Augusta nogalē Latvijas Finanšu ministrija (FM) nāca klajā ar priekšlikumiem par nodokļu reformu, rosinot ar 2026. gadu ieviest fiksētu neapliekamo minimumu un četras dažādas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, kā arī no nākamā gada pazemināt obligāto iemaksu likmi pensiju otrajā līmenī no līdzšinējiem 6% uz 4%, vienlaikus samazinot darba devēju maksāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) par vienu procentpunktu – no 34,09% līdz 33,09%. Piedāvātās pārmaiņas izpelnījās asu kritiku, un šobrīd piedāvājums jau tiek pārstrādāts, taču interesanti paskatīties, kāda situācija tad ir šobrīd un kā izskatāmies uz kaimiņu fona.
Jāatgādina, ka patlaban Latvijā pastāv trīs IIN likmes: par ienākumiem, kas gadā nepārsniedz 20 004 eiro, šī likme ir 20%, par ienākumiem, kas pārsniedz šo summu, – 23%, bet par to ienākumu daļu, kas pārsniedz jau 78 100 eiro, – 31%. Saskaņā ar FM augusta nogalē publiskotajiem priekšlikumiem ministrija vēlējās, lai pēc 2026. gada 1. janvāra šobrīd zemākā IIN likme jeb 20% tiktu saglabāta vien ienākumiem līdz 9000 eiro gadā jeb būtībā – plānotās minimālās algas (750 eiro pirms nodokļu nomaksas jeb bruto) saņēmējiem. Summām no 9000 līdz 48 000 eiro gadā (kādas saņem lielākā daļa mūsu valsts iedzīvotāju) ieceres autori vēlējās piemērot IIN 26% apmērā, summām no 48 000 līdz 105 300 eiro – 28%, bet ienākumu daļai, kas pārsniegtu vēl arī šo summu, – 36,1% lielu IIN likmi.
Tikmēr, piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskata, ka ar nodokļu reformu būtu jānosaka neapliekamais minimums vismaz 500 eiro apmērā, vienota IIN likme 25% apmērā, kā arī jāpaaugstina pievienotās vērtības nodokļa (PVN) standarta likme līdz 22% un to visu vajadzētu darīt, jau sākot ar nākamo gadu. Kā liecina publiski pieejama informācija, pret šiem priekšlikumiem principā neiebilst vēl viens no galvenajiem valdības sociālajiem partneriem – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.
Kāds beigās izskatīsies gala kompromiss, šobrīd pateikt, protams, nav iespējams, taču jāpiemin, ka FM un valdība principiāli uzsvērusi, ka negrasās atteikties no koncepcijas, ka lielāku algu saņēmējiem arī nodokļiem ir jābūt lielākiem.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 6. - 12. septembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!