Raksti / Diena / Raksti / Diena

Publikācijas

Studentu sporta revolūcija © DIENA

Olimpiskās spēles no amatieru sacensību statusa aizgājušas prom jau vismaz trīs desmitgades, toties ASV studentu sports juridiskajos noteikumos kā aktivitāte paralēli mācībām tika regulēts vēl ilgi pēc tam. Tomēr, ņemot vērā studentu sporta pasākumu augošos popularitātes rādītājus, kā arī arvien izcilākos finansiālos panākumus, apgalvojums, ka ASV Nacionālās koledžu sporta asociācijas (NCAA) sportisti ir tikai amatieri, kuri sporto savam priekam, šķiet kā no realitātes atpalikusi pasaka. Ieskatīsimies jaunākajās tendencēs, likumos un noteikumos ASV studentu sportā saistībā ar NIL (name, image, likeness) jeb vārda, tēla un līdzības jautājumu jauno regulējumu, kā arī ilgo ceļu līdz tam.

Nauda sportā nekad neguļ © DIENA

Domājams, nav daudz cilvēku, kas pēdējo gadu straujo inflācijas tempu nebūtu izjutuši uz savas ādas. Kamēr pārliecinoši lielākajai sabiedrības daļai tā rada pamatīgas galvassāpes, cenšoties sabalansēt izdevumus ar ienākumiem, citiem šis ir milzu iespēju un peļņas laiks. Otrajā kategorijā ietilpst arī pelnošākie no pelnošākajiem pasaules sportistiem, jo pēdējos 12 mēnešos visu laiku lielākie līgumi ir noslēgti teju vai visos populārākajos sporta veidos pasaulē, futbolu, basketbolu, hokeju, amerikāņu futbolu un beisbolu ieskaitot. Laiks ielūkoties spēlētāju maciņos, lai saprastu, cik daudz pamatalgā tagad pelna paši, paši veiksmīgākie.

Mīlestības, ne naudas dēļ. Saruna ar Latvijas telpu futbola izlases kapteini Germanu Matjušenko © DIENA

Telpu futbols varbūt nav tik populārs sporta veids kā futbols, basketbols vai hokejs, tomēr arī tas ir interesants un skatāms, uzsver viens no visu laiku labākajiem mūsu spēlētājiem Germans Matjušenko (31). Ilgu laiku viņš telpu futbolu spēlējis vien tāpēc, ka to ļoti mīl, bet nesen divus gadus arī ieguva iespēju izbaudīt, kā ir būt profesionālim. Tagad Latvijas valstsvienības kapteinis sev izvirzījis mērķi mēģināt sasniegt simt izlasē aizvadītu spēļu. Par rekordistu viņš var kļūt jau gaidāmajā Eiropas čempionātā, tomēr tad vajadzēs palīdzēt komandai izkļūt no apakšgrupas, kas noteikti tai ir pa spēkam, jo pēdējā laikā tiek rādīts arvien pārliecinošāks sniegums.

Vēsturiska debija © DIENA

21. janvārī itāļu speciālista Masimiljāno Bellartes vadītā Latvijas telpu futbola izlase Xiaomi Arēnā pret iepriekšējā Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālisti Gruziju debitēs Eiropas čempionāta finālturnīrā un dažas dienas vēlāk apakšgrupā cīkstēsies arī pret iepriekšējā Pasaules kausa izslēgšanas spēļu dalībniecēm Franciju un Horvātiju. Dažos gados Latvijas telpu futbols piedzīvojis ļoti daudz nozīmīgu notikumu gan izlašu, gan klubu, gan arī pasākumu organizēšanas ziņā, bet šis būs vissvarīgākais no visiem.

