Laika ziņas
Šodien
Migla
Sestdiena, 13. aprīlis
Egils, Egīls, Nauris

Marķējumu labirintos

Kā atpazīt videi draudzīgus produktus un neuzķerties uz zaļmaldināšanu, ko diemžēl izmanto atsevišķi uzņēmumi, skaidro “Ekodizaina kompetences centra” vides speciāliste Ilze Neimane.

“Kas ir zaļā mode jeb ekomode? Kurš ir tas brīdis, kad varam pateikt, ka mode ir zaļa? Daudzi, iespējams, meklē atbildi uz to. Es vienmēr saku, ka tādas zaļās modes nav,” uzsākot sarunu, teic Ilze Neimane. “Jebkurš produkts, kas izgājis cauri ražošanas ciklam, nonākot līdz veikalu plauktam, ir atstājis kaut kādus pēdas nospiedumus vidē. Taču mēs varam runāt par to, kurš produkts atstājis lielākus nospiedumus, kurš mazākus un kā cilvēkam, kas nolēmis izvēlēties dabai draudzīgāku produktu, atvieglot to atpazīt.”

Ne viss, kas ir zaļš, ir eko

“Paziņojumi par vides aspektiem ir kļuvuši par daudzu ražotāju mārketinga stratēģijas elementu un dažkārt mēdz būt maldinoši. Piemēram, zaļās krāsas, dabas simbolu (lapiņa, koki) izmantošana, vispārināti paziņojumi “videi draudzīgs”, “zaļš”, “ekoloģisks”, “ilgtspējīgs”, izstrādātas pašu uzņēmēju zīmes, kas līdzīgas ekomarķējumiem, bet nav ekomarķējumi. Kāpēc tas nav labi? Tādēļ, ka ražotājs var salikt to, ko visvieglāk īstenot. Ekomarķējumus piešķir no ražotāja neatkarīga organizācija, ja produkts atbilst noteiktiem kritērijiem, ņemot vērā produkta ietekmi uz vidi visā tā dzīves ciklā, kur tiek ņemta vērā resursu ieguve, ražošana, izplatīšana, izmantošana, atkritumu apglabāšana. Šim procesam jābūt caurspīdīgam, jāiesaista nevalstiskās organizācijas, zinātnieki, jāveic pētījumi, lai tas būtu uzticams.

