Poļa absolūtā redze © DIENA
Miervaldis Polis (1948. gada 23. jūlijs–2026. gada 21. februāris) iegleznoja sevi mākslas vēsturē.
Publikācijas
Leģendārais kolts © DIENA
Pirms 190 gadiem amerikāņu uzņēmējs Semjuels Kolts dzimtenē saņēma patentu šaujamierocim, kas tiek dēvēts par revolveri, bet sarunu valodā nereti arī par koltu neatkarīgi no tā, kas būtu ražotājs. Mūsdienās tas tiek uzskatīts par leģendāru, taču interesanti, ka pašam Koltam revolveru izgatavošana sākotnēji nozīmēja tikai finansiālus zaudējumus. Bet sava izgudrojuma ziedu laikus viņš tā arī nepiedzīvoja, jo nomira ASV pilsoņu kara pirmajā gadā.
Kad ieklausies var uzzināt brīnumainas lietas © DIENA
«Ir reizēm forši, ka ir grūti,» par savu kino pieredzi stāsta jaunais režisors un operators Aivars Šaicāns (26). Kopā ar komandu viņš pretendē uz Lielo Kristapu par īsfilmu Žļurga un patlaban strādā pie plašāka darba par to, kas svarīgs cilvēkiem šobrīd tik daudz piesauktajā Grenlandē.
Pretrunas un secinājumi Minhenē © DIENA
Minhenē aizvadītā ikgadējā drošības konference paliks vēsturē vairāku iemeslu dēļ. Gan ar to, ka tā acīmredzami zaudējusi savu globālo nozīmi (no vērā ņemamiem nerietumu politiķiem to apmeklēja vienīgi Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji, kurš turklāt nepavisam nav pirmais cilvēks Ķīnas ārpolitikā), gan ar to, ka konferences gaitā spilgti atklājās abos Atlantijas okeāna krastos pastāvošās iekšpolitiskās pretrunas, kas tostarp otrajā plānā atvirzīja Ukrainas jautājumu. Ko tas viss nozīmē, domājot par nākotni, un kā aizvadīto konferenci vērtēt Latvijai un Austrumeiropas valstīm?
Riskēt nav garlaicīgi © DIENA
Kinorežisore Laila Pakalniņa (63) par savu jauno filmu Putnubiedēkļi, par lidostā ieraugāmo pazīmi, kad var braukt vimbās, būtisku labas filmas kritēriju un par sajūtu pirms 15. Saeimas vēlēšanām.
Taisnības cīnītājs. Saruna ar šaha lielmeistaru Peteru Heini Nilsenu © DIENA
Šaha lielmeistars, deviņkārtējs pasaules čempions pēc kārtas kā treneris, 2004. gadā nospēlējis neizšķirti pret tolaik pasaulē labāko šaha superdatoru, kā arī aktīvs Kremļa un tā agresijas Ukrainā pretinieks. Šie ir tikai daži interesanti pieturas punkti šobrīd Lietuvā dzīvojošā dāņa Petera Heines Nilsena biogrāfijā. Sarunā ar Sporta Avīzi speciālists dalās pārdomās par šaha atkarību no Krievijas, korupciju Starptautiskajā Šaha federācijā (FIDE), ilggadējo sadarbību ar pasaulē slavenāko šahistu Magnusu Kārlsenu un kāpēc vēsturiski šahā bijis tik maz pasaules čempionu no rietumvalstīm.
Sirds ritms treniņā © DIENA
Februārī apkārt redzam daudz sarkanu sirds attēlu. Anatomiskā izpratnē tas, protams, nav pats precīzākais sirds attēlojums, taču vizuāli visiem saprotams simbols, ko akcentē par godu valentīndienai. Šoreiz gan ne par mīlētāju izpausmēm, bet dažādām mācībām, ko esam guvuši, monitorējot sirdsdarbības frekvenci sportā jau vairāku desmitgažu garumā.
Bītli atpakaļ Liverpūlē © DIENA
Pirms 65 gadiem uz Liverpūles krodziņa Cavern Club skatuves uzstājās nesen no Hamburgas atgriezusies mūziķu grupa, kas saucās The Beatles. Labu laiku viņiem par niecīgu samaksu ļāva koncertēt vien dienas vidū, taču jau pēc pāris gadiem bītlus zināja ikviens melomāns ne tikai Apvienotajā Karalistē, bet arī tālu aiz tās robežām un savulaik necilais krodziņš kļuva par bītlu fanu svētceļojumu vietu.
