Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Gripas laiks tuvojas

Saslimt ar gripu var katrs, bet no smagām komplikācijām pasargā vakcīna.

Drēgns, mitrs, vējains… Tas ir laiks, kad gripa visaktīvāk sāk savus sirojumus. Turklāt tas ir ļoti viltīgs un mainīgs vīruss, kas viesošanos pie cilvēkiem neizlaiž nevienu gadu. Arī šis gads nebūs izņēmums, un gripa var skart ikvienu no mums. Tomēr izvairīties no gripas ir iespējams. Kas ir gripa, kā inficējas ar to, kādas sekas šī vīrusa infekcija atstāj uz organismu un kādu taktiku izvēlēties cīņā pret gripu, stāsta daudzprofilu medicīnas centra SIA Veselības centrs 4 ģimenes ārste Karīna Vernere.

 

Vai gripa ir bīstama?

Salīdzinot ar citām infekcijas slimībām, gripa atšķiras ar izplatības ātrumu un komplikāciju biežumu un smagumu. Tā var izraisīt ne tikai nopietnas slimības, bet arī izsaukt cilvēka nāvi. Šādu nāves gadījumu skaits ar katru gadu Latvijā pieaug. 2013.–2014. gadā gripa par nāves cēloni tika noteikta pieciem cilvēkiem, bet 2015.–2016. gadā mirušo skaits sasniedza jau septiņdesmit. Šīs lipīgās slimības izraisītāji ir A, B un C grupas vīrusi, kas ietver vēl simtiem apakšgrupas vīrusu, un tie no citiem atšķiras ar savu mainīgo dabu. Lai gan gripa tiek uzskatīta par visai parastu, tā ir ļoti postoša globāla slimība, jo tās vīrusi, nemitīgi mainoties, izsauc atkārtotas infekcijas vienam un tam pašam cilvēkam. Gripa potenciāli var skart ikvienu cilvēku neatkarīgi no vecuma, dzimuma un rases.


Kādas ir gripas pazīmes?

Pirmās gripas pazīmes parādās 48–72 stundas pēc inficēšanās, inkubācijas periods var ilgt no 24 stundām līdz septiņām dienām. Gripai raksturīgs pēkšņs sākums, galvassāpes, drudzis, paaugstināta temperatūra, kaulu laušanas sajūta, aizlikts deguns bez iesnām un sauss, rejošs klepus.


Kur un kā var inficēties ar gripu?

Gripas vīrusi pasaulē ir aktīvi visu cauru gadu, taču pati slimība ir uzskatāma par sezonālu. Ziemeļu puslodē gripas vīrusa aktivizēšanās novērojama galvenokārt laika posmā no novembra līdz aprīlim, savukārt dienvidu puslodē – no maija līdz septembrim. Gripa ir vīrusa infekcija, kas izplatās pilienu veidā epidēmijas ceļā. Iemesls, kāpēc ar gripu slimo tieši dzestrā un mitrā laikā, ir cilvēku vēlme pulcēties vienkopus slēgtās telpās, kur gan tieši, gan netieši iespējama inficēšanās. Pārsvarā ar vīrusiem inficējas, tos ieelpojot, otra inficēšanās iespējamība – nonākot tiešā kontaktā ar saslimuša cilvēka sekrētu. Piemēram, saslimušajai personai runājot, klepojot vai šķaudot, apkārt veidojas aerosola mākonis, kas satur augstu vīrusu koncentrāciju un izplatās pat sešu metru attālumā, proti, no slimnieka elpceļiem nonāk vesela cilvēka elpceļos. Gripas vīrusu var ieelpot vai arī ar to inficēties, lietojot priekšmetus, uz kuriem atrodas slimā cilvēka deguna un rīkles sekrēts. Gripas inkubācijas periods ir no vienas līdz četrām dienām – atkarībā no saņemtās vīrusu devas un konkrētā cilvēka imunitātes. 

 

Kādi ir profilakses pasākumi?