Arī vides marķējumi ir uzticami, bet tie produktam tiek piešķirti tikai par vienu vai diviem dzīves cikla posmiem, piemēram, ka produktā tiek izmantota organiskā šķiedra un tajā nav kaitīgu ķīmisko vielu. Taču, kas notiek ražošanas procesā, lietošanā, nav zināms. Ekomarķējums ir augstākā pilotāža, kas liecina, ka produkts atbilst visiem nepieciešamajiem kritērijiem. Dažkārt robeža starp ekomarķējumu un vides marķējumu nav tik viegli nosakāma. Taču to ir izpētījuši eksperti, lai produktam piešķirtu attiecīgo marķējumu. Marķējumos mēdz būt arī gradācijas, un Latvijā bieži sastopams ir marķējums “OEKO-TEX STANDART 100” . Es to liktu pie vides marķējuma kategorijas, jo ir arī marķējums “OEKO-TEX MADE IN GREEN” un tas viennozīmīgi ietilpst ekomarķējuma kategorijā, bet “OEKO-TEX STANDARD 100” – vides marķējums, jo tas pamatā skatās uz to, vai ražošanas procesā produktam nav izmantotas kaitīgās ķīmiskās vielas. Kaut kāda daļa no lielā pīrāga ir, bet to noteikti nevar salīdzināt ar produkciju, kam piešķirts ekomarķējums, kur tiek ņemti vērā arī nosacījumi par emisijām gaisā, ierobežojumi ūdens piesārņojumam un energopatēriņam. Kas man patīk ES ekomarķējumam, ka viens no kritērijiem ir arī produkta kvalitāte, kas ir ļoti svarīgs ilgtspējas nosacījums. Nav jēgas nopirkt T kreklu, vienreiz to izmazgāt un atvadīties. Tieši tādēļ ir diezgan augstas prasības krāsu noturībai. No vienas puses, tiek prasīta krāsas samazināta ietekme uz vidi, bet tajā pašā laikā ir jāpanāk šo krāsu noturība. Tāpēc, es teiktu, tekstilam šī latiņa ir diezgan augsta, lai ražotāji varētu līdz tam aizsniegties. Tas, iespējams, ir iemesls, kāpēc šis Eiropas Savienības ekomarķējums Latvijā ir reti sastopams, biežāk var sastapt produktus ar “GOTS” sertifikātu, bet, protams, tas ir arī uzticams ekomarķējums. Labā ziņa, ka ekomarķējumi aizvien vairāk tiek piešķirti citām preču grupām – arī mazgāšanas līdzekļiem. Ja agrāk bija grūti sameklēt šādus produktus, tie maksāja dārgi un nebija tik viegli sasniedzami, tagad, ieejot jebkurā lielveikalā, tos var atrast –  tie maksā tikai nedaudz vairāk par nemarķētajiem. Ceru, ka šī tendence – vairāk marķētu produktu – parādīsies arī apģērbu izvēlē. Jo vairāk cilvēki to pieprasīs, jo lielāks būs piedāvājums. Taču, kas ir svarīgi un gribu to uzsvērt vēlreiz, lai mēs ar savu jauno vides apziņu, kad esam gatavi mainīt pasauli, šajā jaunajā dzīves posmā neuzķertos uz zaļmaldināšanas āķa. Ja esam gatavi ar maciņu maksāt vairāk, svarīgi izdarīt pareizo izvēli.”

 

IESKATS ES (“EU Ecolabel”) EKOMARĶĒJUMA KRITĒRIJU PIEMĒROS

Ražošanas procesā

Korporatīvā sociālā atbildība

  • Visās griešanas/šūšanas/apdares ražotnēs ir jāievēro pamatprincipi un tiesības darbā, kas ir ietverti Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) darba pamatstandartos un detalizēti izklāstīti pilnajā kritēriju dokumentā.
  • Nav atļauta manuāla un mehāniska apstrāde ar smilšstrūklu, lai iegūtu novalkāta rupja kokvilnas auduma (džinsu auduma) izskatu.

Tekstilšķiedras

• Kokvilnas un citas dabiskās celulozes šķiedras, kas iegūtas no sēklām. T kreklos, sieviešu topiņos, ikdienā valkājamos kreklos, džinsos, pidžamās un apakšveļā jābūt vismaz 95 % bioloģiskas izcelsmes kokvilnai vai 60 % integrētās augu aizsardzības (IAA) principiem audzētai kokvilnai. Turklāt pārstrādātas kokvilnas izmantošanas gadījumā iepriekš norādītie rādītāji tiek attiecīgi samazināti. Šķiedrām jābūt izsekojamām no ražošanas standarta verifikācijas brīža līdz pat nebalināta/nekrāsota auduma izgatavošanas posmam, un pesticīdu lietošana ir ierobežota.

  • Poliesteris. Štāpeļšķiedrām jāsatur vismaz 50 % pārstrādātā PET satura, pavedienšķiedrām – vismaz 20 % pārstrādātā PET satura. Produkti, kas paredzēti pārdošanai patērētājiem vai publiskā sektora klientiem, var atbilst vai nu šai prasībai, vai arī GOS prasībām poliesterim (emisijas gaisā).
  • Polipropilēns. Aizliegts izmantot svina bāzes pigmentus.
  • Mākslīgās celulozes šķiedras (tostarp liocels, modāls un viskoze). Vismaz 25 % celulozes šķiedru jāiegūst no koksnes, kas izaudzēta atbilstoši ANO FAO noteiktajiem mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas principiem, bet atlikusī celulozes šķiedru daļas izcelsme ir jāiegūst no likumīgas mežsaimniecības un audzēm.

