Pasaules mēroga ekrāna zvaigznes, pašmāju talanti, īsformāta eksperimenti un seansi bērniem – to visu no 16. līdz 26. oktobrim piedāvās Rīgas Starptautiskais kinofestivāls Riga IFF. Vienpadsmit dienās varēs noskatīties teju simt kinodarbu kinoteātros Splendid Palace un Forum Cinemas, kā arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Programmā ir iekļautas Eiropas prestižākajos kinofestivālos izrādītas un godalgotas filmas, kuru vidū ir režisoru Jorga Lantima, Linnas Remzijas, Lukas Gvandanjīno, Kellijas Reihartes, Džafara Panahi un Ričarda Linkleitera jaunākie darbi. Festivālā tiks pārstāvētas Ziemeļvalstu un Vācijas kinematogrāfa spēcīgākās balsis, Eiropas labākais bērnu un ģimenes kino. Notiks vairāku Latvijas filmu pirmizrādes svinības, un būs iespēja redzēt Kopolu dinastijas leģendārās filmas digitāli restaurētās versijās. Riga IFF konkursu skates ļaus pieredzēt Baltijas jūras reģiona kino.
Vairāk par šā gada aktualitātēm intervijā KDi stāsta Rīgas Starptautiskā kinofestivāla vadītāja Liene Treimane.
Šī gada Rīgas Starptautiskā kinofestivāla moto ir "Redzi. Mainies. Pārtopi". Kāpēc tāda izvēle?
Tas ir mūsu veids, kā kārtējo reizi uzsvērt to stāvokli, kādā nonāk skatītājs, kurš piedzīvo spilgtu kinodarbu. Redzētā iespaidā var mainīties noteiktu lietu uztvere, un kaut kas nepieņemams kļūst pieņemamāks, kaut kas nesaprotams – saprotamāks. Skatītājs pamet zāli, pārtapis par kaut ko mazliet citu. To mēs gribētu panākt ar festivālā izrādītajām filmām.
Vai Riga IFF vēsturē ir bijuši tādi notikumi, kas likuši pārtapt pašam festivālam?
Ik gadu saskaramies ar nepieciešamību pārtapt, jo ik gadu mainās situācija gan sabiedrībā, gan politikā, gan ekonomikā, kurai mēs mēģinām pielāgoties. Par spīti tam, ka mūsu finansējums stagnē un izmaksas visu laiku pieaug, mēs cenšamies noturēt kvalitātes latiņu, un kopā ar motivētu un saliedētu komandu mums tas izdodas.
Protams, viens no lielākajiem izaicinājumiem bija pandēmijas laiks, kad no simtprocentīga klātienes festivāla tam pēkšņi vajadzēja pārtapt par hibrīda formāta notikumu. Šogad ejam pretējā virzienā: vairākus gadus mēs uzturējām tiešsaistes platformu, kurā Riga IFF laikā rīkojām vairākus seansus, bet laiki ir mainījušies. Cilvēki ir atgriezušies kinoteātros, un arī filmu veidotāji un izplatītāji vairs nevēlas, ka festivāla laikā viņu darbi tiek demonstrēti tiešsaistē. Kino ir jāredz kinoteātros.
Tiešsaistes seansi ļāva sasniegt auditoriju ārpus Rīgas.
Jā, par to ir žēl, jo šādā veidā varējām iesaistīt daudz ārpus Rīgas dzīvojošu cilvēku un pārvarēt distanci starp viņiem un festivālu, taču turpmākajos gados mēs centīsimies nokļūt uz Latvijas kinoteātru ekrāniem. Šogad par mūsu sadarbības partneri ir kļuvis Daugavpils Rotko muzejs savas pašiniciatīvas un aktīvās rīcības dēļ, jo ir izrādījis interesi atvest pie sevis citādu kino un spējis sagādāt līdzekļus, lai tas varētu notikt. Ceru, ka šādu gadījumu nākotnē būs arvien vairāk, bet tas ir sarežģīts process gan mums, gan arī šīm norises vietām ārpus Rīgas, jo tas ir saistīts ar izdevumiem filmu izrādīšanai un laika ieguldījumu komunikācijas veidošanai ar potenciālajiem skatītājiem, it īpaši tādās vietās, kur nav festivālu un autorkino skatīšanās tradīcijas.
Vai jūs varētu izcelt vēl kādas izmaiņas šī gada festivālā?
Īpašs progress ir sasniegts kinonozares profesionāļiem domātajā sadaļā Riga IFF Forum, jo esam spējuši uzaicināt iespaidīgu starptautisko viesu kopumu (vairākus simtus dalībnieku – I. A.). Esam izmantojuši pasaules interesi par Latvijas animāciju pēc Straumes panākumiem un kopā ar Nacionālo kino centru sagatavojuši Baltijas animācijai veltītu pasākumu ciklu, lai dalītos pieredzē un veiksmes stāstos, prezentētu Baltijas valstu animācijas studiju daudzveidību un topošos kinodarbus un attīstītu nākotnes sadarbības projektus. Savukārt kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūru mēs piedāvāsim tūres pa potenciālajām filmēšanas vietām: Latvijas Nacionālo teātri, Rīgas postpadomju rajoniem, Rundāles pili, Jūrmalu, Cēsīm, Cinevilla u. c.
