Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā +1 °C
Daļēji apmācies
Otrdiena, 3. marts
Tālavs, Tālis, Marts

Publikācijas

Visi stiprākie atkal kopā © DIENA

Ir pagājuši 12 gari gadi kopš 2014. gada 23. februāra – todien Kanādas hokeja izlase izcīnīja zelta medaļas Soču olimpiskajās spēlēs, finālā ar 3:0 pieveicot Zviedriju. Tā bija līdz šim pēdējā spēle, kad olimpiskajā turnīrā piedalījās Nacionālās Hokeja līgas (NHL) spēlētāji, taču tas mainīsies 2026. gada 11. februārī, sākoties Milānas un Kortīnas olimpisko spēļu turnīram. Beidzot varam likt roku uz sirds un teikt: jā, atkal notiks pilnvērtīgs turnīrs, kurā piedalīsies visi pasaules labākie. Turklāt uz starta stāsies arī Latvijas valstsvienība.

Kalpa zēns miljonārs © DIENA

Vēsturnieka Jāņa Šiliņa grāmata ceļ gaismā vienu no XX gadsimta sākuma ievērojamākajiem latviešu būvuzņēmējiem Krišjāni Ķergalvi.

Ģeopolitiskais izmisums un trešā ceļa meklējumi © DIENA

Vai atsevišķu valstu mēģinājumi panākt savas vienošanās ar nerietumvalstīm iezīmē jaunu laikmetu starptautiskajā politikā un ekonomiskajās attiecībās, vai arī tas ir tikai mēģinājums mazināt globālo ģeopolitisko pārmaiņu sekas?

No Šamonī līdz Milānai un Kortīnai © DIENA

Šonedēļ sākas XXV ziemas olimpiskās spēles, turklāt šoreiz atklāšanas ceremonija risināsies uzreiz vairākos Ziemeļitālijas sporta centros. SestDiena vētī šī sporta foruma vēsturi, nu jau atskatoties uz laiku pēc Otrā pasaules kara. II daļa

Olimpisko apļu cerības © DIENA

Sākoties XXV ziemas olimpiskajām spēlēm, SestDiena ieskatās gan to organizēšanas īpatnībās, gan atgādina par Latvijai nozīmīgākajiem startiem.

Ilgtspējas Olimpiāde © DIENA

Ja 2019. gadā vien septiņi Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) delegāti būtu nobalsojuši citādi, teju divas nedēļas februārī arī Latvijā risinātos olimpiskās spēles, jo tieši Siguldā bija paredzēts aizvadīt Stokholmas pieteikuma renes sportu disciplīnas. Zviedrijas galvaspilsēta gan pie spēlēm netika, tāpēc četrgades nozīmīgākajam ziemas sporta forumam varēsim sekot līdzi Itālijā, kuras pilsētās Milānā un Kortīnā d’Ampeco no 6. līdz 22. februārim risināsies 25. Ziemas olimpiskās spēles. Tas, cik maz skandālu pavadījuši to organizēšanas procesu, mūsdienās šķiet teju vai neiedomājami.

Olimpiskā atbildība Robotu stilā © DIENA

No malas kamaniņu sports var šķist vienkāršs – iesēdies un nošļūc lejā pa reni. Patiesībā šajā sporta veidā kļūdas netiek piedotas. Pirms četriem gadiem Pekinas olimpiskajās spēlēs tieši kamaniņu sportā Latvija izcīnīja savu vienīgo medaļu un starp tās autoriem kā stafetes komandas jaunākie dalībnieki bija divnieku ekipāža Mārtiņš Bots un Roberts Plūme. Toreiz viņiem tā bija tikai otrā sezona augstākajā līmenī un starts olimpiskajā stafetē nāca negaidīti. Četros gados kopš tā mirkļa par Robotiem dēvētā ekipāža kļuvusi par vienu no stabilākajām divnieku ekipāžām pasaulē, katru sezonu noslēdzot Pasaules kausa kopvērtējuma trijniekā, un Milānas un Kortīnas spēles sagaida jau kā vieni no Latvijas galvenajiem medaļu cerību nesējiem.

