Eksprezidentu Valdi Zatleru nav pārliecinājuši_ Vienotības _līderes Solvitas Āboltiņas piektdien apvienības domes sēdē izteiktie argumenti par pievienošanos Vienotībai.
Bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns dažas dienas pirms sestdien gaidāmās Zatlera reformu partijas dibināšanas pieņēmis lēmumu tomēr neiesaistīties eksprezidenta Valda Zatlera jaunveidojamajā politiskajā spēkā, ziņo portāls pietiek.com."Es esmu tiesnesis un tādēļ nevaru iesaistīties nekādās politiskātajs aktivitātēs.
Latvijas ekonomiski aktīvie pilsoņi Valda Zatlera jaundibinātajā partijā gribētu redzēt jaunus cilvēkus, kuri līdz šim nav darbojušies politikā, secināts tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia un LNT raidījuma 900 sekundes veiktajā aptaujā.Aptaujas dati rāda, ka iedzīvotāji Zatlera Reformu partijā gribētu redzēt jaunus cilvēkus, kuri līdz šim nav darbojušies politikā (16%), dažādu sfēru profesionāļus (4%), gudrus, spējīgus cilvēkus, ar savu viedokli (4%), kā arī atsevišķus politiķus no esošajām partijām (4%).
Valda Zatlera reformu partija top līdzīgi Tautas partijai - kā viena cilvēka partija, tikai Zatlers atšķirībā no Andra Šķēles nav harizmātisks līderis, šādu viedokli "Rietumu radio" pauda politologs Ivars Ījabs.Atbildot uz jautājumu, kā vērtē Zatlera partijas izredzes vēlēšanās, ja viņam neizdosies sapulcināt tikpat spēcīgu un atpazīstamu komandu kā savulaik Tautas partijai, Ījabs sacīja: "Runājot vēsturiskās analoģijās, arī Tautas partija tās pirmsākumos lielā mērā veidojās kā viena cilvēka - Andra Šķēles - partija.
Bijušais Valsts prezidents un jauna politiska spēka izveides iniciators Valdis Zatlers ticies ar biedrības "Latgolys Saeima" pārstāvjiem un aicinājis uz sadarbību, aģentūru LETA informēja biedrības valdes priekšsēdētājs Juris Viļums.Ar biedrības "Latgolys Saeima" vadītāju un valdes locekļiem Ilgu Šuplinsku un Valdi Labinski Zatlers pārrunājis pamatprincipus, kas jāievēro, lai valstī patiešām notiktu pārmaiņas un tiktu nodrošināta vienmērīga valsts attīstība.
Trešā daļa jeb 33% balstiesīgo Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju būtu gatavi balsot par eksprezidenta Valda Zatlera dibināto partiju. Tas secināts tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia un LNT raidījuma 900 sekundes kopīgi veiktajā aptaujā. Desmitā daļa (9%) iedzīvotāju noteikti balsotu par V.
Nevēlēšanās atklāt jaunizveidotās Zatlera Reformu partijas biedrus liecina, ka partijas komandā nav savāktas lielas zvaigznes un komanda vēl līdz galam nav izveidota, izteicās portāla Diena.lv uzrunātie eksperti."Nav svarīgi, kā tie cilvēki tiek prezentēti, jo galvenais, ka ir cilvēki, kas spētu piesaistīt vēlētājus," norādīja politologs Ivars Ījabs.
Topošās Zatlera Reformu partijas darba grupā, kas izstrādā priekšlikumus partijas programmai tautsaimniecības jautājumos, ir ap 10 spēcīgu ekonomistuun finansistu, intervijā "Latvijas radio" šorīt sacīja viens no topošās partijas biedriem, bijušais partijas LPP/LC Liepājas nodaļas līderis un uzņēmuma "Liepājas papīrs" vadītājs Jānis Vilnītis.
Ja notiks Saeimas ārkārtas vēlēšanas, partiju apvienības
Vienotība un Visu Latvijai!-TB/LNNK tajās startēs
tagadējā statusā, lai gan kā viena, tā otra plāno līdz tam uz
apvienības bāzes izveidot vienotu partiju. Partijas, kuras būs
pieņēmušas lēmumu par reorganizāciju, kā vienotu politisko spēku
varēs reģistrēt ne agrāk kā trīs mēnešus pēc šī lēmuma publicēšanas
oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis, Dienai
paskaidroja Uzņēmumu reģistra (UR) pārstāve Lilita Strode.
Eksprezidents Valdis Zatlers ir pārliecināts, ka koalīcijas kodols parlamentā pēc Saeimas vēlēšanām ir jāveido viņa veidotajai partijai un Vienotībai. Atspēkojot Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (Vienotība) teikto, ka Zatlera Reformu partijas veidošana ir kļūda, V.Zatlers pauž pārliecību, ka, partijām startējot atsevišķi, ir reāla iespēja iegūt vairāk nekā 50% vēlētāju atbalstu, kas nebūtu iespējams viņam vienkārši pievienojoties Vienotībai.
Apvienības Vienotība līdzpriekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis prognozē, ka Vienotība un jaundibināmā Zatlera Reformu partija būs sabiedrotie pēc paredzamajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām rudenī un kopumā tām abām izdosies iegūt 40 vietu parlamentā.