides industrija ir viena no Covid-19 pandēmijas visvairāk skartajām ekonomikas nozarēm, un šobrīd pat nav nekādu diskusiju par to, ka tās pienesums gan naudas izteiksmē, gan arī pēc īpatsvara citu nozaru vidū šogad samazināsies. Iepriekšējos gados šīs tautsaimniecības sfēras, kas ekonomikas statistikā tiek klasificēta kā Māksla, izklaide un atpūta, pievienotās vērtības īpatsvars kopējā ekonomikas struktūrā diezgan stabili turējās ap 2% līmenī.

Igaunija turas pretī Covid-19 krīzei

Latvijā ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija bieži tiek minēta kā pozitīvais piemērs, kuram vajadzētu līdzināties. Patlaban aktuāls ir jautājums, vai Igaunija veiksmīgāk nekā Latvija pārvarēs Covid-19 krīzes ietekmi uz iedzīvotāju labklājību un visu tautsaimniecību kopumā.

Starp optimismu un bažām

Mūsu valsts ekonomikā ''negatīvo ziņu plūsmu sāk nomainīt pozitīvas ziņas, un arvien plašāks rādītāju loks apliecina, ka Latvijas ekonomika turpina atkopties no Covid-19 izraisītā šoka,'' visai optimistiski situāciju raksturo bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Vērtē potenciālos scenārijus

Parādoties pirmajiem ekonomiskās stabilizācijas aizmetņiem pēc Covid-19 uzliesmojuma izraisītajiem ekonomikas satricinājumiem, ekonomisti izteica prognozēs par to, kādi varētu būt tautsaimniecības atgūšanās scenāriji.

Bankas sola arī turpmāk būt dāsnas finansētājas tautsaimniecībai

Iepriekšējā – 2009. gada – finanšu krīze bija postoša neapdomīgi dotu un ņemtu aizdevumu dēļ, un tieši strauja kredītu kvalitātes pasliktināšanās bija iemesls, kāpēc bankas krīzes ietekmē kļuva par visai kūtrām aizdevumu izsniedzējām.

Eiropa dzīvo jaunu ekonomikas kontrastu gaidās

Dažādas tautsaimniecības krīzes ir neizbēgamas, tāpēc, lai tās vieglāk pārdzīvotu, visai nozīmīgs ir ekonomiskais kurss tā dēvētajos labajos laikos. Šādi labie laiki ir piemēroti konkurētspējīgas ekonomikas būvēšanai un uzkrājumu veidošanai, radot iespēju valsti padarīt turīgāku un finansiāli varenāku līdz ar katru ekonomikas augšupejas fāzi un vienlaikus ļaujot vieglāk pārdzīvot krīzes brīžus un tajos piesaistīt kapitālu, kas bēg no citām, finansiālā ziņā mazāk veiksmīgām valstīm.

Parādzīmes aizvien pievilcīgas

Pienākot Covid-19 izraisītajai ekonomiskajai krīzei, visai uzskatāmi var spriest par to, cik sabalansēti saimniekots labajos gados. Respektīvi, ja valsts nav ļāvusies pārmērīgiem tēriņiem, bet spējusi kaut ko iekrāt, tai ir iespēja ne tikai atbalstīt savas valsts tautsaimniecību grūtos laikos, bet pat piesaistīt jaunu finansējumu no ārvalstīm.

Tērēt, tērēt un vēlreiz tērēt

Ārkārtējā situācijā valsts galvenais uzdevums ir nevis savilkt jostu, bet tērēt un investēt. Šāds ir būtiskākais vēstījums par to, kādai jābūt stratēģijai, domājot par tautsaimniecības izeju no krīzes, kuru paudis valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV).

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide