Olimpisko apļu cerības © DIENA
Sākoties XXV ziemas olimpiskajām spēlēm, SestDiena ieskatās gan to organizēšanas īpatnībās, gan atgādina par Latvijai nozīmīgākajiem startiem.
Publikācijas
Ilgtspējas Olimpiāde © DIENA
Ja 2019. gadā vien septiņi Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) delegāti būtu nobalsojuši citādi, teju divas nedēļas februārī arī Latvijā risinātos olimpiskās spēles, jo tieši Siguldā bija paredzēts aizvadīt Stokholmas pieteikuma renes sportu disciplīnas. Zviedrijas galvaspilsēta gan pie spēlēm netika, tāpēc četrgades nozīmīgākajam ziemas sporta forumam varēsim sekot līdzi Itālijā, kuras pilsētās Milānā un Kortīnā d’Ampeco no 6. līdz 22. februārim risināsies 25. Ziemas olimpiskās spēles. Tas, cik maz skandālu pavadījuši to organizēšanas procesu, mūsdienās šķiet teju vai neiedomājami.
Olimpiskā atbildība Robotu stilā © DIENA
No malas kamaniņu sports var šķist vienkāršs – iesēdies un nošļūc lejā pa reni. Patiesībā šajā sporta veidā kļūdas netiek piedotas. Pirms četriem gadiem Pekinas olimpiskajās spēlēs tieši kamaniņu sportā Latvija izcīnīja savu vienīgo medaļu un starp tās autoriem kā stafetes komandas jaunākie dalībnieki bija divnieku ekipāža Mārtiņš Bots un Roberts Plūme. Toreiz viņiem tā bija tikai otrā sezona augstākajā līmenī un starts olimpiskajā stafetē nāca negaidīti. Četros gados kopš tā mirkļa par Robotiem dēvētā ekipāža kļuvusi par vienu no stabilākajām divnieku ekipāžām pasaulē, katru sezonu noslēdzot Pasaules kausa kopvērtējuma trijniekā, un Milānas un Kortīnas spēles sagaida jau kā vieni no Latvijas galvenajiem medaļu cerību nesējiem.
No Šamonī līdz Milānai un Kortīnai © DIENA
Atlikusi vien nedēļa, līdz daudziem ziemas sporta veidu cienītājiem savu darba un atpūtas laika režīmu nāksies pielāgot nu jau XXV ziemas olimpisko spēļu grafikam. Oficiāli tās tiek sauktas par Milānas un Kortīnas d’Ampeco spēlēm, taču patiesībā notiks krietni plašākā teritorijā Itālijas ziemeļos. Tās sagaidot, ieskatāmies vēsturē – kā olimpiāde vairāk nekā simt gadu laikā mainījusies, kādi sporta veidi nākuši klāt, kā pieaudzis dalībnieku skaits, kā mainījusies organizatoru loma un arī tas, kā šis forums tiek atspoguļots informatīvā ziņā. Šonedēļ ieskats vēsturē par laika posmu līdz Otrā pasaules kara sākumam.
Lēdija, kas atbrauca pie Paula © DIENA
Es rakstu un dziedu par to, kas mani konkrētajā brīdī iedvesmo, atzīst amerikāņu dziedātāja Šeina Stīla (50). Viņa ir sacerējusi dziesmas par politiku, par mīlestību un par salauztu sirdi, bet Latvijā viņa viesojas jau otro reizi, lai dziedātu tieši Raimonda Paula mūziku.
Pusaudži un tīklu revolūcija © DIENA
Kādēļ nu jau vairākās valstīs Rietumos tiek spriests par sociālo tīklu ierobežošanu nepilngadīgajiem, kas ir šādas idejas pionieri, un kādas līdz ar to paveras nākotnes perspektīvas?
Kod, kurā pirkstā gribi © DIENA
Teātra kritiķis Atis Rozentāls (54) par to, kāpēc kritiķis ir sliktais, par Alvja Hermaņa iešanu politikā un par jauno pašpārliecinātību.
Gids ar purva kurpēm © DIENA
Ziema un sniegotas kupenas nebūt nav iemesls, lai paliktu dīvānā, – arī tiem ne, kuri ar slēpošanu vai citiem ziemas sporta veidiem neaizraujas. Kopā ar tuviniekiem un draugiem vai vienatnē doties dabā un izstaigāt vismaz tuvāko apkārtni var arī ziemīgos laikapstākļos. Taču kur un kā labāk doties? Lai to noskaidrotu, SestDiena devās pie pieredzējušā pārgājienu gida Kristapa Kizika.
Gads, kad MI kļūs par tuvāko draugu © DIENA
Pēc trīs gadus ilguša apmulsuma un eksperimentiem 2026. gadā cilvēce pa īstam ielaidīs savā dzīvē mākslīgo intelektu.
Mans ceļš ir dziedāšana © DIENA
Jaunā operdziedātāja Etīna Emīlija Saulīte (20) par dziedāšanu, galējībām, meistarības kaldināšanu Milānas operteātra Teatro alla Scala akadēmijā, iejušanos Annas Ahmatovas tēlā, mīlestību uz matemātiku un ilgām pēc Latvijas ziemas.