Toksisko vielu koncentrācijas ierobežošana šķiedrās

  • Elastāna galaprodukti nedrīkst saturēt alvas organiskos savienojumus.

Sastāvdaļas un apģērba piederumi

  • Pildmateriāliem jāatbilst tekstilšķiedrām noteiktajiem kritērijiem un tekstila ierobežoto vielu saraksta (RSL – Restricted Substance List) prasībām attiecībā uz biocīdiem, formaldehīdu, tīrīšanas līdzekļiem, auduma mīkstinātājiem un kompleksveidotājiem, kā arī ķīmiskajiem palīglīdzekļiem. Polimēriem jāatbilst RSL ierobežojumiem.
  • Metāla un plastmasas sastāvdaļām jāatbilst RSL prasībām attiecībā uz apģērba piederumiem.

 

Lietošanas procesā

• Mazgāšanas un žāvēšanas laikā radušās izmēru izmaiņas nedrīkst pārsniegt robežlielumus, kas norādīti pilnajā kritēriju dokumentā.

• Krāsu izturībai jāsasniedz robežlielumi, kas norādīti pilnajā kritēriju dokumentā, kurā ir uzskaitīti daži izņēmumi: nomazgāšanās un svīšana (skābes un sārmu elementi): krāsnoturībai jāatbilst vismaz 3.–4. līmenim (attiecībā uz krāsu maiņu un plankumainību). Svīšanas procesā ir atļauts 3. līmenis tumšas krāsas audumiem un tiem, kas izgatavoti no reģenerētas vilnas; noberšanās mitrā veidā: krāsnoturībai jāatbilst 2.–3. līmenim (2. līmeni pieļauj indigo tonī krāsotiem rupjas kokvilnas (džinsu) audumiem).

  • Audumam jābūt izturīgam pret velšanos vismaz 3. pakāpē, izņemot poliamīda zeķbikses un getras (vismaz 2. pakāpē).
  • Nemazgājamajiem produktiem jāsaglabā funkcionalitāte pēc mērcēšanas testa.
  •  Viegli kopjamiem (saukti arī par neburzīgiem vai plisē) dabiskās šķiedras produktiem jāsasniedz SA3 audumu gluduma pakāpe un jauktajām dabiskās šķiedras, kā arī sintētiskās šķiedras izstrādājumiem – SA4 audumu gluduma pakāpe pēc 10 mājsaimniecības mazgāšanas un žāvēšanas centrifūgā 40 °C temperatūrā cikliem.

 

ATPAZĪSTAM MARĶĒJUMUS

Populārākie ekomarķējumi tekstilam

“EU Ecolabel”

ES ekomarķējums liecina, ka produkta kaitējums videi un veselībai visā produkta dzīves ciklā, sākot no izejvielu ieguves līdz ražošanai, iepakošanai un transportēšanai līdz pat patērētājam un atkritumu pārstrādei, ir samazināts līdz minimumam. Atbilstības kritēriji ir noteikti, izmantojot zinātniski pamatotas metodes.

To piešķir:

  • visu veidu apģērbam un apģērba piederumiem no tekstilmateriāliem,
  • šķiedrām,
  • pavedieniem,
  • audumiem un adījumiem.

 

“Nordic Swan Ecolabel”

“Ziemeļvalstu gulbis”

Ekomarķējums darbojas, lai samazinātu preču ražošanas un patēriņa ietekmi uz vidi un lai preču patērētājiem būtu viegli izvēlēties dabai draudzīgākās preces un pakalpojumus. Tas ietver sevī kaitējuma samazināšanu videi un veselībai visā produkta dzīves ciklā.

 

“BRA miljöval[IN1] ”

Zviedrijas Dabas aizsardzības biedrība ir bezpeļņas vides organizācija, kuras mērķis ir panākt pārmaiņas dabas aizsardzībā un ilgtspējīgā preču patēriņā. Tā palīdz atrast patērētājiem produktus, kas mazāk kaitē videi.

