Daniel the Gardener jeb Daniels Dārznieks ir mākslinieks, kurš savā daiļradē apvieno glezniecību un tetovēšanu. Ar viņa darbiem var iepazīties Londonas galerijā Saatchi notiekošajā izstādē Ziedi, kas ir veltīta floras lomai laikmetīgajā mākslā un kultūrā. Šajā ekspozīcijā var aplūkot Daniela eļļas gleznas, kurās viņš izmanto ziedu motīvus, un viņa tetovēšanas projektu fotodokumentāciju. Daniels ir vienīgais tetovēšanas mākslinieks, kurš brīvrokas tehnikā uz ķermeņa veido lielformāta botāniskos tetovējumus. Nekādus citus tēlus un simbolus ārpus floras valstības savos tetovējumos viņš neiekļauj – tāds ir autora radošais kredo. Turklāt katrs zīmējums uz ādas ir saistīts ar klienta personisko stāstu, kas atklāj viņa saikni ar augiem, ar to saistītajām atmiņām, vietām un cilvēkiem.
Buenosairesā dzimušais Daniels dzīvo un strādā Londonā. 2023. gadā viņš piedalījās modes mākslinieka Aleksandra Makvīna dibinātā fonda Sarabande mākslinieku rezidenču programmā – tajā laikā tapa Daniela gleznas, kuras līdz 31. augustam būs aplūkojamas izstādē Ziedi Londonā.
Pastāstiet par savām radošajām gaitām un attīstību! Jūs sākāt karjeru mākslā kā gleznotājs, vai ne?
Jā, esmu gleznotājs. Aptuveni septiņus astoņus gadus esmu sadarbojies ar galerijām, pēc tam pievērsos tetovēšanai. Ar to nodarbojos jau divpadsmit gadu, pirms sešiem gadiem sāku specializēties botāniskajos tetovējumos. Manu tetovējumu īpatnība ir, ka es tos zīmēju tieši uz ādas. Šajā darbā es pētu un pārdomāju cilvēku attiecības ar floru, kas ir raksturīga vietai, no kuras nāk šie cilvēki.
Ikvienam, kurš pie manis vēršas, ir kādu konkrētu augu grupa, ar ko ir saistīts viņa personiskais stāsts, – tas var būt jebkas, sākot no vecmāmiņas dārza līdz vietai, kurā ir auguši viņa vecāki, vai vietai, uz kurieni viņš ir devies atvaļinājumā. Balstoties šajā informācijā, es izveidoju vizuālo tēlu kompozīciju, kas atspoguļo cilvēka saikni ar dabu, viņa emocijas un atmiņas. Vienu no saviem projektiem esmu īstenojis Čelsijas Botāniskajā dārzā, kas ir viens no vecākajiem botāniskajiem dārziem Londonā (dibināts 1673. gadā – J. J.). Tur klātienē varēja vērot tetovēšanas procesu, kurā es radīju tetovējumus ar ārstnieciskajiem augiem, kas tur tiek audzēti. Es arī uzaicināju cilvēkus, kurus biju tetovējis agrāk, lai viņi pastāstītu par savām attiecībām ar dabu un ko viņi ir ieguvuši līdz ar tetovējumiem.
"Astoņdesmit vai pat deviņdesmit procentu manu klientu ir sievietes," saka mākslinieks Daniel the Gardener. Foto – Daniel the Gardener
Kā radās doma, ka jūs veidosiet tikai botāniska satura tetovējumus?
Man pašam ir daudz tetovējumu, un no tiem lielākā daļa ir saistīta ar botāniku. Kad biju uzkrājis pietiekamu tetovēšanas pieredzi, es arvien biežāk sāku aizdomāties par savu aicinājumu un to, kādas pēdas vēlos atstāt. Esmu sapratis, ka augu tetovēšana man sniedz lielu gandarījumu, jo es izjūtu dziļu saikni ar dabas pasauli. Galu galā man pašam uz ķermeņa ir daudz tieši šādu tetovējumu. Tas viss ir sācies ar manis paša ķermeni.
Kāpēc jūs pats sev vēlējāties uztetovēt ziedus, nevis, teiksim, dzīvniekus?
Man ir arī dzīvnieki, bet visvairāk es mīlu augus. Es vienmēr esmu kolekcionējis augus un interesējies par tiem. Mani fascinē Amazones augi un augi, kas tiek izmantoti ārstniecībā. Mani saista cilvēku attiecības ar augiem.
Tetovēšanas mākslinieks pārveido cilvēka identitāti, atstājot zīmes uz viņa ādas. Tetovējumi ir spēcīgs identitātes marķieris, tie parāda, kas ir šis cilvēks un ko viņš pārstāv. Tetovējot es vēlos radīt kaut ko neaizmirstamu un svarīgu, turklāt runa ir ne tikai par cilvēku, kuru tetovēju, bet arī par mani pašu – es daru kaut ko tādu, ar ko esmu cieši saistīts un kas manī spēcīgi rezonē.
Botānisko tetovējumu pasaulē ir tik daudz iespēju – tā ir kā atvērta grāmata ar nebeidzamu augu daudzveidību, no kuras var mācīties un smelt iedvesmu. Cilvēkiem patīk satikties un runāt par augiem. Man apkārt ir daudz biologu, zinātnieku, pētnieku, mežsaimnieku, dārzkopju un citu profesiju pārstāvju, kuri interesējas par augiem un nāk uz manu darbnīcu runāt par to visu.
Kad jūs pārcēlāties no Argentīnas uz Londonu?
Vispirms pārcēlos no Buenosairesas uz Berlīni, kur nodzīvoju deviņus gadus. Tagad jau piecus gadus esmu Londonā.