Gripas epidēmijas laikā inficēšanās risku – vīrusu daudzumu – var mazināt, regulāri vēdinot telpas un ievērojot higiēnu. Vēlams izvairīties no sabiedrisku vietu apmeklēšanas. Visa gada garumā ir svarīgi stiprināt imunitāti. Tomēr efektīvāks veids, kā izvairīties no gripas, ir vakcinēties pret to pirms gripas epidēmijas sākšanās. Diemžēl, neraugoties uz slimības potenciālo bīstamību, kā arī klīniski apstiprināto gripas vakcīnu drošību un efektivitāti, liela daļa sabiedrības vēl aizvien neizprot vakcinācijas priekšrocības un neizmanto gripas vakcīnas tādā apmērā, kā tās varētu un vajadzētu izmantot.

Protams, atšķirībā no daudzām citām slimībām gripas vīrusa mainīgās dabas dēļ ar šo vīrusa infekciju var slimot katru gadu, un katru gadu vakcīna organismā jāievada no jauna. Pasaules Veselības organizācija apkopo datus, kādi gripas vīrusu apakštipi bijuši aktīvi iepriekšējā ziemā un kādi varētu nākt to vietā nākamajā gadā. Saskaņā ar pētījumu rezultātiem un zinātniski pamatotām prognozēm tiek laikus izstrādātas vakcīnas konkrētajai gripas sezonai.


Kad vislabāk vakcinēties pret gripu?

Kaut arī Latvijā vēl nav sākusi plosīties gripa, konstatēti vien daži saslimšanas gadījumi, to var atvest arī no citām valstīm. Pavisam nesen Latviju pāršalca vēsts, ka pasaulē ne tikai saslimuši, bet arī miruši cilvēki, kas inficējušies ar tā dēvēto Āzijas gripu. Šis gripas paveids atklāts Singapūrā, Ķīnā un Honkongā. Trauksme sacelta arī Kanādā, kur arī ir no šā vīrusa mirušie, ne velti Pasaules Veselības organizācija aicinājusi ceļotājus atturēties no Āzijas valstu apmeklēšanas. Parasti Latvijā pirmie gripas gadījumi parādās oktobra beigās, novembra sākumā. Tie var būt atsevišķi gadījumi, tomēr prātīgāk ir vakcinēties laikus. Pēc vakcinēšanās imunitāte iestājas divu nedēļu laikā un saglabājas vienu gadu. Ja vakcinēts cilvēks saskaras ar šo vīrusu, viņa organismam jau ir gatava atbildes reakcija, un viņš nesaslimst. Taču, ja cilvēks tomēr saslimst, viņš katrā ziņā būs pasargāts no komplikācijām un letāla rezultāta. Tomēr der atcerēties, ka gripas pote pasargās tikai no gripas, nevis citiem vīrusiem.


Vai tiešām cilvēks var paļauties uz to, ka pēc vakcinēšanās viņš nesaslims?

Ir A un B tipa gripas vīrusi. Daudzi pauž, ka nevakcinēsies tikai tāpēc, ka nevar zināt, kāda tipa gripas vīruss būs aktuāls konkrētajā gadā. Tiešām – visbiežāk sastopams A un B tipa gripas vīruss, bet cirkulē arī C tipa vīruss. Iedzīvotājus vakcinē pret tiem vīrusiem, kas visbiežāk izraisa saslimšanu un nāves gadījumus. Taču jau otro gadu ir pieejama četru komponentu gripas vakcīna. Tā ietver daudz vairāk gripas vīrusa serotipu, līdz ar to vakcīnas efektivitāte ir daudz augstāka. 

Vakcīna var būt neefektīva, ja vakcinācija veikta, kad cilvēks jau ir inficējies ar gripu vai arī tas notiek neilgi pēc vakcinācijas, kamēr nav izstrādājusies imunitāte pret to. Kļūdains ir uzskats, ka pati vakcīna var izraisīt saslimšanu ar gripu. Tā organismā izstrādā tikai antivielas, bet neizraisa saslimšanu, jo gripas vakcīna ir inaktivēta (nedzīva). Tādi gadījumi, kad pret gripu potējies pacients nonāktu slimnīcā, ciestu no smagām komplikācijām vai nomirtu, ir reti. 


Kāpēc katru gadu jāvakcinējas no jauna?