Saku tēvs ar Čaku sirdī © DIENA

Jānis Mājenieks jeb Slēģu Jānis piedzima kā Jānis Dzintars Pikurs 1940. gada maijā Slēģa Skanuļu mājās Jaunpiebalgas Lielmežā. Desmit gadu vecumā nokļuvis Rīgā, 50 gadu gaidīja atgriešanos Piebalgā. 2000. gadā pārcēlās vispirms uz Skanuļiem, bet kopš 2004. gada ar ģimeni dzīvo Grāvniekos pie Viņķu kalna. Spēlē teātri, raksta dzeju, pēta dzimtu vēsturi, glabā nacionālo partizānu piemiņu un ir neviltots Latvijas un Piebalgas patriots. Izloksnē un garā glabā brāļu draudžu mantojumu – pirms pusotra gadsimta viņš būtu izcils «saku tēvs».

ANO Drošības padome uzņemas iniciatīvu © DIENA

Pirms 80 gadiem uz savu pirmo sesiju pulcējās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padome, kas tika izveidota, lai Otrā pasaules kara uzvarētāji varētu realizēt savas globālās ambīcijas, nosakot kārtību, kas būtu jāievēro uz planētas, lai postoši kari vairs neatkārtotos. Kopš pirmsākumiem padomē ir piecas valstis, kas, Džordža Orvela vārdiem izsakoties, ir «vienlīdzīgākas par citām», bet nepastāvīgo (jau labu laiku tās ir desmit valstis) locekļu mandāti tiek sadalīti atbilstoši reģionālajām kvotām, un šogad pienācis brīdis, kad Drošības padomē pārstāvēta arī Latvija.

Irānas strupceļš © DIENA

Kārtējais visas valsts mēroga protestu vilnis Irānā, kurus atklāti atbalsta arī ASV prezidents Donalds Tramps, publiskajā telpā licis izskanēt pārliecībai, ka šoreiz tiem vajadzētu vainagoties ar panākumiem – ājatollu režīma krišanu. Tomēr šīs cerības diezin vai attaisnosies – režīms ir ļoti dzīvotspējīgs, bet visas reālās, nevis teorētiskās alternatīvas – sliktākas par pašreizējo situāciju.

Ja raksti dzejoli, velti to vienam cilvēkam © DIENA

Amerikāņu neatkarīgā kino pionieris Džims Džārmušs (72) ar jaunāko kinodarbu Tēvs māte brālis māsa/Father Mother Sister Brother (2025), kas pērn Venēcijas kinofestivālā ieguvis galveno balvu – Zelta lauvu –, atgriezies uz ekrāniem un ekskluzīvā sarunā SestDienai dalās pārdomās par ģimeni, attiecībām un kustībām, kas ietekmē viņu pašu.

Grupējumiem pa vidu © DIENA

Latvijas biatlona izlase ir sadalījusies vairākos grupējumos, secina komandas sportiste Sanita Buliņa. Tomēr, ja vasaras laikā atmosfēra starp sportistiem bijusi samērā saspringta, sākoties sezonai, tā uzlabojusies. Alūksniete šīs sezonas ievadā pierādīja, ka viņu norakstīt nevajag, un ar IBU kausa posmā izcīnītu sesto vietu izpildīja iekšējās atlases normatīvu dalībai olimpiskajās spēlēs. Tāpēc jau nākammēnes viņai būs iespēja piepildīt lielas daļas sportistu sapni.

Sportista cikla virsotnē. Saruna ar pasaules čempioni Tīnu Graudiņu © DIENA

Trejdeviņas jūras un okeāni bija jāšķērso, lai tālajā Austrālijā noskaidrotu, ka pasaules labākie pludmales volejbola dueti top Baltijas jūras piekrastes smalkajās smiltīs. Zviedri Dāvids Omans un Jūnatans Hellvigs apliecināja savu galveno favorītu statusu pasaules čempionāta vīriešu sacensībās, bet Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova pārsteidza sieviešu turnīrā. Lai gan Latvijas komanda jau vairākus gadus ir starp vadošajām savā sporta veidā, pasaules mēroga turnīros laurus plūkt līdz šim nebija izdevies. Līdzīgi kā pirms trim gadiem, kad ap šo pašu laiku satikāmies ar Tīnu Graudiņu uz garāku sarunu, no jūrmalnieces joprojām staro pārliecība un mērķtiecība, bet nav ne miņas no pārspīlētas bravūras un pompa. Tā vairāk raksturīga amerikāņiem, kuru vidē bieži vijas arī Latvijas sportistes ceļojums dzīvē un sportā. Simboliska pietura tajā varētu būt pēc divarpus gadiem Losandželosā, bet līdz tai vēl jātiek.