No Šamonī līdz Milānai un Kortīnai © DIENA

Atlikusi vien nedēļa, līdz daudziem ziemas sporta veidu cienītājiem savu darba un atpūtas laika režīmu nāksies pielāgot nu jau XXV ziemas olimpisko spēļu grafikam. Oficiāli tās tiek sauktas par Milānas un Kortīnas d’Ampeco spēlēm, taču patiesībā notiks krietni plašākā teritorijā Itālijas ziemeļos. Tās sagaidot, ieskatāmies vēsturē – kā olimpiāde vairāk nekā simt gadu laikā mainījusies, kādi sporta veidi nākuši klāt, kā pieaudzis dalībnieku skaits, kā mainījusies organizatoru loma un arī tas, kā šis forums tiek atspoguļots informatīvā ziņā. Šonedēļ ieskats vēsturē par laika posmu līdz Otrā pasaules kara sākumam.

Lēdija, kas atbrauca pie Paula © DIENA

Es rakstu un dziedu par to, kas mani konkrētajā brīdī iedvesmo, atzīst amerikāņu dziedātāja Šeina Stīla (50). Viņa ir sacerējusi dziesmas par politiku, par mīlestību un par salauztu sirdi, bet Latvijā viņa viesojas jau otro reizi, lai dziedātu tieši Raimonda Paula mūziku.

Pusaudži un tīklu revolūcija © DIENA

Kādēļ nu jau vairākās valstīs Rietumos tiek spriests par sociālo tīklu ierobežošanu nepilngadīgajiem, kas ir šādas idejas pionieri, un kādas līdz ar to paveras nākotnes perspektīvas?

Kod, kurā pirkstā gribi © DIENA

Teātra kritiķis Atis Rozentāls (54) par to, kāpēc kritiķis ir sliktais, par Alvja Hermaņa iešanu politikā un par jauno pašpārliecinātību.

Gids ar purva kurpēm © DIENA

Ziema un sniegotas kupenas nebūt nav iemesls, lai paliktu dīvānā, – arī tiem ne, kuri ar slēpošanu vai citiem ziemas sporta veidiem neaizraujas. Kopā ar tuviniekiem un draugiem vai vienatnē doties dabā un izstaigāt vismaz tuvāko apkārtni var arī ziemīgos laikapstākļos. Taču kur un kā labāk doties? Lai to noskaidrotu, SestDiena devās pie pieredzējušā pārgājienu gida Kristapa Kizika.

Mans ceļš ir dziedāšana © DIENA

Jaunā operdziedātāja Etīna Emīlija Saulīte (20) par dziedāšanu, galējībām, meistarības kaldināšanu Milānas operteātra Teatro alla Scala akadēmijā, iejušanos Annas Ahmatovas tēlā, mīlestību uz matemātiku un ilgām pēc Latvijas ziemas.

Trampa "pamatakmeņi" un padomnieki © DIENA

ASV prezidentam Donaldam Trampam un viņa administrācijai atgriežoties pie tēmas par Grenlandes pievienošanu ASV (citi formulējumi šajā gadījumā ir nevietā), medijus pārplūdinājušas dažādas publikācijas par to, ka prezidents neapzinās, kādas sekas šī viņa rīcība var atstāt uz ASV un sabiedroto attiecībām. Tostarp izskan minējumi, ka tas kļuvis iespējams «nepareizu» padomdevēju ietekmes dēļ. Cik lielā mērā šādi apgalvojumi varētu būt pamatoti, un kas un cik ļoti tiešām ietekmē Trampa lēmumus?

Kalendārs

Marts, 2026
P Ot Tr Ce Pt Se Sv
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5

Šobrīd arhīvā par maksu pieejama daļa no laikraksta Diena publikācijām, kas publicētas sākot ar 2017. gada 1. novembri.