Nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm - drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, paredz valdības pirmdien atbalstītais Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".
Līdz gada beigām plānots īstenot virkni pasākumu pedagogu atbalstam un izglītības kvalitātes uzlabošanai, liecina Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam rīcības plāns šim gadam, ko otrdien apstiprināja valdība.
Divu gadu laikā, kopš valdību vada Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), notikušas pārmaiņas virknē nozaru, stiprināta valsts drošība, palielināts atbalsts ģimenēm un notikusi ekonomikas izaugsme, kā arī mazināta birokrātija, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts kancelejā.
"Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics aicina koalīcijas partnerus budžeta veidošanā būt atbildīgiem un "nemētāties ar ultimātiem".
No valdības krišanas visvairāk šajā brīdī zaudētu "Jaunā vienotība" (JV), jo tas būtu apliecinājums, ka valdības darbs izgājis ārpus jebkādas kontroles, aģentūrai LETA sacīja Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.
Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadīto valdību kopā satur koalīcijas politisko partneru intereses, aģentūrai LETA teica politologs, vēstures doktors Ojārs Skudra.
Koalīcijas partneri šobrīd nav ieinteresēti gāzt valdību, jo laika līdz Saeimas vēlēšanām palicis pārāk maz, vērtējot koalīcijas partiju viedokļu sadursmes, aģentūrai LETA sacīja Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.
Nepieciešami papildus ietaupījumi valsts budžetā, lai īstenotu virkni politisko ieceru - ieviestu jauno skolu finansēšanas modeli "Programma skolā", atbalstītu demogrāfijas pasākumus un finansētu hospisa pakalpojumu, intervijā Latvijas Televīzijai otrdien sprieda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Sākot ar 2027.gadu, no izdienas pensiju saņēmēju loka varētu izslēgt visas profesijas, kuras nav saistītas ar regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, vienlaikus neskarot šobrīd izdienas profesijās nodarbinātos, kuriem gan būs jārēķinās ar augstākām prasībām darba stāžam un potenciāli arī koriģētu izdienas pensijas apjomu, paredz otrdien valdībā konceptuāli atbalstītais Valsts kancelejas informatīvais ziņojums par izdienas pensiju sistēmas reformu.