Latvijā ārsti nav apmācīti militāro ievainojumu ārstēšanā. Par to, cik Latvijas medicīna būtu gatava kara gadījumā, ar mikroķirurgu Olafu Libermani sarunājas Jolanta Plauka un Baiba Krastiņa.
Pārskatot veselības aprūpes pakalpojumu tarifus, atbildīgās iestādes cer, ka izdosies palielināt mediķu atalgojumu un mazināt rindas pie speciālistiem. Nacionālais veselības dienests (NVD) gan atzīst – ātrāku tarifu pārskatīšanu un ieviešanu dzīvē kavē nepietiekamie cilvēkresursi ne tikai dienestā, bet arī ārstniecības iestādēs.
Latvijas veselības aprūpes iestādes vēl nav gatavas reaģēt katastrofas gadījumā, jo tās neievēro noteiktus starptautiskus principus vai pamatnostādnes katastrofu medicīnā, pausts Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pētījumā, kas veikts kopā ar Latvijas slimnīcu biedrību.
"Tiem, kas nāks pie varas, jāsaprot, ka tas, cik valsts maksā par medicīnas pakalpojumiem, ir neadekvāti reālajām izmaksām." Par valsts līdzfinansēto un pilnībā privāto medicīnu, cilvēku attieksmi pret ārstēšanos un samaksu par to, kā arī barjerām medicīnas tūrismam Romāns Meļņiks sarunājas ar Orto klīnikas traumatologu ortopēdu Andreju Peredistiju.
Latvijā varētu attīstīt ķirurģijā speciālu jomu, kurā apmācītu strādāt ar militāriem ievainojumiem, aģentūrai LETA sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS). Viņa skaidroja, ka kara apstākļos notiekošā ārstniecība ļoti atšķiras no civilās medicīnas, līdz ar to nepieciešamas specifiskas zināšanas, kuras arī Latvijā būtu nepieciešams nodrošināt.
Trešdien, 5. septembrī, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Apvienotajā laboratorijā tika uzstādīta īpaša laboratorijas iekārta – firmas Siemens ražotā Atellica. No iekārtas varēs ļoti ātri saņemt augstākās kvalitātes bioķīmijas un imūnķīmijas izmeklējumu rezultātus.
No šodienas personas, kuras nav sociālo iemaksu veicēji, var sākt veikt iemaksas, lai nākamgad saņemtu visus valsts apmaksātās veselības aprūpes pakalpojumus, aģentūru LETA informēja Nacionālajā veselības dienestā (NVD).
Koalīcija ir noraidījusi Veselības ministrijas (VM) lūgumu par gadu pagarināt likumprojekta izstrādi, kas noteiks kritērijus medicīnas pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, aģentūrai LETA sacīja Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) preses sekretārs Andrejs Vaivars.
Labs interneta pieslēgums ārstniecības iestādēm ir obligāta prasība. Ja ģimenes ārstam nebūs iespējas izrakstīt, piemēram, elektronisko darbnespējas lapu, viņa prakse nevarēs veiksmīgi darboties. Vienlaikus stabils interneta pieslēgums laukos vietām ir tikai ciemiņš. Tāpat ārstiem aizvien ir grūtības darbā ar e-veselību gan pašas sistēmas, gan, iespējams, nepietiekamo prasmju dēļ. Turpinot rakstu sēriju Dienas projekta Nepieslēgtie ietvaros, šoreiz pievēršamies ārstniecības iestādēm, īpaši ģimenes ārstu praksēm lauku reģionos.
Daudzās slimnīcās pacienti joprojām var telefoniski saņemt informāciju, nosaucot tikai savu personas kodu, taču šāda sistēma sensitīvo datu sniegšanai ir nedroša un neatbilst Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām. Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs LNT ziņām atzina, ka kārtība noteikti būs jāmaina, tomēr pagaidām nav skaidrs, kā: "Faktiski nav nekādas skaidrības, informācija ir pilnīgi atšķirīga."
Veselības ministrija (VM) sabiedriskajai apspriedei nodevusi jauno noteikumu projektu "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība", un priekšlikumi tam iesūtāmi līdz 19.jūlijam, informē ministrija.
Veselības ministrija vēsta, ka no nākamā gada personām, kuras neveiks sociālās iemaksas, pienāksies vien pakalpojumu pamatgrozs – medicīniskās palīdzības minimums.
