Vēsture Dienā: Bez Krievijas armijas
Radiolokācijas stacija Dņepr darbību beidza tieši pirms 20 gadiem.
Vēsture Dienā
Vēsture Dienā: Arī 1992. gada karstā vasara ritēja, cīnoties ar liesmām
Arī 1992. gads bija karsts un nemierīgs. Drīz pēc ziņām, ka Zvirgzdu ezerā atrastas kinooperatora Jura Podnieka mirstīgās atliekas, sākās ugunsgrēku ziņas. Deg Latvijas meži – vēstīja 1992. gada 11. jūlija Dienas pirmās lapas lielā ziņa, piebilzdama, ka cīņa ar uguni var ilgt pat mēnesi vai ilgāk.
Vēsture Dienā: Svētki nelaimes ēnā
XXI Dziesmu svētku gadā, 1993. gada vasarā, Latvijā pēc trimdā pavadītajiem gadiem atgriezās dzejnieks, Latviešu Nacionālā fonda dibinātājs Andrejs Eglītis (1912–2006), Lūcijas Garūtas kantātes Dievs, tava zeme deg! vārdu autors. Apmeklējis dzimto pusi Ļaudonas pagastā, Eglītis iegriezās Literatūras muzejā, kur ar viņu sarunājās literatūrpētniece Anna Egliena un SestDiena Egīla Zirņa personā. 1993. gada 31. jūlija SestDienā intervijā Mironim kājas nesilda Andrejs Eglītis dalījās atmiņās par Latvijai liktenīgajiem mirkļiem un šodienas vērojumos.
Vēsture Dienā: Dižciltību meklējot
Gleznotājs Miervaldis Polis bija nopietni un pietiekami oficiāli pieķēries muižniecības atjaunošanai – tik oficiāli, ka 1991. gada 3. augusta SestDienā viņu kā atjaunotās muižniecības pirmo muižnieku intervēja Andris Bergmanis.
Vēsture Dienā: Pēta latviešu ģimeni
Tālā 1991. gada vasarā bija iestājusies neziņa, vai baltiešu neatkarības atjaunošanas centieni nav atdūrušies pret Rietumiem ērtāko vēlmi uzgrūst baltiešiem pašiem attiecību nokārtošanu ar knapi elpojošo monstru Padomju Savienību. Tādā neziņas stāvoklī atliek vien pievērsties nesteidzīgāku lietu apcerei, piemēram, zinātnei.
Vēsture Dienā: Svētki brīvvalstī
Arī pirms 25 gadiem bija Dziesmu svētku gads – XXI Vispārējie latviešu dziesmu svētki un XI Latviešu deju svētki notika no 1993. gada 27. jūnija līdz 4. jūlijam. Pirmo reizi Dziesmu svētkos plaši uzstājās tautas mūzikas ansambļi. Goda virsdiriģenti bija Haralds Mednis, Leonīds Vīgners un Roberts Zuika. SestDiena brīdi pirms svētku sākuma, 1993. gada 22. jūnijā, Elitas Pētersones rakstā ieskatījās Dziesmu svētku norisēs brīvvalsts laikā – 1926., 1931., 1933. un 1938. gadā.
Vēsture Dienā: Kā mēs atkal vēlējām
Pirms 25 gadiem Latvijas pilsoņi pēc 62 gadu pārtraukuma atkal vēlēja savu parlamentu. Turklāt uzreiz izmēģinot, ko nozīmē rīkot vēlēšanas vasarā. 5. Saeimas vēlēšanas notika 1993. gada 5. un 6. jūnijā. "Redz, ka Saeimu sagaidīju!" Dienas korespondentei Dacei Zvirbulei 4. jūnijā priecīga teica Bauskas simtgadniece Anna Šlāgane, kura bija dzimusi 1893. gada 18. martā Bauskas apriņķī, Brunavas pusē. Piedzīvojusi gan vācu baronu laikus, gan Pirmo pasaules karu, gan sarkanos, gan baltos, pirmās Saeimas vēlēšanās Šlāgane balsojusi par Kārli Ulmani.