Puaro un mis Mārplas māte © DIENA

Pirms 50 gadiem aizsaulē aizgāja par britu detektīvromānu karalieni iedēvētā Agata Kristi. Viņas romāni un to galvenie varoņi Erkils Puaro un Džeina Mārpla ir plaši pazīstami visā pasaulē, un Kristi darbi regulāri tiek ekranizēti – beidzamajās desmitgadēs visbiežāk seriālu formā.

Īpaši aizsargājamo sarakstā: Kuldīga © DIENA

Kuldīgai par spīti kariem un citiem laika griežu pārbaudījumiem paveicies saglabāt savu vecpilsētu, un tajā joprojām dzīvs ir Kurzemes hercogistes galvaspilsētas veidols un šarms. Ne velti tā iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā un, lai aizsargātu un pilnvērtīgi pārvaldītu šo kultūrvēsturisko vietu, izstrādāts pat īpašs Kuldīgas vecpilsētas likumprojekts, kas šobrīd tiek skatīts Saeimā.

Aizvadītajā, 2025. gadā pasaule turpināja dzīvot tektonisku ģeopolitisko pārmaiņu gaisotnē un savā ziņā sasniedza to lūzumpunktu, pēc kura atpakaļceļš vairs nav iespējams. Visticamāk, tas paliks vēsturē kā globālās daudzpolaritātes tapšanas gads, jo tieši ar šo procesu tad arī saistās aizvadītā gada galvenie notikumi starptautiskajā politikā, kuri, lai arī atšķiras pēc nozīmīguma pakāpes, taču tā vai citādi ir daļa no vienas un tās pašas tendences un pilnīgi noteikti ietekmēs pasaules virzību arī jaunajā, 2026. gadā.

Vēsturnieks un vairāku grāmatu autors Marģers Vestermanis (100) par cilvēku spēju apdraudēt pašiem sevi, holokausta apzināšanas pirmsākumiem Latvijā un vai spētu ziedot sevi citu glābšanai.

Baltijas uzņēmumu obligācijas nodrošina augstāku ienesīgumu.

Kas ir vērtīgāk – pasaules čempiona tituls pludmales volejbolā vai pasaules vicečempiona gods sporta karalienes vieglatlētikas disciplīnā? Šāds jautājums nomocīja lielu daļu no jubilejas 30. Sporta Avīzes 50 ekspertu aptaujas dalībniekiem. Tomēr viņi samērā pārliecinoši par labākajām Latvijas sportā 2025. gadā pasludināja pludmales volejbolistes Tīnu Graudiņu un Anastasiju Samoilovu, otrajā vietā atstājot šķēpmetēju Aneti Sietiņu. Šī kļuvusi vien par ceturto reizi vēsturē, kad aptaujā uzvar dāmas, turklāt daiļā dzimuma dubultuzvaras dēļ panākums ir īpaši spilgts. Par Latvijas labāko jauno sportistu trešo reizi četros gados kļuvis pludmales volejbolists Kristians Fokerots.

Kalendārs

	Marts, 2026
23	24	25	26	27	28	1
2	3	4	5	6	7	8
9	10	11	12	13	14	15
16	17	18	19	20	21	22
23	24	25	26	27	28	29
30	31	1	2	3	4	5

Šobrīd arhīvā par maksu pieejama daļa no laikraksta Diena publikācijām, kas publicētas sākot ar 2017. gada 1. novembri.

Šodien