Pieticīgā itāļu hokeja virtuve © DIENA
Itālijas ziemeļos notiekošās XXV ziemas olimpiskās spēles jau uzņēmušas apgriezienus, un trešdien sākās sacensības arī sporta veidā, kam Latvijā tradicionāli tiek pievērsta lielākā uzmanība, – hokejā. Par Milānā sabraukušajām Nacionālās Hokeja līgas (NHL) zvaigznēm, tāpat kā niansēm, kas pavadīja mūsu nacionālās izlases gatavošanos turnīram, informācijas bijis daudz, tādēļ SestDiena šoreiz nolēma palūkoties, kas notiek un savulaik noticis laukuma saimnieku itāļu nometnē. Kāda vispār ir šīs valsts hokeja saimniecība, un cik spēcīgu komandu dažādos laika posmos būtu varējuši nokomplektēt itāļi, ja vien viņu tautieši, kuri sevi spilgti pierādījuši Ziemeļamerikā, būtu bijuši gatavi pārstāvēt savu etnisko dzimteni?
Bēdīgi slavenā tīkla priekšvēsture © DIENA
Turpinot pētīt un analizēt publiskotajos Džefrija Epstīna failos atrodamo informāciju, tiek izgaismoti arvien jauni skandāli un šūpojas ne viena vien politiķa karjera. Taču kā šāds tīkls vispār varēja rasties, cik un kādi cilvēki tā pirmsākumos iesaistīti, un cik lielu lomu patiesībā tajā spēlēja visiem nu jau zināmais Epstīns?
Liekam jaunu bildi iekšā © DIENA
Grupa Kautkaili šonedēļ konkursa Supernova finālā cīnīsies par iespēju šogad ar savu dziesmu Te un tagad pārstāvēt Latviju lielajā Eirovīzijā Vīnē, uzskatot, ka šī konkursa formāta jēdziens sen ir novecojis un vislabāk tur katram dziedāt savā valodā.
Ceļš bez nejaušībām © DIENA
Grūti atrast citu Latvijas hokejistu, kura karjeras attīstība pēdējos gados būtu bijusi tik strauja un tajā pašā laikā loģiska. 22. dzimšanas dienu Sandis Vilmanis janvārī sagaidīja visai pacilātā noskaņojumā – tikko bija debitējis Nacionālajā hokeja līgā (NHL) iepriekšējo divu gadu čempiones Floridas Panthers rindās, nopelnījis pirmo punktu, kā arī iekļauts Latvijas izlases olimpiskajā sastāvā. Varētu likties, ka uzbrucējs ir atradis kādu slepeno kodu, lai viss ritētu tik raiti.
Visi stiprākie atkal kopā © DIENA
Ir pagājuši 12 gari gadi kopš 2014. gada 23. februāra – todien Kanādas hokeja izlase izcīnīja zelta medaļas Soču olimpiskajās spēlēs, finālā ar 3:0 pieveicot Zviedriju. Tā bija līdz šim pēdējā spēle, kad olimpiskajā turnīrā piedalījās Nacionālās Hokeja līgas (NHL) spēlētāji, taču tas mainīsies 2026. gada 11. februārī, sākoties Milānas un Kortīnas olimpisko spēļu turnīram. Beidzot varam likt roku uz sirds un teikt: jā, atkal notiks pilnvērtīgs turnīrs, kurā piedalīsies visi pasaules labākie. Turklāt uz starta stāsies arī Latvijas valstsvienība.
Kalpa zēns miljonārs © DIENA
Vēsturnieka Jāņa Šiliņa grāmata ceļ gaismā vienu no XX gadsimta sākuma ievērojamākajiem latviešu būvuzņēmējiem Krišjāni Ķergalvi.
Ar inovācijām pēc olimpiskajām medaļām © DIENA
Milānas un Kortīnas 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs debitēs arī vairākas tehnoloģiskas inovācijas, kas palīdzēs sportistiem, rīkotājiem, tiesnešiem un masu medijiem.
Ģeopolitiskais izmisums un trešā ceļa meklējumi © DIENA
Vai atsevišķu valstu mēģinājumi panākt savas vienošanās ar nerietumvalstīm iezīmē jaunu laikmetu starptautiskajā politikā un ekonomiskajās attiecībās, vai arī tas ir tikai mēģinājums mazināt globālo ģeopolitisko pārmaiņu sekas?