Trampa "pamatakmeņi" un padomnieki © DIENA
ASV prezidentam Donaldam Trampam un viņa administrācijai atgriežoties pie tēmas par Grenlandes pievienošanu ASV (citi formulējumi šajā gadījumā ir nevietā), medijus pārplūdinājušas dažādas publikācijas par to, ka prezidents neapzinās, kādas sekas šī viņa rīcība var atstāt uz ASV un sabiedroto attiecībām. Tostarp izskan minējumi, ka tas kļuvis iespējams «nepareizu» padomdevēju ietekmes dēļ. Cik lielā mērā šādi apgalvojumi varētu būt pamatoti, un kas un cik ļoti tiešām ietekmē Trampa lēmumus?
Studentu sporta revolūcija © DIENA
Olimpiskās spēles no amatieru sacensību statusa aizgājušas prom jau vismaz trīs desmitgades, toties ASV studentu sports juridiskajos noteikumos kā aktivitāte paralēli mācībām tika regulēts vēl ilgi pēc tam. Tomēr, ņemot vērā studentu sporta pasākumu augošos popularitātes rādītājus, kā arī arvien izcilākos finansiālos panākumus, apgalvojums, ka ASV Nacionālās koledžu sporta asociācijas (NCAA) sportisti ir tikai amatieri, kuri sporto savam priekam, šķiet kā no realitātes atpalikusi pasaka. Ieskatīsimies jaunākajās tendencēs, likumos un noteikumos ASV studentu sportā saistībā ar NIL (name, image, likeness) jeb vārda, tēla un līdzības jautājumu jauno regulējumu, kā arī ilgo ceļu līdz tam.
Nauda sportā nekad neguļ © DIENA
Domājams, nav daudz cilvēku, kas pēdējo gadu straujo inflācijas tempu nebūtu izjutuši uz savas ādas. Kamēr pārliecinoši lielākajai sabiedrības daļai tā rada pamatīgas galvassāpes, cenšoties sabalansēt izdevumus ar ienākumiem, citiem šis ir milzu iespēju un peļņas laiks. Otrajā kategorijā ietilpst arī pelnošākie no pelnošākajiem pasaules sportistiem, jo pēdējos 12 mēnešos visu laiku lielākie līgumi ir noslēgti teju vai visos populārākajos sporta veidos pasaulē, futbolu, basketbolu, hokeju, amerikāņu futbolu un beisbolu ieskaitot. Laiks ielūkoties spēlētāju maciņos, lai saprastu, cik daudz pamatalgā tagad pelna paši, paši veiksmīgākie.
Mīlestības, ne naudas dēļ. Saruna ar Latvijas telpu futbola izlases kapteini Germanu Matjušenko © DIENA
Telpu futbols varbūt nav tik populārs sporta veids kā futbols, basketbols vai hokejs, tomēr arī tas ir interesants un skatāms, uzsver viens no visu laiku labākajiem mūsu spēlētājiem Germans Matjušenko (31). Ilgu laiku viņš telpu futbolu spēlējis vien tāpēc, ka to ļoti mīl, bet nesen divus gadus arī ieguva iespēju izbaudīt, kā ir būt profesionālim. Tagad Latvijas valstsvienības kapteinis sev izvirzījis mērķi mēģināt sasniegt simt izlasē aizvadītu spēļu. Par rekordistu viņš var kļūt jau gaidāmajā Eiropas čempionātā, tomēr tad vajadzēs palīdzēt komandai izkļūt no apakšgrupas, kas noteikti tai ir pa spēkam, jo pēdējā laikā tiek rādīts arvien pārliecinošāks sniegums.
Vēsturiska debija © DIENA
21. janvārī itāļu speciālista Masimiljāno Bellartes vadītā Latvijas telpu futbola izlase Xiaomi Arēnā pret iepriekšējā Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālisti Gruziju debitēs Eiropas čempionāta finālturnīrā un dažas dienas vēlāk apakšgrupā cīkstēsies arī pret iepriekšējā Pasaules kausa izslēgšanas spēļu dalībniecēm Franciju un Horvātiju. Dažos gados Latvijas telpu futbols piedzīvojis ļoti daudz nozīmīgu notikumu gan izlašu, gan klubu, gan arī pasākumu organizēšanas ziņā, bet šis būs vissvarīgākais no visiem.
Saku tēvs ar Čaku sirdī © DIENA
Jānis Mājenieks jeb Slēģu Jānis piedzima kā Jānis Dzintars Pikurs 1940. gada maijā Slēģa Skanuļu mājās Jaunpiebalgas Lielmežā. Desmit gadu vecumā nokļuvis Rīgā, 50 gadu gaidīja atgriešanos Piebalgā. 2000. gadā pārcēlās vispirms uz Skanuļiem, bet kopš 2004. gada ar ģimeni dzīvo Grāvniekos pie Viņķu kalna. Spēlē teātri, raksta dzeju, pēta dzimtu vēsturi, glabā nacionālo partizānu piemiņu un ir neviltots Latvijas un Piebalgas patriots. Izloksnē un garā glabā brāļu draudžu mantojumu – pirms pusotra gadsimta viņš būtu izcils «saku tēvs».