Latvijas kino panākumi jums palīdz.
Tas ir abpusēji. Viena no Riga IFF misijām ir palīdzēt sniegt ieguldījumu vietējās kinonozares attīstībā, jo festivāls ir pateicīga vieta, kur satikties, – te var risināt biznesa darījumus un vienlaikus svinēt pirmizrādes, tas ir iemesls, lai starptautiskie profesionāļi, kuriem ir ārkārtīgi saspringts darba grafiks un kuri domā, uz kuru notikumu ierasties un uz kuru ne, izšķirtos par labu Rīgai.
Kāpēc par Riga IFF atklāšanas filmu izvēlējāties brāļu Ābeļu pilnmetrāžas animācijas darbu Dieva suns?
Tā bija viegla izvēle, jo Dieva suns ir īpašs notikums Latvijas kinematogrāfā un mūsu pilnmetrāžas animācijas filmu uzvaras gājiena turpinājums. Dieva suns ir piedzīvojis veiksmīgu pirmizrādi Traibekas festivālā Ņujorkā un, cerams, ir ceļā uz Oskara nomināciju.
Šovakar festivāla Riga IFF atklāšanas ceremonijā kinoteātrī Splendid Palace tiks demonstrēta režisoru Laura Ābeles un Raita Ābeles animācijas filma Dieva suns (2025), kuru Latvija ir pieteikusi ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars kategorijā Labākā starptautiskā filma. Publicitātes foto
Turklāt tas ir pilnīgi atšķirīgs no Straumes.
Dieva suns ir pieaugušo auditorijai domāta filma, kas veidota citā tehnikā, un tas tāpat ir ārkārtīgi spēcīgs animācijas darbs.
Vai jūs varētu nosaukt savu šī gada Riga IFF iecienītāko filmu trijnieku?
Viena no tām ir režisores Evas Viktoras debijas filma Sorry, Baby, kas ir saņēmusi 2025. gada Sandānsas festivāla dramatiskā kino konkursa Valdo Solta vārdā nosaukto scenārija balvu un kas asprātīgi un delikāti runā par traumu un tās pēctecību. Sorry, Baby ir iedvesmojoša filma, jo radušos situāciju galvenās varones dzīvē uzlūko gaišā un cerības pilnā veidā. Otrs varētu būt režisores Alisas Jungas darbs Tēvs: – /Paternal Leave par tēva un jau pusaudža vecumā esošas meitas pirmo satikšanos. Tas ir stāsts par aizvainojumu, piedošanu un lietām, kuras nav salabojamas, bet ar kurām var mēģināt sadzīvot. Jautājums ir, vai var sadzīvot. Mans trešais favorīts ir režisora Klebera Mendonsas Filju Slepenais aģents/O Agente Secreto, kas šogad Kannu kinofestivāla galvenajā konkursā ieguva divas godalgas – par labāko režiju un labāko aktierdarbu (brazīliešu aktieris Vāgners Moura). Tas ir vizuāli fascinējošs politisks trilleris ar smalku humora devu un lielisku skaņu celiņu.
Vai Riga IFF vadītājai ir jānoskatās visas filmas?
Es cenšos, jo gribas pilnībā orientēties tajā, ko mēs piedāvājam skatītājiem. Tas ir komandas darbs – mums ir profesionāli programmu kuratori, kuri ir primārie zinātāji, informācijas vācēji un filmu atlasītāji, taču bieži vien kopā ar komunikācijas speciālistiem un citiem kolēģiem plašākā lokā apspriežam izvēles tad, kad ir iespēja to darīt, – tad, kad nav drudžaini jāķer kaut kas, kas var izslīdēt starp pirkstiem. Mums ir svarīgi izrunāt, kā katru filmu pasniegt skatītājiem un kā palīdzēt viņiem atrast savu kinodarbu, jo loģisku iemeslu dēļ festivāla apmeklētājs ir apjucis milzīgajā piedāvājumā.
Sākot jau ar filmu nosaukumu tulkošanu.
Jā, pirms dažiem gadiem mums bija filma War Pony, kuras nosaukumu mēs pārtulkojām tieši (Kara ponijs), bet tai nebija nekāda sakara ar karu, un pēc tam varējām tikai ar nožēlu noskatīties, kā festivāla apmeklētāji izvairās no šīs filmas tā iemesla dēļ, ka viņi neko negrib redzēt par šo tēmu. Ieraugot nosaukumu, skatītājiem rodas pirmās asociācijas par konkrēto darbu, tāpēc mēs daudz diskutējām par nosaukumu latviskošanu gan ar tiem komandas dalībniekiem, kuri filmu ir redzējuši, gan ar tiem, kuri nav redzējuši, iztēlojoties viņus kā potenciālo auditoriju, ko mēģinām sasniegt. Katra detaļa ir svarīga.
Informācija: rigaiff.lv