Laika ziņas
Šodien
Migla

Ādas vēzis nesaudzē

Lai ar to nesaslimtu, rudens sākums ir īstais laiks ādas veselības pārbaudei.

Dzimumzīmes jeb iedzimti nēvusi ir tie, kas cilvēkam uz ādas ir jau kopš dzimšanas vai izveidojas līdz pusaudžu vecumam, bet par dzīves laikā iegūtiem nēvusiem sauc ādas pigmentveidojumus, kas parādās vēlākā dzīves periodā. Savukārt melanoma ir pats agresīvākais ādas audzējs, kura izskats sākotnēji var daudz neatšķirties no parastas dzimumzīmes. Viens no faktoriem, kas veicina saslimstību ar ādas vēzi, ir ultravioletais starojums, ko saņemam no saules. Tādēļ, noslēdzoties vasaras sezonai, vēlams doties pie dermatologa un pārbaudīt ādas veselību, norāda SIA Veselības centrs 4 filiāles Dermatoloģijas klīnika dermatoloģe Linda Kapteine-Veita.

 

Viens no izplatītākajiem nāves cēloņiem Latvijā

"Parasti melanomas veidojas uz ādas vietā, kur iepriekš nekas nav bijis – pēkšņi izveidojas tumšs pigmenta veidojums, kas ātrāk vai lēnāk aug lielāks, pārveidojas, maina krāsu, struktūru, simetriju. Dzimumzīmes vietā melanoma attīstās 20–30% gadījumu no visām melanomām – dzimumzīme sāk mainīties. Tās visas ir svarīgas pazīmes, kas vēsta, ka steigšus jādodas pie dermatologa, iepriekš painteresējoties, kurš dermatologs var ne tikai pēc vizuālas apskates atbildēt uz pacienta jautājumiem par ādas veselību, bet arī veikt dermatoskopiju. Pārbaudīt ādas veselību tieši saistībā ar dzimumzīmēm, jauniem nēvusiem nepieciešams divreiz gadā – pirms un pēc vasaras, jo tās laikā jauni pigmenti uz ādas parādās visbiežāk," stāsta ārste L. Kapteine-Veita.

Uz ādas parasti novērojam dažādus veidojumus, par kuriem šobrīd cilvēkiem ir būtiski zināt, kas tie ir, kādi riski, kādas prognozes. Izšķir labdabīgus un ļaundabīgus ādas veidojumus, kā arī ar fotonovecošanos saistītus ādas jaunveidojumus, kas pārsvarā ir labdabīgi. Labdabīgie veidojumi nav cilvēka dzīvībai bīstami, tie jānovēro, bet par tiem nav jāuztraucas. Ļaundabīgie veidojumi pārsvarā ir bazalioma (bazālo šūnu vēzis), plakano šūnu vēzis un melanoma (pigmenta šūnu vēzis).  

Slimību profilakses un slimību kontroles centra (SPKC) dati pierāda, ka ādas vēzis joprojām ir izplatītākais nāves cēlonis Latvijā, turklāt Latvijā no visiem ļaundabīgā audzēja veidiem tas ierindojas stabilā pirmajā pozīcijā. Saslimšana ar ādas vēzi Latvijā un arī citur pasaulē pieaug ātrāk nekā ar jebkuru citu vēža formu. 2017. gadā ādas vēzi konstatēja 1463 cilvēkiem. Kopumā, pēc SPKC datiem, Latvijā ar ļaundabīgo ādas vēzi sirgst vairāk nekā 10 000 pacientu. Turklāt ievērojami ir pieaudzis ar melanomu saslimušo skaits. 2017. gadā šī agresīvākā ādas vēža forma tika konstatēta jau 230 pacientiem. L. Kapteine-Veita pauž bažas, ka, neskatoties uz to, ka uzlabojas diagnostikas un ārstēšanas iespējas, pieaug arī šīs slimības izraisīto nāves gadījumu skaits, piemēram, no melanomas mirušo skaits Latvijā 15 gados trīskāršojies. 2017. gadā melanoma dzīvību laupīja 78 pacientiem, bet ar citiem ļaundabīgajiem ādas audzējiem nomira 61 cilvēks, kas ir vairāk nekā iepriekšējā gadā. SPKC dati atklāj, ka ar ādas ļaundabīgo audzēju saslimst gados arvien jaunāki cilvēki. Ja agrāk saslimstību ar ādas vēzi varēja novērot galvenokārt 70–80 gadu veciem cilvēkiem, tagad daļa pacientu ir nedaudz virs 20 gadiem.

 

Ādas aizsardzība

Ārste L. Kapteine-Veita norāda, ka šī bēdīgā statistika daļēji izskaidrojama ar Latvijas iedzīvotāju gaišās ādas īpatnībām un nelabvēlīgo ārējās vides faktoru, galvenokārt ultravioletā starojuma, radīto ādas bojājumu. "Diemžēl cilvēki ikdienā pietiekami nenovērtē ultravioletā starojuma kaitīgumu, kā arī, ja konstatē kādus ādas veidojumus, tiem nepievērš pietiekamu uzmanību un laikus neārstē. Tas arī noved pie šādas bēdīgas statistikas," atklāj L. Kapteine-Veita. Daktere arī norāda, ka, lai samazinātu saslimšanu ar ādas vēzi, būtiska nozīme ir ne tikai savlaicīgai diagnostikai, bet arī profilaksei. Maldīgs ir uzskats, ka UV starojums, kas ir galvenais ādas vēža izraisītājs, mazāk kaitīgs tumšajā sezonā, no rīta, vakarā, mākoņainā laikā, atrodoties ūdenī vai zem saulessarga. No UV starojuma var pasargāt tikai kvalitatīvs aizsargkrēms, ko, piemēram, uz sejas vajadzētu lietot visa gada garumā. 

