Īsteno sapni par zemeņu audzēšanu
Guntars Dzērve vada nelielu ģimenes uzņēmumu, kurš saviem spēkiem pakāpeniski atjauno savulaik slaveno Mālpils dārzniecību. Galvenais darbības virziens ir zemeņu audzēšana un augstas kvalitātes frigo zemeņu stādu tirdzniecība. Guntars ir savulaik izbraukājis puspasaules, veidojot karjeru kā dažādu pārtikas produktu pārdošanas vadītājs, virzot šos produktus starptautiskajos tirgos. Taču pirms dažiem gadiem sapratis, ka labprātāk savu turpmāko dzīvi vadītu, realizējot senu sapni – zemeņu audzēšanu segtajās platībās.
Šo trīs gadu laikā uzņēmums investējis aptuveni 100 000 eiro saimniecības attīstībā, bet ir piedzīvoti gan zaudējumi, gan uzvaras, piemēram, pērn vētras laikā postā aizgāja daudzas tonnas zemeņu, bet tajā pašā laikā pieprasījums pēc saimniecībā audzētajām ogām tikai palielinās, līdz ar to, neskatoties uz dabas untumiem, investīcijas infrastruktūras sakārtošanā un zīmola attīstībā atmaksājas. Guntars plāno, ka maija beigās būs šīs sezonas pirmā raža no 25 tūkstošiem stādu, savukārt otrajai ražai, kas sāksies vasaras vidū, tiks iestādīti 20 tūkstoši zemeņu stādu kopējā platībā ap 5000 kvadrātmetru.
Gan siltumnīcai, gan puķu podam
Saimniecībā pieejami arī frigo zemeņu stādi, kurus Guntars iepērk no audzētājiem Nīderlandē. Frigo zemeņu stādi ir īpaši ar to, ka sāk ražot 60 dienas pēc to izstādīšanas. Frigo zemenes var stādīt gan siltumnīcā, gan puķu podā, gan dobēs zem klajas debess. Siltumnīcā stādītās zemenes dos ļoti agras ražas, savukārt nākamajos gados frigo zemenes ražo tāpat kā parastās zemenes. Frigo zemeņu stādus, kas iegūti no mātesauga, uzglabā -1 grāda temperatūrā līdz stādīšanas brīdim. Aukstuma kamerās stādi uzkrāj vajadzīgo aukstuma stundu skaitu, tāpēc frigo stādi izstādīti sāk ziedēt jau salīdzinoši drīz. Lai dotu ražu, zemeņu stādam nepieciešama ziemošana – miera periods un pārējais gadalaiku nomaiņas cikls. Dabiskos apstākļos tas būtu gads līdz ražai, taču ar saldēšanas metodi to var paātrināt.
Guntars rāda skaistas siltumnīcas, kurās iekarenās kastēs kuplo bagātīgi zemeņu ceri, daudzi jau zied, un starp tiem dūkdamas lidinās kamenes – apputeksnētājas. "Jūnijā, kad pirmā raža iegūta, šos stādus ņemu ārā no kastēm un stādu atkal jaunus, vecie stādi nonāk kompostā vai arī tos iegādājas interesenti, kas vēlas audzēt zemenes, stādot tās atklātās platībās, piemēram, piemājas dārziņā," atklāj zemeņu audzētājs. Viņš novērojis, ka dārzkopība kļūst aizvien populārāka, it sevišķi pandēmijas laikā, un pat pilsētnieki ar balkoniņu mēģina šo to izaudzēt.
Izvēloties kvalitatīvus stādus un pareizi par tiem rūpējoties, ātri, kvalitatīvi, bez liekas ķīmijas un pārāk intensīvas mēslošanas iespējams tikt pie labas ražas.
Pareizi jāiestāda
Frigo zemeņu stādiem ir vairāki veidi, tie dalāmi trīs galvenajās kategorijās: tā saucamie konteinerstādi; WB stādi ar stipru sakņu sistēmu; A++ kategorijas stādi, pie kuras var pieskaitīt arī A kategorijas stādus, – šīs grupas stādi ir vidēja izmēra, bez lapām. Stādi atšķiras ar sakņu sistēmas un sakņu kakliņa potenciālu.
Konteinerstāda jauda ražot pirmajā gadā slēgtajās platībās ir ap 700 gramiem no cera, WB ap 500 g un A kategorijas ap 300 g, taču šos stādus var audzēt dobēs trīs gadus un iegūt labas ražas.
No konteinera izņemot stādus, kas tikuši uzglabāti -1 grāda temperatūrā, pareizākais ir iestādīt tos trīs dienu laikā, jo citādi siltumā tie mēģinās sadīgt un augt, bet tiem nebūs barības vielu un ūdens, un, ja nedēļu vai divas stādus šādi uzglabā, tad enerģiju, kas paredzēta ražas veidošanai, augi būs iztērējuši izdzīvošanai un ražos vāji.
Zemenēm patīk augsne ar pH 5,5–6, ja tās tiks stādītas dobē, tad vietai jābūt saulainai. Stādot kastēs, attālumam starp dēstiem jābūt ap 25 cm, ārā dobēs – 30 cm. 30–40 stādu ir pietiekami, lai pabarotu ģimeni, no šāda daudzuma var iegūt ap 10–12 kg ogu.
Frigo zemeņu stādiem raksturīga gara sakne. "Ja kaste vai pods, kur plānoju dēstīt, ir ap trim litriem, sakni dažkārt nedaudz, aptuveni par trešdaļu, saīsinu. Svarīgākais – tai jābūt iestādītai taisni, tā nedrīkst būt saliekta. Dobē stādot, jāliek ap 20 cm dziļumā, tik daudz un mazliet dziļāk augsnei jābūt sagatavotai ar attiecīgo mēslojumu. Ja sakne saliecas, tad tiek traucēta tās darbība un daļa atmirst – ap 30% no sakņu virsmas. Līdz ar to augs ir nīkulīgs," skaidro Guntars Dzērve. Svarīgi, lai stāda sakņu kakls ir līdz ar zemi, jo jāņem vērā, ka laika gaitā augsne nosēdīsies.