Vēsture Dienā: Pirts demokrātija
Dziļi maldās tie, kuru atmiņā saglabājies priekšstats, it kā 90. gados Dienu būtu interesējusi vienīgi politika un arī tā, tikai no Rīgas sākot un uz augšu līdz Baltajam namam un Apvienotajām Nācijām.
Vēsture Dienā: Kā rūdījās muita
Šodien mēs ikdienā par muitu neko daudz nedomājam, dažs labs šīs struktūras eksistenci atceras tikai tad, ja izlasa tādas ziņas kā, piemēram, par vecākā muitas uzrauga Vladimira Vinokurova apbrīnojamo veiksmi azartspēlēs – algā 2017. gadā saņēmis 13 236 eiro un vēl 1123 eiro saņēmis kā pabalstu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, azartspēlēs viņš, kā liecina valsts amatpersonas deklarācija, laimējis 52 200 eiro. Tā kā līdzīga veiksme Vinokurovam smaidījusi arī iepriekšējos gadus (2014. gadā Vinokurovs azartspēlēs laimējis 157 571 eiro, 2015. gadā – 187 196 eiro un 2016. gadā – 238 628 eiro), nav nekāds brīnums, ka skauģi un neveiksminieki nevar mierīgi nosēdēt, Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvalde pat ierosinājusi kriminālprocesu pret Vladimiru Vinokurovu.
Vēsture Dienā: Mafijas karš Jūrmalā
Jūrmala, kā zināms, ir īpaši mīļa vieta Krievijas estrādes figurantiem. 90. gados, pirms legalizācijas, tā bija tuva arī viņu faniem – organizētajai un pusorganizētajai noziedzībai ar kaimiņvalsts saknēm. Tāds īsts deviņdesmito mafijas karš notika tieši Jūrmalā pirms 25 gadiem. Protams, "razborkas" sākās līdz ar kooperatīvu kustības aizsākumu jau 1987. gadā, bet noziedznieku patvaļas kulminācija bija 1993. gada pavasaris.
Vēsture Dienā: Mūzika un žokeji
Sākumā tās rādiuss būs neliels, kādi 10 km no raidītāja vietas, – ar šādu tehnisku informāciju pirms 25 gadiem sākās Dienas raksts par jaunas neatkarīgas radiostacijas Radio SWH tapšanu. Turpat tika solīts, ka tad, kad tiks savests kārtībā bijušais TV tornis Āgenskalnā, Radio SWH varēs klausīties jau 90 km rādiusā. "Vienīgais nosacījums – jūsu radiouztvērējam jābūt FM diapazonam. Būtiska atšķirība no radio AA, kas jau ilgāku laiku raida FM diapazonā, būs tāda, ka Radio SWH jūs dzirdēsiet diskžokejus, aktuālu informāciju no notikumu vietas un licencētu, pašu sagādātu mūziku."
Vēsture Dienā: Iz smalkām aprindām
Sava pirmā – 1991. gada – pavasara sākumā Diena vēl iznāca mazajā kaujas jeb barikāžu formātā (pie lielā tā atgriezās tikai 13. aprīlī), tomēr avīzes lapās atradās vieta arī saviesīgu pasākumu atainojumam. 6. aprīļa SestDienā tika atreferēta 27. martā notikusī Starptautiskās teātra dienas balle, Dienas smalko aprindu hroniķa Andra Bergmaņa nokrustīta par Večerinku padomju gaumē. Tātad no visa padomiskā 1991. gadā jau bijām stipri attālinājušies, lai gan PSRS armija te vēl bija un skaidrības par to, kā bez asinsizliešanas tikt vaļā no sarkanās impērijas skavām, tikpat kā nekādas.