Nesen runāju ar vienu daudz ko redzējušu makšķernieku, un, kad pievērsāmies lielo zivju tēmai, viņš izstāstīja, kā Babītē reiz asistējis 16 kilogramu līdakas izvilkšanā. Makšķernieks, kam bija nepieciešama palīdzība, bijis onkulītis ap 80 gadiem ar aizvēsturisku spiningu. Kad pavaicāju, vai šī līdaka varētu būt tikusi sūtīta uz kādu no lielo zivju konkursiem, mans sarunbiedrs teica: tādi veči savus lomus nekur nesūta. Uzreiz jāpaskaidro, ka ar tādiem īstajiem večiem viņš acīmredzot domāja tos vīriņus, visbiežāk jau pensionārus vai citus no algota darba ne pārāk atkarīgus indivīdus, kuri var nodoties copei katru mīļu dienu. Taču skaidrs ir arī tas, ka, nosūtījis savu sešpadsmitnieci uz kādu no šiem konkursiem, vīriņš noteikti būtu dabūjis kādu balvu.
Cienījamie lasītāji, jūs noteikti esat vīlušies, turot rokās šo mūsu avīzes numuru, kurš ir gan mazāks, gan plānāks nekā iepriekšējie, – ar šādu uzrunu sākās pirmā 1991. gada Diena, tā iznāca piektdienā, 4. janvārī. "Diemžēl politisko kaislību savijumos ir cietusi arī Diena. Lūdzam mūs atvainot un ceram, ka drīz varēsim atkal strādāt ar pilnu jaudu. Sevišķi atvainojamies tiem mūsu abonentiem, kuriem vēl nav bijusi iespēja ne redzēt, ne lasīt lielo Dienu."
To neilgo brīdi, kamēr Diena bija valdības laikraksts, jubilejas tika svinētas ar valstisku vērienu. Stingri ņemot, Diena un atjaunotā Latvija ir gandrīz vienaudzes, tāpēc šīs svinības parasti izvērtās neformāli sirsnīgā gaisotnē, vismaz pret rītu bieži vien nevarēja atšķirt, kurš ir Augstākās padomes deputāts, kurš – viņa aprakstītājs. Avīze ar to atšķiras no cilvēka, ka tās dzimšanas dienu var svinēt uzreiz, nav jāgaida gads, lai varētu iespraust svecīti tortē.
Pirms 20 gadiem, 1997. gada 17. novembrī, Diena rubrikā Mājai un ģimenei pamanīja jauna žurnāla iznākšanu. Tiesa, šī rubrika diez vai bija tā labākā, jo runa ir par makšķernieku žurnālu Copes Lietas un makšķerēšana parasti notiek ārpus mājas un ģimenes, ja vien nav runa par piemājas dīķi un tām joprojām diezgan retajām sievietēm, kuras uz copi dodas līdzi saviem vīriem.
Vairāk nekā puse jaunievēlēto tautas kalpu būs pirmziemnieki – bez pieredzes darbā parlamentā. Vēlēšanu uzvarētājam Jaunajam laikam iesācēji Saeimā būs teju visi – tā pirms 15 gadiem, 2002. gada 2. novembrī, trīs dienas pirms 8. Saeimas darba gaitu uzsākuma rakstīja Diena.
Roņu sala kādreiz piederēja Kurzemes hercogistei, savukārt Igaunijas teritorijā latviešiem bija sava kolonija – Lauri jeb Lavri. 1997. gada 30. oktobra Dienā laikraksta korespondente Tallinā Rūta Pelse ar lielu rakstu pieminēja Lavru latviešu kopienas dibināšanas 130. gadadienu. Tolaik tur vēl dzīvoja dažas latviešu ģimenes. Šogad Lauru kolonijai tātad apaļi simt piecdesmit…
1992. gada rudenī mūzikas aprakstniekam Klāsam Vāverem, kurš tolaik darbojās arī autožurnālistikā, bija izdevies tikt pie intervijas ar Parex bankas komercdirektoru Viktoru Krasovicki – par viņa ekskluzīvo automašīnu.
Mēdz teikt – jo augstāka sēta, jo saticīgāki kaimiņi. Attiecībā uz igauņiem 90. gadu sākumā tā arī bija, jo varenās robežbūves vispirms tika saceltas nevis uz robežas ar Krieviju, bet ar Baltijas māsām. Tagad šie robežpunkti vismaz no Latvijas puses izskatās kā džungļos ieaugušas, jau zudušas civilizācijas celtas pilis, bet par Igauniju ikdienā dzirdam mazāk nekā 90. gadu sākumā.