Vēsture Dienā

Vēsture Dienā: Kā latvieši 1992. gadā olimpiskajās spēlēs atgriezās

Šoziem aprit 95 gadi, kopš Latvija piedalās olimpiskajās spēlēs. Tas notika 1924. gadā Albērvilā, līdz ar to Latvija ir viena no pirmajām ziemas olimpisko spēļu dalībniecēm. Pēc Latvijas okupācijas sekoja pusgadsimtu garš pārtraukums, līdz 1992. gadā tajā pašā Albērvilā olimpiskajās spēlēs atkal atgriezās Latvijas karogs. Diena, protams, šo atgriešanos atspoguļoja gari un plaši.

3. marts, 2019, 12:01

Vēsture Dienā: Dzemdēt neaizliegsi

Valentīndienas atskaņās jāielūkojas ar mīlas lietām saistītajos tematos. Pirms 25 gadiem Valentīna diena vēl tikai sāka laist saknes visādām svešām ietekmēm auglīgajā Latvijas zemē.

23. februāris, 2019, 7:32

Vēsture Dienā: Kad Rīga bija Čikāga

Rīgas gastronomiskā seja kopš neatkarības atjaunošanas mainās tik ātri, ka velti ir mēģinājumi atcerēties visu, kas kurā vietā ir bijis pirms neliela brīža. Parasti cilvēks neatceras neko, bet, ja viņam atgādina, piemēram, ka Kaļķu ielā pailgi ir bijis bārs Jever vai Doma laukumā kafejnīca Možums, viņš sauc: "Jā, jā, pareizi, bija!"

10. februāris, 2019, 10:07

Vēsture Dienā: Kas ir viņpus nāves

Diena ieskatījusies arī racionāli neizskaidrojamās lietās.

2. februāris, 2019, 21:10

Eksistenciālās barikādes

Janvāra norises un tajās justā vienotība – gadu pēc notikušā

26. janvāris, 2019, 15:06

Vēsture Dienā: Aizturētie ģenerāļi

Baltiešu snaiperes baltās zeķbiksēs ir Krievijas impēristu ne reizi vien piesaukts mīts tajās teritorijās, kurās impērijas agonija izpaužas asiņainā veidā, sākot ar Čečeniju un beidzot ar Luhansku Austrumukrainā. Pat šie mīta piesaucēji spiesti atzīt, ka dokumentālu pierādījumu par šādu "balto zeķbikšu" kaujinieču eksistenci viņiem neesot. Tā nu jaunajos laikos laikam drosmīgākais, ja vien attiecībā uz šo gadījumu var lietot šo vārdu, baltiešu "pretstāves akts" Krievijas militāristiem paliek 1994. gada 10. janvāra incidents Latvijā, kurš izraisīja paaugstinātas kaujas gatavības izsludināšanu Pleskavas gaisa desanta divīzijā un draudus Latvijas neatkarībai.

19. janvāris, 2019, 7:47

Vēsture Dienā: Sūrā grāmatniecība

Tie pareģi, kuri sola grūtus laikus latviešu tautai, lielākoties maldās ne mazāk stipri kā tie, kas gara acīm redz piena upes ķīseļa krastos.

12. janvāris, 2019, 18:11

Vēsture Dienā: Traktorinas lāsts

"Traktorina, bija taču tāds sievietes vārds PSRS, viens no skaistākajiem skaitījās tais gados, kad oficiālā ideoloģija slavēja dzimumatšķirību nivelēšanu un to, ka sievietes strādā vīriešu profesijās," – šādi sākās liels raksts Transsekss – dzimuma maiņa; ačgārnības lāsts ačgārnai sistēmai 1991. gada 14. decembra Dienas rubrikā Medicīna. Tobrīd Latvijā mediķiem bija zināmi 10 cilvēki, kuriem bija nepieciešama dzimuma maiņa dokumentos. Raksta pamatā bija pēc mediķu ierosmes notikusi sanāksme, kuras mērķis bija panākt, lai likumdevēji topošajā LR civilkodeksā un citos likumdošanas aktos paredzētu dzimuma maiņu dokumentos arī transseksuālisma gadījumos.

22. decembris, 2018, 8:00

Vēsture Dienā: Kas gaida nākotnē

Kāds būs XXI gadsimta latvietis – to 1998. gada 7. novembrī atļāvās prognozēt SestDiena. Kad nu jau gandrīz piektā daļa XXI gs. nodzīvota un Latvijas otrajā simtā ieiets, varam pašķirt vaļā šīs Roberta Novaka prognozes un paskatīties, kas piepildījies.

1. decembris, 2018, 12:41

Vēsture Dienā: Leģendas bērni

Pirms 20 gadiem Latvijai bija tikai astoņdesmit, tātad arī valsts dibinātāji bija aizsniedzami caur vienu paaudzi. To arī darīja SestDiena, 1998. gada 14. novembra numurā intervēdama divus no Latvijas Republikas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica (1887–1925) bērniem – Ruti (1916–1999) un Gunāru (1920–2007).

17. novembris, 2018, 7:45

Vēsture Dienā: Kapos bez helovīna

Nejautā bērniem, kuri svētki šoruden svarīgāki – Latvijas simtgade vai helovīns –, ja negribi dzirdēt necerētu atbildi. Taču ilgdzīvotāji atceras laikus, kad Latvijā helovīnu vēl nesvinēja.

10. novembris, 2018, 9:01

Vēsture Dienā: Veļu laika murgi

Sensenos laikos laikrakstā Diena bija arī rubrika Aģentūra Krēsla ziņo. Kādu dienu aģentūra Krēsla dziļā krēslā devās uz vēstures mēslaini. Gados jaunākiem cilvēkiem jāpaskaidro, kur tajos laikos (Krēslas gājiena tekstuālais un vizuālais atreferējums bija publicēts 1991. gada 26. oktobra SestDienā) Rīgā atradās lielākā vēstures mēslaine – Esplanādē, kuru padomju okupācijas gados sauca par Komunāru laukumu.

3. novembris, 2018, 9:12