Rakstu krājums, kas tapis, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai (LNB) sadarbojoties ar Igaunijas Nacionālo bibliotēku, veltīts nozīmīgākajiem notikumiem igauņu un latviešu grāmatniecībā no 1525. līdz 1918. gadam, ietverot 25 tēmas, par kurām, aplūkojot katras valsts piemēru, raksta latviešu un igauņu pētnieki. Izdevuma formāts ir populārzinātnisks, tas piemērots plašai auditorijai ar interesi par vēsturi, grāmatniecību un Latvijas un Igaunijas kultūras paralēlēm.
Krājumā aplūkoti tādi temati kā pirmais Bībeles tulkojums, pirmā ābece, pirmās gramatikas grāmatas, vārdnīcas, periodiskie izdevumi, pavārgrāmatas, enciklopēdijas un citi nozīmīgi rakstītā un iespiestā vārda pieminekļi no pirmās grāmatas latviešu un igauņu valodā līdz pat Latvijas un Igaunijas neatkarības deklarācijām 1918. gadā. Šis izdevums ir viens no cikla Latviešu grāmatai – 500 un Igauņu grāmatai – 500 nozīmīgākajiem notikumiem.
"Mēs atklājam grāmatu, ka apzināti ir veidota kā populārzinātnisku eseju kopums. Ne tikai tāpēc, lai iezīmētu pagātnes liecības un ļautu mums domāt par pamatiem, uz kuriem stāvam, bet arī domāt par nākotnes apņemšanos. Priecājamies, ka, atverot šo grāmatu, ieraugām gan spēcīgās paralēles abu valstu vēsturē, gan to, ko esam varējuši paveikt kopā, jo arī šis ir kopdarbs. Tas ir tilts, kas veidojas nevis abstrakti, bet ļoti konkrēti – ar tekstiem, ar pētījumiem, ar kopēju gribu. Tā nav tikai grāmata par vēsturi. Tā ir liecība tam, ka mēs kā institūcijas, cilvēki, pētnieki, kā valstis apzināti izvēlamies stiprināt valstis, kas balstās vērtībās – zināšanās, atmiņās, kultūras daudzveidībā," uzsver Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore Dagnija Baltiņa.
Latvijā un Igaunijā grāmata iznāk atšķirīgā dizainā. Igauņiem tas ir akadēmiski svinīgāks, mums – dizaineres Dārtas Hofmanes iecerē – pievilcīgi laikmetīgs, ar vizuāliem citātiem no grāmatniecības vēstures. Publicitātes foto
Spēcīgs nākotnes resurss
"Latviešu un igauņu kultūras paralēles ir daudzslāņainas. Šie divi izdevumi ir lielisks simbols un iemiesojums tam, kādu prieku un dzīves baudījumu mēs ieraugām gan kopīgajās, gan atšķirīgajās lietās. Atpazīstam dažādas paralēles melodijās – līgodziesmās –, atpazīstam dažādus simbolus un elementus. Tas viss ir mantojums, ko mēs varam šodien lasīt ne tikai ar vēsturnieku acīm, bet arī šodienas stratēģu acīm. Grāmata ir instruments, kas palīdz mums saprast, kā veidot nākotni, balstoties uz kopējām vērtībām un pieredzi," saka Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore. Izdevumu ir sagatavojušas Latvijas un Igaunijas Nacionālās bibliotēkas. "Institucionāli mēs, Nacionālā bibliotēka, redzam attiecības ar Igaunijas Nacionālo bibliotēku kā vienu no būtiskākajiem stratēģiskās sadarbības virzieniem. Tās ir attiecības, kas dod jēgu mūsu darbam arī plašākā Eiropas un starptautiskajā kontekstā. Mēs neesam tikai pagātnes glabātāji, mēs esam sabiedrības virzītāji ar ļoti skaidru redzējumu, kas balstās pieredzē, kopējās zināšanās, ar spēju savienot dažādas disciplīnas un jomas – kultūru, izglītību, drošību, atmiņu un tehnoloģijas. Nacionālā bibliotēka savā valstī ir spēlētājs, kas spēj domāt ļoti sarežģītas un kompleksas domas. Tā pati par sevi ir milzīga jauda, un, ja saliekam kopā divas Nacionālās bibliotēkas un izdevumus, un visu, ko mēs darām, jauda tikai vairojas. Šī kopīgi veidotā grāmata lai ir kā piemērs tam, ka ir iespējams īstenot patiesu, saturīgu sadarbību – no idejas līdz saturam, no pirmās sanāksmes līdz šodienas svētkiem," gandarīta ir LNB direktore Dagnija Baltiņa.
Idejas aizsācējs šai grāmatai bija ilggadējais Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, kurš apzināti ierosināja grāmatas piecsimtgades jubileju svinēt kopā ar Igauniju. Līdz ar to šis priekšlikums kļuva par programmu – ar ekspertu iesaisti, autoru atlasi, individuālu eseju radīšanu, tulkotāju pieaicināšanu, prezidentu atbalstu un bibliotēku komandu entuziasmu.
