Frančakorta apvieno eleganci, ilgstošu nogatavināšanu un stingrus kvalitātes noteikumus, taču plašākai publikai tas joprojām ir mazāk pazīstams nekā populārais, vieglais un pieejamais proseko.
Kā radās šis dzēriens?
Frančakortas vīna reģions atrodas Lombardijā, netālu no Izeo ezera. Lai gan vīnogas šeit audzētas jau gadsimtiem, mūsdienu dzirkstošās frančakortas vēsture sākās XX gadsimta 60. gados.
Līdz XX gadsimta vidum Frančakorta nebija dzirkstošā vīna reģions mūsdienu izpratnē. Vēsturiski šeit gatavoja vienkāršus galda vīnus no vietējām un starptautiskām šķirnēm reģionālam patēriņam. Bija arī mēģinājumi radīt dzirkstošos vīnus, taču tie nebija sistemātiski un ar vienotu kvalitātes standartu.
Reģions bija agrārs – šeit audzēja arī graudus, lopus, ražoja sierus. Vīns bija viena no saimniecības daļām, nevis specializēts premium produkts.
Tikai 60. gados notika apzināta pāreja uz specializētu dzirkstošā vīna ražošanu – ar mērķi radīt produktu, kas būtu atpazīstams starptautiski.
Pēc šampanieša metodes
Frančakortas vīndari iedvesmojās no Šampaņas reģiona Francijā un nolēma radīt dzirkstošo vīnu ar klasisko metodi – to pašu, ar ko top šampanietis, proti, dzēriena otrā fermentācija notiek pudelē, nevis lielā tērauda tvertnē. Šādam lēmumam un virziena maiņai iemesli bija vairāki.
Pirmkārt, tā kā Frančakorta atrodas pie Izeo ezera, kalnu ietekme un vēsie vakari nodrošina labu skābuma saglabāšanos vīnogās – tas ir būtiski ilgai nogatavināšanai uz nogulsnēm. Šāds klimats ļauj radīt strukturētus, ilgi dzīvotspējīgus dzirkstošos vīnus.
Otrkārt, ambīcijas. Pēckara Itālijā vīna nozare modernizējās. Reģiona pionieri (piemēram, Berlucchi un Ziliani) apzināti izvēlējās prasīgāko metodi, lai konkurētu kvalitātes, nevis apjoma kategorijā – tuvāk šampanieša stilam, nevis viegliem tvertnē raudzētiem dzirkstošajiem.
Treškārt, vīnogu šķirņu potenciāls. Reģionā jau tika audzētas ‘Chardonnay’ un ‘Pinot Nero’ (‘Pinot Noir’) – šķirnes, kas īpaši piemērotas klasiskajai metodei. To skābums un aromātiskums ļauj attīstīt maizes un riekstu notis ilgstošas nogatavināšanas laikā.
Ceturtkārt, vietas izvēle Itālijas vīna tirgū. Ziemeļitālijā strauji auga vieglo dzirkstošo vīnu popularitāte. Frančakorta izvēlējās citu ceļu – mazāku ražošanas apjomu, ilgāku nogatavināšanu (vismaz 18 mēneši uz nogulsnēm, prestižākām versijām – daudz ilgāk) un stingru kvalitātes kontroli.
1967. gadā frančakorta ieguva DOC statusu, bet 1995. gadā – DOCG, kas ir augstākais kvalitātes apzīmējums Itālijā un apliecina stingru kontroli pār vīnogu izcelsmi, ražošanas procesu un nogatavināšanas ilgumu.
Klasiskā metode nozīmē ne tikai tehnoloģiju, bet arī filozofiju – laiks ir galvenais sabiedrotais. Otrreizējā fermentācija pudelē rada smalkākus burbulīšus, bet ilgā nogatavināšana uz rauga nogulsnēm piešķir dzērienam sarežģītību un tekstūru. Tas noteica frančakortas raksturu – strukturētu, sausu, gastronomisku dzirkstošo vīnu.
No kādām ogām gatavo?
Frančakortu gatavo galvenokārt no trim vīnogu šķirnēm – ‘Chardonnay’, ‘Pinot Nero’ (‘Pinot Noir’) un ‘Pinot Bianco’. Dažās versijās atļauta arī neliela daļa ‘Erbamat’ – sena vietējā šķirne, kas pēdējos gados atgriezta apritē, lai piešķirtu vīnam svaigumu un noturību.
Vīnogas tiek lasītas ar rokām, un ražošana ir rūpīgi reglamentēta.
Salīdzinājumā ar proseko
Jautājums par kvalitāti vienmēr ir niansēts. Frančakorta tiek uzskatīta par strukturētāku, kompleksāku un tehnoloģiski prasīgāku dzirkstošo vīnu. Ilgā nogatavināšana piešķir dzērienam maizes garozas un riekstu notis, smalkākus burbulīšus un ilgāku pēcgaršu.
Proseko savukārt ir svaigs, augļains, viegli dzerams un paredzēts baudīšanai jaunā vecumā. Taču tas nekādā ziņā nav zemākas kvalitātes produkts.
Proseko ir citā stilā veidots dzēriens, tāpēc abus salīdzināt nevar. Frančakorta drīzāk konkurē ar šampanieti. Proseko tiek ražots lielos daudzumos un ir pieejams plašā cenu diapazonā. Tas kļuvis par globālu masu produktu, ko viegli saprast un baudīt. Turpretim frančakorta tiek ražota ierobežotā apjomā, ar dārgāku un laikietilpīgāku metodi. Tas ir nišas produkts – vairāk orientēts uz gardēžiem un vīna cienītājiem.
Turklāt proseko ir izcili piemērots kokteiļiem, piemēram, Spritz, kamēr frančakortu parasti dzer tīrā veidā.