 

Mūsdienīga diagnostika var glābt dzīvību

L. Kapteine-Veita norāda, ka ādas vēzis ir viens no visvieglāk novēršamajiem audzējiem. Šī ir vienīgā vēža forma, ko var redzēt, to var viegli pamanīt un nozīmīgāko riska faktoru – ultravioletā starojuma iedarbību – ierobežot. Turklāt ādas vēzis veiksmīgi pilnībā ārstējams agrīnās stadijās. 

Jaunveidojumu diagnostikai pielieto vairākas diagnostikas metodes. Ar optiskās vai digitālās dermatoskopijas palīdzību dermatologs dzimumzīmi var aplūkot divdesmitkārtīgā palielinājumā, izmantojot speciāli iestrādātu polarizēto gaismas avotu, lai noteiktu jaunveidojuma dabu. 

Digitālā dermatoskopija apvienojumā ar datorizēto pacientu datubāzi ļauj jaunveidojumus novērot arī dinamikā, veikt precīzu ādas jaunveidojumu datu digitālo apstrādi un saglabāšanu, nodrošinot augstas kvalitātes garantu ārsta darbam.

Digitālā dermatoskopija ar MoleMax ietver vienotu dzimumzīmju kartēšanas sistēmu un dod iespēju attēlu palielināt līdz pat 30 reizēm, ļaujot precīzāk analizēt veidojumus un izsekot visām izmaiņām ilgākā laika posmā, kontrolēt tā dinamiku. Attēlus, kas vizualizēti dažādos laikos, var salīdzināt reālā laikā, kas dod ticamu salīdzinājumu. Turklāt, ja veidojums ir izoperēts, pacienta datubāzei (slimības vēsturei) iespējams pievienot histoloģisko attēlu.

Arī Latvijā pieejama jaunākā ādas diagnostikas metode – FotoFinder, kuras laikā, izmantojot īpašas fotokameras, programmatūras un precīzas zinātniskās analīzes sistēmas, iespējams noteikt†ādas ļaundabīguma risku, melanomas un nemelanomas ādas vēzi agrīnā stadijā. Augsti kvalificēts ārsts, kas specializējies dermatoskopijā, veic pilna ķermeņa dermatoskopiju ar fotoattēlu un videodermatoskopiju, izveidojot "ādas pasi", kas ietver precīzu visu ādas jaunveidojumu dokumentāciju – informāciju par sejas, ķermeņa, kā arī plaukstu un pēdu ādas stāvokli.

Mūsdienu tehnikas sasniegumi ļauj izvērtēt ne vien veidojuma virsmas pazīmes, bet iespējams ielūkoties arī dziļāk ādā. Piemēram, ar ultraskaņas izmeklējuma palīdzību var pateikt, cik dziļi ādā atrodas veidojums – vai tas ir tikai virspusējs vai dziļāks, izvērtēt tā vaskularizācijas pakāpi.

Siaskopijas laikā ar speciāla viļņu garuma lāzerstariem tiek noteikta melanīna, kapilāru hemoglobīna un kolagēna koncentrācija un lokalizācija ādā līdz 4 mm dziļumam, kā arī atsevišķi saistaudu un pigmentēto šūnu savstarpējās attiecības. Siaskopijas izmeklēšanas metode sniedz 97% precizitāti, bet, apvienojot ar dermatoskopijas un ādas ultrasonogrāfijas metodi, veidojuma novērtējums sasniedz pat 100%. 


Ādas vēža riska faktori

  • ģenētika,
  • rentgena starojums,
  • pārciesta papilomas vīrusa (CPV) infekcija,
  • saskare ar noteiktām ķīmiskajām vielām (darva, piķis, parafīneļļa, kurināmais mazuts),
  • saskare ar arsēnu,
  • intensīva karstuma vai saules iedarbība,
  • hroniskas ādas iekaisuma slimības,
  • nomākta imūnā reakcija,
  • ādas 1. un 2. fototips,
  • ārstēšanai izmantota fotoķīmijterapija (PUVA),
  • melanomas risks palielinās, ja ir daudz parasto un/vai klīniski atipisko dzimumzīmju,
  • lieli iedzimti melanocītiski nēvusi,
  • kādam asinsradiniekam bijusi melanoma,
  • bijuši smagi, sāpīgi un čūlojoši saules apdegumi, jo īpaši bērnībā,
  • rudi vai gaiši mati, gaiša acu krāsa, tendence parādīties vasarraibumiem,
  • solāriju un "kalnu saulītes" lietošana.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Kura partija tiks pie premjera posteņa un iespējas sastādīt valdību?

Kopā nobalsojuši: 439

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Eksperts kopā ar pacientu

36 gadus medicīnā strādājošā Līga Ārente uzsver – ar pacientu jāsadarbojas.

Veselība

Vairāk Veselība


Dārza Diena

Vairāk Dārza Diena


Senioru Diena

Vairāk Senioru Diena


Dienas padomi

Vairāk Dienas padomi


Būve un interjers

Vairāk Būve un interjers


Cits

Vairāk Cits