Samērā strikta izdevumu politika un vienlaikus labi attīstīta, uz eksportu orientēta ražošana Vācijai jau ilgāku laiku ļāvusi saglabāt Eiropas lielākās un ietekmīgākās tautsaimniecības statusu.
Digitālās ekonomikas aizvien pieaugošā loma globālajā tautsaimniecībā liek pievērsties jautājumam par jaunas ekonomiskās attīstības uzskaites sistēmas izveidi, lai jauno sistēmu ieviestu novecojušā iekšzemes kopprodukta (IKP) kritērija vietā.
Pasaules ekonomikas bremzēšanās, kas bija jūtama jau pagājušajā gadā, un pašreizējais koronavīrusa Covid-19 uzplaiksnījums sagādā ne mazums bažu par ekonomisko attīstību pasaulē un līdz ar to arī Latvijā.
Mūsu valsts ir neatraujama globālās ekonomikas, un it īpaši Eiropas ekonomikas, sastāvdaļa, un tur valdošās tendences neizbēgami ietekmē arī Latviju. Jaunākā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija par mūsu valsts tautsaimniecības sniegumu pagājušā gada ceturtajā ceturksnī to visai uzskatāmi apliecina.
Neraugoties uz ik pa laikam jaušamo optimismu attiecībā uz ekonomiskās situācijas uzlabošanos pasaulē un varbūtējo globālās tautsaimniecības izaugsmes tempu palielināšanos, ražotāju cenu konjunktūra liecina par pretējo.
Brīdī, kad pasaules tautsaimniecība piebremzējusies un attīstīto valstu negatīvās rūpniecības tendences agri vai vēlu ietekmēs arī Latviju, interesants šķiet jautājums, uz kādām nozarēm balstīt tautsaimniecības attīstību.
Latvijas sliktie ārējās tirdzniecības dati, tajā skaitā eksporta samazināšanās jūnijā par 8,2%, rēķinot gada izteiksmē, liek uzdot likumsakarīgus jautājumus par to, cik spēcīgi globālās negācijas var ietekmēt mūsu valsts iedzīvotāju labklājību, un par to, kuras tautsaimniecības nozares globālo notikumu ietekmē varētu piedzīvot sašaurināšanos un kurām ir iespēja pretendēt uz pieaugumu. Labā ziņa ir tā, ka ekonomisti tūlītēju krīzi nesola, savukārt sliktā – atsevišķi ekonomikas virzītājspēki var iekļūt mīnusos, kas neizskatās labi, domājot par valsts labklājības tālāko pieaugumu.
Daudz apspriestās globālās tendences saistībā ar ekonomiskā pieauguma tempa mazināšanos diemžēl nav metušas līkumu arī Latvijai. Mūsu valsts tautsaimniecības izaugsmes temps jūtami rūk jau divus ceturkšņus pēc kārtas, līdz ar to sliktāki ekonomikas dati vairs nav uzskatāmi par atsevišķu gadījumu, bet gan sākuši izvērsties tendencē. Galvenais jautājums ir par to, vai šī tendence novedīs līdz reālai krīzei, vai arī runa būs tikai par lēnākas izaugsmes perioda iestāšanos, bet pēc tam ekonomika atsāks strādāt ar vēl lielākiem apgriezieniem.
Bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš ir veicis pētījumu par Latvijas reģionu, pilsētu un novadu eksportu — par to spēju gūt ienākumus, pārdodot preces un pakalpojumus citviet Latvijā un pasaulē. Pētījums apstiprina, ka ne tikai ekonomikā kopumā, bet arī eksportā lielu nozīmīgu lomu ieņem Rīga un tās apkārtne, taču iegūtie dati ļauj gūt arī detalizētāku priekšstatu par eksportu un tā potenciālu citos Latvijas reģionos, pilsētās un novados.
Latvijas kā mazas un visai atvērtas ekonomikas attīstībā viens no būtiskākajiem faktoriem, iespējams, pat galvenais, ir kopējās globālās tendences. Pateicoties tam, ka tās bija labvēlīgas, ļaujot kāpināt vietējās ražošanas un eksporta apjomus, pagājušā gada beigās izdevās pārvarēt vairākus ceturkšņus vērojamo mūsu valsts ekonomisko atdzišanu. Arī šogad pasaules fons bijis labvēlīgs, par spīti bažām, kas saistītas ar dažādiem politiska rakstura jautājumiem. Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece izsaka viedokli, ka pasaules ekonomikas atveseļošanās turpinās un izaugsmes temps nākamajā gadā būs līdzīgs tam, kāds ir šogad. "Arī Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomikas aug, piedāvājot iespējas mūsu eksportētājiem. Globālo izaugsmi veicina pasaules tirdzniecības apjomu pieaugums, kas iet roku rokā ar apstrādes rūpniecības kāpumu," skaidro tautsaimniecības speciāliste.