Tālab, ka gripas vīruss mainās. Gripas vīrusi vispār ir dažādi, tie var izraisīt slimības gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, gan putniem. Vīrusiem sajaucoties, izveidojas jauna, no iepriekšējās sezonas atšķirīga vīrusa struktūra. Tāpēc katru gadu Pasaules Veselības organizācijā tiek monitorēta gripas cirkulācija un izstrādāta atbilstīga vakcīna.


Kādas komplikācijas var izraisīt gripa?

Līdzīgi kā ar citām infekcijām, arī ar gripu cilvēki slimo septiņas dienas. Tomēr pēc saaukstēšanās var atgūties ātri, bet gripas gadījumā divas nedēļas pēc izslimošanas cilvēks jūtas novārdzis, dažkārt saglabājas slikta pašsajūta. Nereti pēc gripas pārslimošanas parādās citas slimības – gan tādas, par kurām slimnieks ir iepriekš zinājis, gan tādas, par kurām nav zinājis. Bronhīts ir pati izplatītākā komplikācija, kas konstatēta 20% gadījumu. Bronhīta risks ir samērā augsts diabēta un išēmiskās sirds slimības pacientiem, kā arī pacietiem pēc 60 gadu vecuma. Pneimonija ir ne tikai nākamā nopietnā gripas komplikācija, bet arī visbiežākais gripas izraisītās nāves cēlonis. Šī slimība attīstās vai nu gripas progresijas rezultātā, vai arī 4–14 dienas pēc šķietamas izveseļošanās un parasti novērojama vecākiem cilvēkiem, kā arī pacientiem ar hroniskām sirds, plaušu un vielmaiņas slimībām, taču var skart arī grūtnieces un pusaudžus. 


Kam būtu jāvakcinējas?

Vakcinēties ieteiktu bērniem, vecāka gadagājuma un novārgušiem cilvēkiem, jo tieši viņiem ir lielākais risks saslimt ar vīrusinfekciju. Arī slimniekiem ar kaulu un locītavu sistēmas, urīnizvadceļu, sirds un asinsvadu slimībām un gremošanas traucējumiem īpaši jāsaudzē veselība un ieilgušās slimības laikus jāārstē, lai tās neveicinātu infekcijas uzliesmojumu. Gripas vakcīna ir pirmā pote, kas nepieciešama smēķētājiem, kā arī cilvēkiem ar bronhu un plaušu slimībām. Tiem, kam paredzētas plānveida medicīniskas manipulācijas, piemēram, operācija, noteikti vajadzētu vakcinēties. Pirmkārt, inficēšanās ar gripu varētu izjaukt iecerētās manipulācijas. Otrkārt, slimnīca ir vide, kur gripas vīruss viegli pārceļo no viena slimnieka pie otra. Treškārt, pēcoperācijas periodā organisms var būt novājināts un vairāk uzņēmīgs pret gripas vīrusu.


Kādi ir nosacījumi, vakcinējoties pret gripu?

Vakcīna ir kultivēta olu produktos, tāpēc cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret olām un olas baltumu, vakcinācija jāsaskaņo ar ārstējošo ārstu. Arī grūtniecēm un barojošām māmiņām par vakcinēšanos jākonsultējas ar speciālistu. Šī manipulācija jāatliek uz vēlāku laiku hronisku slimību paasinājuma un akūtas saslimšanas gadījumā. Vakcinējot bērnu, nepieciešama izziņa no ārstējošā ārsta, kas izsniegta vienu dienu pirms vakcinēšanās un apliecina, ka bērns ir vesels. Ja vēlas vakcinēties vēl pret citām slimībām, starp vakcīnām vajadzētu ievērot divu nedēļu intervālu. 

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Māsu darbs dod gandarījumu(2)

Pulksten astoņos Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Hematoonkoloģijas nodaļā, kur ārstē pacientus ar asinsrades, onkoloģiskām un ar audzējiem saistītām saslimšanām, ir maiņas nodošanas u...

Veselība

Vairāk Veselība


Dārza Diena

Vairāk Dārza Diena


Senioru Diena

Vairāk Senioru Diena


Dienas padomi

Vairāk Dienas padomi


Būve un interjers

Vairāk Būve un interjers


Cits

Vairāk Cits