Iespēju, ka Kipra varētu pamest eirozonu, nevar izslēgt kā vienu no variantiem, risinot valsti pārņēmušo parādu krīzi, uzskata biedrības Antiglobālisti vadītājs Andris Orols.
Intelekta ekonomika kā bagātas sabiedrības veidošanas instruments Latvijai ir maz apšaubīts; pēc svaigās Eiropas Savienības daudzgadu budžeta izrādes skaudrā patiesība, ka kohēzijas finansējums vien nenesīs tautsaimniecības izrāvienu, ir skaidra. Vienlaikus arvien griezīgāka ir disonanse starp augstiem redzējumiem un pelēko praksi, kura ik dienas atražo intelekta ekonomikas jēgai greizu birokrātisko lēmumu pieņemšanu.
Nepilsoņu Kongress vēlas panākt, lai no Eiropas Parlamenta (EP) tiktu atsaukti divi deputāti no Latvijas. Viena vieta EP Latvijai būtu jāatņem iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ, otra – tādēļ, ka lielam skaitam valsts iedzīvotāju jeb tā dēvētajiem nepilsoņiem joprojām nav pilsonības un politisko tiesību. Līdz ar to nav loģiska pamatojuma tam, ka arī nepilsoņiem jāsedz izdevumi par EP ievēlēto Latvijas politiķu uzturēšanu.
Nodoms samazināt Latvijai atvēlēto Eiropas Parlamenta (EP) deputātu skaitu par vienu parlamentārieti, atsaucoties galvenokārt uz iedzīvotāju skaita samazināšanos ir pilnībā nepamatots un vienlīdz liecina gan par Latvijas partneru Eiropas Savienībā (ES) attieksmi pret mūsu valsti, gan arī var izraisīt tālejošas un Latvijai ļoti nepatīkamas sekas – balsu skaita ES Padomē samazināšanu, uzskata EP deputāts Roberts Zīle (VL!/TB/LNNK).
Pretrunas valdošās koalīcijas iekšienē ir milzīgas, un valdību dēvēt par stabilu iespējams tikai ar lielu piespiešanos, uzskata Saeimas deputāts Kārlis Seržants (ZZS).
„Situācija, kad valdošās koalīcijas iekšienē pastāv dažādi viedokļi, ir normāls, demokrātisks process, un koalīcijas stabilitāti tas neapdraud, jo pamatnostādnēs tā ir vienota,” uzskata Saeimas deputāts Jānis Reirs (Vienotība), piebilstot, ka par koalīcijas spēju vienoties svarīgos jautājumos liecina arī ceturtdienas balsojums par Eiro ieviešanas likumu.
Tautas vēlēta prezidenta postenis Latvijai nav nepieciešams, jo tas būs vēl viens amats, par kuru norisināsies, ja iespējams tā teikt etnolingvistiska cīņa starp latviešu un krievu kopienām, uzskata politologs Jānis Ikstens.
Latvijā ir vērts atgriezties pie diskusijas par tautas vēlētu prezidentu, it īpaši ņemot vērā, ka , ka Saeima šobrīd nav spējusi vienoties, ka turpmāk Valsts prezidents tiks vēlēts atklātā balsojumā, tādēļ lielāka jēga būtu šādu lēmumu nodot tautas rokās, portālam Diena.lv sacīja politoloģe Iveta Kažoka.
„Jau tāpat salīdzinoši vieglā maksātnespējas procesa vēl lielāka vienkāršošana un saīsināšana novedīs pie tā, ka kredītu izsniedzēji ievērojami palielinās sākotnējās iemaksas un procentu likmes par mājokļu kredītiem, kas radīs nopietnas problēmas mājokļu tirgū, kā arī apgrūtinās dzīvi kredītņēmējiem,” uzskata Saeimas deputāts, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (Vienotība).
Tika gaidīts, ka PSRS sabrukums iezīmēs vienlaikus „vēstures beigas” un tādas starptautiskās sabiedrības rašanos, kas balstītos vispārējā ticībā rietumu vērtībām, pasaules, kur par normu kļūtu „tirgus demokrātija”, prestižajā izdevumā Foreign Policy raksta bijušais Francijas ārlietu ministrs (1997 – 2002) Ibērs Vedrins (Hubert Védrine), norādot – „tā vietā rietumi piedzīvoja virkni vilšanos: dārgus karus, finanšu krīzes un „nerietumu” lielvalstu uzplaukumu”.
Gada nogale iezīmējās ar aktīvu diskusiju par eiro ieviešanu Latvijā. Ko tas cilvēkiem dos? Vai, nomainot latu pret eiro, zaudēsim kādu nacionālās identitātes zīmi? Kuram būtu jāsaka pēdējais vārds par Latvijas pievienošanos eirozonai? Savs viedoklis ir arī grupas Instrumenti mūziķiem Jānim Šipkēvicam un Reinim Sējānam.
Grieķijas iedzīvotāji, kuri protestēja pret Vācijas
kancleres Angelas Merkeles vizīti Atēnās, "spļāva palīdzīgā rokā",
uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (V).