Pēdas, ko atstāj teātris
Veidojot izrādes, teātri eksperimentē ar ekoscenogrāfijas pieejām.
Kitija Balcare
Stīgojošais "tīkliņš" – režģa gļotsēne
Meklējama vecos lapu koku mežos uz satrupējušas koksnes.
Ūpji ar mugursomām
Pēta iespējamo apdraudējumu un ceļošanas maršrutus.
Baltais vīngliemezis – ienācējs
Siltummīlis, pastāvīgs viesis uz dzelzceļiem un kāpās.
Zaļā stiklene – sēne kā konfekte
Skaista, bet reti sastopama un neēdama.
Saulgriežu lukturītis
Gada kukaiņa godā tiek jāņtārpiņš.
Dārzs studentiem un bitēm
Pieci jautājumi Latvijas Universitātes Kopienas dārza koordinatoram Renāram Kairim
Reti sastopamie koši dzeltenie
Par 2025. gada augu cildina Latvijā reti sastopamo smiltāja retēju.
Ziemeļniece spurainā dzīparene
Gada sūnas gods ticis izteiksmīgai, bet retai sugai.
Savrupā kāpa – Pūsēnu kalns
Daudz pārmaiņu piedzīvojušais objekts nu ir populāra tūrisma vieta.
Klimata pārmaiņas ietekmē arī kultūras mantojumu
Klimata pārmaiņu laikā līdzās nemateriālā kultūras mantojuma kopienu, zinātnieku un politikas veidotāju ilglaicīgas sadarbības stiprināšanai svarīgi ir pilnveidot sabiedrības izpratni par to izraisītajiem riskiem un pielāgošanās iespējām. Tā sprieda dažādu jomu pārstāvji sarunās par klimatu un kultūru Zaļais mantojums, kas norisinājās 6. un 7. martā Rīgā un ko Latvijā rīkoja Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
Apakšīrnieks mūsu mājokļos
Gada bezmugurkaulnieka godā viens no Latvijas lielākajiem zirnekļiem.
Ezis šogad manīts rosāmies jau janvārī
2025. gada dzīvnieka godā celts adatainais savrupnieks ezis.
Mājas strazds un tā ceļi
Aicina ziņot par Gada putna 2025 novērojumiem.
Parastā līklape – ienācēja Latvijā
Pagaidām izplatās galvenokārt izstrādātu purvu teritorijās.
Reta, iespējams, pat apdraudēta mitrāju suga
Latvijas Dendrologu biedrība par 2024. gada koku Latvijā izziņojusi zemo bērzu.
Samazinās lauku putnu populācijas
Lauksaimniecības intensifikācija izraisa bioloģiskās daudzveidības samazināšanos Eiropas lauksaimniecības zemēs, tostarp Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, kuras līdz šim ir uzskatītas par būtiskiem atbalsta punktiem bioloģiskajā daudzveidībā lauksaimniecības zemēs.
Viens no senākajiem augiem
Gada auga godā – mūžzaļā ziemeļniece apdzira.
Lielacu kamene – dabisko zālāju iemītniece
Gada kukainis ligzdas veido uz zemes, kā arī pamestās mazo grauzēju un kurmju alās.
Gada bezmugurkaulnieks
Ūdens ēzelītis – izturīgs pret piesārņojumu, gards kumosiņš zivīm.
Gada sēne – zilzaļā hlorociborija
Sīka, bet koša, noderīga amatniecībā un interesanta zinātniekiem.
Gada dzīvnieks – nometniece stirna
Par 2024. gada dzīvnieku izvēlēts mazākais Latvijā sastopamais briežu dzimtas pārstāvis.
Gada dzīvotne – mitrājs
Vieta, kur satiekas ūdens un zeme.
Saudzējamais mazais zīriņš
Šāgada putns īpaši neaizsargāts ir ligzdošanas laikā.
Gājputni dodas ceļā
Šoruden Putnu dienās Latvijā visvairāk novērotas ķīvītes.
Septembra nogalē aicina vērot gājputnus
Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina 30. septembrī un 1. oktobrī ikvienu doties vērot gājputnu rudens migrāciju, vienlaikus piedaloties Eiropas putnu vērošanas dienās jeb EuroBirdwatch 2023.
Gada sēne – daivainā čemurene
Noderīga medicīnā, arī ēdama, taču reta un aizsargājama.
Medicīnas dēle – aszobainā dīķmīle
Gada bezmugurkaulnieka godā nereti biedējošā, bet noderīgā dēle.
Gada kukainis – daudzveidīgā mārīte
Dārzkopjiem noderīga ienācēja Latvijas dabā, taču ar negausīgu apetīti.
Pēc papardēm arī uz purvu
Gada augs – maģijas apvīts un spējīgs attīrīt ūdeņus ap sevi.