"Īstenībā es domāju, ka piecsimtgades atzīmēšana ir tikai sākums. Šoruden mēs atvērsim izstādi, kas runās par to, cik mūsu nācijas ir bijušas izturīgas un pašapzinīgas. Ceram, ka mūsu platforma kļūs par apliecinājumu citiem, ka tālākās diskusijas un pētījumi, un iniciatīvas starpnozaru sadarbībai ir ļoti svarīgas. Pašiem sev un kontekstualizējot Eiropā. Man patīk domāt, ka grāmata ir viena no spēcīgākajām tehnoloģijām, ar kurām esam saskārušies. Tā ir arī ļoti spēcīgs nākotnes resurss, varbūt arī viena no visvērtīgākajām inovācijām, kas ir mūsu rokās. Mēs, Nacionālā bibliotēka, ticam, ka lasīšana un domāšana savā valodā ir stratēģiska izvēle. Ticam, ka bibliotēkas var būt spēlētāji, ne tikai skatītāji. Ticam, ka, turpinot attīstīt attiecības ar Igauniju gan saturiski, gan institucionāli, cilvēciskā draudzībā, mēs stiprinām Baltijas reģionu," grāmatas atklāšanā savā uzrunā sacīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore Dagnija Baltiņa.
Palīdz neizšķīst
"Dzimtā valoda palīdz mums neizšķīst pārējās tautās. Īpaši mazām tautām valoda ir tās kultūras un dvēseles spogulis un DNA. Tajā var izteikt savu vēstures gaitu, pieredzi un vienreizīgumu, kas nav iespējams svešās valodās," uzskata Igaunijas Nacionālās bibliotēkas direktors Martins Ēvels.
Grāmatas atklāšanas pasākumā gan Igaunijas vēstnieks Latvijā Ēriks Marmei, gan Martins Ēvels pieminēja Latvijā dzimušo igauņu dzejnieku Kristiānu Jāku Petersonu (1801–1822), kurš, pēc Ēvela vārdiem, "nodzīvoja īsu, bet nozīmīgu dzīvi". "Kad viņš rakstīja savas patriotiskās odas, igauņu valodas liktenis bija ļoti neskaidrs, bet mēs šodien spriežam, kāda valoda būtu jālieto universitātē, un mūsu valodas struktūra aizvien vairāk līdzinās angļu valodai. Rusifikācijas periodā gan Latvija, gan Igaunija spēja nosargāt savu mātes valodu skolās," aizdomāties retoriski aicina Igaunijas Nacionālās bibliotēkas direktors Martins Ēvels. Savulaik, mācīdamies Tartu universitātē, Kristiāns Jāks Petersons vairākkārt kājām mēroja maršrutu Rīga–Cēsis–Rubene–Valga– Rengu–Tartu. Dzejnieka dzimšanas diena 14. martā Igaunijā tiek svinēta kā Dzimtās valodas diena, kas kopš 1999. gada pasludināta par valsts svētkiem. 1983. gadā Tartu Domkalnā ir novietots Kristiāna Jāka Petersona piemineklis visā augumā. Tā pakājē ir vārdi no Petersona dzejoļa, kurā jautāts: "Vai tad šīs zemes valoda/nevar dziesmu vējā,/celdamās debesīs augstu,/ mūžīgumu sev meklēt?"
"Pirmās grāmatas latviešu, lībiešu un igauņu valodā sadedzināja. Visticamāk, jo tas vienmēr ir bijis praktisks un iecienīts veids, kā atbrīvoties no nevēlamas literatūras. Tam arī nebūtu nozīmes, jo šī raksta mērķis ir iezīmēt pieturas punktus ceļā no drukātā vārda sākumiem latviešu un igauņu valodā XVI gadsimta sākumā līdz abu Baltijas republiku neatkarības deklarēšanai 1918. gadā. Tā ir priekšvēsture, kura atpakaļgaitā izgaismo savstarpēji mijiedarbīgos vienotos literārās valodas un nācijas veidošanās procesus," grāmatas ievadā raksta Toms Ķencis. "Latviešu un igauņu valodā iespiesto darbu vēsturē iezīmējas piecas trajektorijas, ļaujot domāt par ticību, mācīšanos, saimniekošanu, jušanu un augšanu pašapziņā, kas ved pie nācijas atbrīvošanas."
'Latviešu un igauņu valodā iespiesto darbu vēsturē iezīmējas piecas trajektorijas, ļaujot domāt par ticību, mācīšanos, saimniekošanu, jušanu un augšanu pašapziņā, kas ved pie nācijas atbrīvošanas," krājumā tematiskajā lokā ievada grāmatas atbildīgais redaktors Toms Ķencis. Publicitātes foto
Izdevums tapis, tā redkolēģijā sadarbojoties Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Igaunijas Nacionālās bibliotēkas pētniekiem. Izdevuma atbildīgie redaktori ir Toms Ķencis un Pireta Lotmane. Kā rakstu autori pieaicināti katra temata eksperti Latvijā un Igaunijā: Andris Vilks, Pēteris Vanags, Māra Grudule, Jānis Krēsliņš, Valdis Tēraudkalns, Pauls Daija, Aiga Šemeta, Astra Spalvēna, Anita Čerpinska, Vita Zelče, Gints Apals, Dace Bula, Benedikts Kalnačs, Aleksandrs Ivanovs, Ojārs Lāms, Viesturs Zanders, Jānis Šiliņš, Tīna Kala, Lea Keiva, Jiri Kivimē, Pireta Lotmana, Kristīna Rosa, Aivars Peldvē, Killi Habihta, Killi Prillopa, Ave Mateusa, Līna Lukasa, Inna Peltsama-Jirjo, Marju Lutsa-Sotaka, Jāns Undusks, Kārels Vanamelders, Janeks Krāvi, Sirje Oleska, Krista Aru, Janeks Krāvi, Mari Veina, Mareks Tamms, Marina Lāka, Ilmars Vāro, Ēro Medijainens.
Grāmatas dizainu veidojusi Dārta Hofmane. No igauņu valodas tulkojusi Anita Tannenberga. Izdevumu var iegādāties LNB veikalā Draugu telpa un Eveikals.lnb.lv