 

“GOTS”
 Global Organic Textile Standard

Palīdz atpazīt tekstilizstrādājumus, kuru izejvielas tiek ražotas bioloģiskajās lauksaimniecībās un kuri tiek ražoti dabu saudzējošā veidā. Arī produktos izmantotās krāsvielas, pigmenti un palīgmateriāli atbilst “GOTS” izdotajiem kritērijiem.
 
 
“The Blue Angel”
“Zilais eņģelis”

Zilais eņģelis ir Vācijas federālās valdības ekomarķējums, pirmais ekomarķējums pasaulē, kas izveidots 1978. gadā. Marķējums nosaka augstus standartus videi draudzīgam produktu dizainam, un pēdējos 40 gados tas pierādījis sevi kā uzticamu ceļvedi ilgtspējīgākam patēriņam. Marķējums liecina, ka piedāvāto preču un pakalpojumu ietekme uz vidi ir mazāka nekā citiem produktiem šajā preču grupā. Ekomarķējums garantē, ka produkti ir droši patērētāju veselībai un videi visās produktu dzīves cikla stadijās, tostarp resursu iegūšanā, preču ražošanā, lietošanā un pārstrādē.

 

“Oeko-Tex Made in Green”

Ekomarķējums visu veidu tekstilizstrādājumiem un ādas izstrādājumiem, kas ražoti videi draudzīgos objektos drošos un sociāli atbildīgos darba apstākļos. Marķējums liecina, ka tekstila vai ādas izstrādājums ir izgatavots no materiāliem, kas pārbaudīti attiecībā uz kaitīgām vielām, un produkts ir drošs veselībai un videi visās produktu dzīves cikla stadijās, tostarp resursu iegūšanā, preču ražošanā, lietošanā un pārstrādē.

 

Vides marķējumu piemēri

“Cradle to Cradle” 

Šis sertifikāts, ko spāņu valodā sauc arī par “De la cuna a la cuna”, ir balstīts uz aprites ekonomiku. Tā atbalsta ilgtspējīgu materiālu un resursu izmantošanu, pilnībā izmantojot visu, ko tās procesi rada bezgalīgā apļveida ciklā.

 

“Better Cotton initiative”

Labākas kokvilnas iniciatīvu (BCI) atbalsta vides un cilvēktiesību organizācijas un tekstilrūpniecības uzņēmumi. Bezpeļņas BCI ir vērsta uz apkārtējās vides un darba apstākļu uzlabošanu kokvilnas audzēšanas jomā, apmācot fermerus kaitīgo ķīmisko vielu daudzuma samazināšanā, efektīvā ūdens izmantošanā, dabas biotopu saglabāšanā un cilvēku labklājības un tiesību ievērošanā.

“Oeko-Tex standard 100”

Tā ir visā pasaulē konsekventa, neatkarīga izejvielu, pusfabrikātu un gatavu tekstilizstrādājumu pārbaudes un sertifikācijas sistēma visos ražošanas procesa posmos, papildus izmantotajos materiālos un piedevās. Piemēram, produkti, kurus var sertificēt, – neapstrādāta, krāsota dzija, austi un trikotāžas audumi, aksesuāri, piemēram, pogas, rāvējslēdzēji, šujamie diegi vai etiķetes, dažāda veida gatavie izstrādājumi (visu veidu apģērbi, mājsaimniecības un mājas piederumi) tekstils, gultas veļa, adījumi un daudzi citi.

 

Projektu atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par saturu atbild žurnāls UNA.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Nemitīga steiga kaitē jūsu veselībai!

Mēness aptiekas farmaceita asistente Viveja Akimova uzskata, ka zāles, uztura bagātinātājus un citus aptiekas produktus nevajadzētu iegādāties steigā un skrējienā, jo pilnvērtīgai sarunai ar fa...

Veselība

Vairāk Veselība


Dārza Diena

Vairāk Dārza Diena


Senioru Diena

Vairāk Senioru Diena


Dienas padomi

Vairāk Dienas padomi


Būve un interjers

Vairāk Būve un interjers


Cits

Vairāk Cits