Vai jums šeit ir savs dārzs?
Mans tetovēšanas salons atrodas augu veikala aizmugurē. Es uzņemu klientus tikai pēc iepriekšēja pieraksta. Manu darbnīcu nevar redzēt no ārpuses, bet, kad ieejat iekšā, jūs pamanāt, ka tur ir simtiem augu. Tā ir mana mazā oāze, bet sava dārza Londonā man nav.
Jūsu popularitāti apstiprina liels sekotāju skaits instagramā (@danielthegardener) – 110 tūkstošu.
To var skaidrot ar dažādiem faktoriem. Pirmkārt, es izmantoju brīvrokas tehniku un tādu meistaru, kuri uzreiz zīmē uz ādas, neizmantojot trafaretus, nav daudz. Otrkārt, esmu vienīgais, kurš tetovē tikai augus. Ja kāds man lūgs pievienot zīmējumam mākonīti, es to nedarīšu. Protams, ir arī citi profesionāļi, kuri zīmē uz ādas un rada botāniskos tetovējumus, bet viņi šos motīvus apvieno ar burtiem, simboliem un citiem tēliem. Es ne.
Pieļauju, ka lielākais pagrieziens manā darbībā notika tad, kad es vairs nemēģināju iekļauties tetovēšanas mākslas ainā un sāku dalīties ar savu interesi par botāniku, ar cilvēku stāstiem par viņu saikni ar dabas pasauli. Tas signalizēja, ka mana personīgā vēsture un ceļš nav saistīti ar tetovēšanas jomu – es darbojos un domāju plašāk. Tam ir sakars ar manu pieredzi vizuālajā mākslā, ar manu interesi par kognitīvo zinātni un daudzām citām sfērām.
Kā jūs definējat savu profesiju? Kas ir Daniel the Gardener?
Es esmu botāniskais mākslinieks un specializējos botāniskajos tetovējumos, kas tiek radīti brīvrokas tehnikā. Tā ir mana kompetence. Mana vislielākā kaislība un mīlestība ir gleznošana un zīmēšana. Es to sāku darīt daudz agrāk nekā tetovēt. Gleznošana ir visa pamatā, bet tetovējums un āda ir medijs, kas ļauj pastāstīt stāstu un veidot attiecības ar cilvēkiem, jo tetovēšana ir koprade, savukārt glezniecība parasti top vientulībā.
Pirms kāda laika esmu atsācis aktīvāk gleznot, un tas man ļauj novērtēt, cik forši ir tetovēt – tā ir iespēja satikt un iepazīt cilvēkus, tā ir iespēja zīmēt uz ķermeņa. Cilvēki nēsā manus zīmējumus uz savas ādas. Viņi tos nēsā visur, kur vien dodas. Tie ir lieli, unikāli darbi. Tas ir cilvēks un darbs vienā. Glezna arī var mainīt cilvēka dzīvi, bet pavisam citādi.
Vai uzskatāt tetovējumu par savu mākslas darbu vai tas tomēr ir kopdarbs ar tā īpašnieku?
Tie ir mani mākslas darbi, jo es tos esmu radījis. Taču katrs tetovējums kļūst arī par tā īpašnieka mākslas darbu brīdī, kad viņš atstāj manu darbnīcu. Darba radīšanas process beidzas brīdī, kad jūs paspiežat viens otram roku, cilvēks aiziet un turpina dzīvot savu dzīvi ar šo tetovējumu. Tetovēšanas koprades aspekts ir tas, ka radīšanas procesā mēs esam kopā. Mēs veidojam ko tādu, kas ir piemērots cilvēka ķermenim un kas pielāgojas viņa unikālajai morfoloģijai. Glezna laika gaitā nemainās, bet tetovējums gan var mainīties – tas ir atkarīgs no tā, kā cilvēks dzīvo un rūpējas par tetovējumu. Tam ir nepieciešama aprūpe. Ne visi tetovējumu īpašnieki par tiem pietiekami labi rūpējas. Tas ir dzīvs mākslas darbs, jo āda ir mūžīgi mainīgs medijs. Tetovējums mainās līdz pašai nāvei. Gleznai nekas tāds nedraud, tās forma nemainās.
Droši vien pie jums brauc klienti no visas pasaules?
Jā, pie manis ierodas daudz cilvēku no Eiropas un ASV.
Vai jums ir gaidīšanas saraksts?
Jā, parasti pusotru gadu. Tetovējuma veidošana prasa ilgu laiku. Liela tetovējuma radīšana var ilgt veselu gadu, vēl tam ir jāļauj sadzīt. Cilvēks atnāk pirmo reizi, pēc tam atgriežas pēc mēneša, tad atkal pēc diviem mēnešiem un vēlāk. Mēs satiekamies gada garumā, tas ir ilgs process. Mēs uzņemamies savstarpējas saistības – tas ir kā ieiet otra cilvēka dzīvē un iepazīt vienam otru. Katrā tetovējumā ir personisks stāsts. Ja radu tetovējumu pa visu muguru vai visu ķermeni, man ir sajūta, ka es kļūstu par daļu no cilvēka dzīves. No mums abiem šis darbs prasa pacietību un koncentrēšanos. Cilvēkam ir jābūt izturībai, ir jābūt spējīgam tikt galā ar sāpēm.
Vai jums ir padoms, kā tikt galā ar sāpēm tetovēšanas procesā?
Vislabākais ir pārstāt cīnīties ar sāpēm. Ir jāpārstāj domāt, ka tagad sāp. Tad kļūst vieglāk. Katram ir savs sāpju slieksnis. Ir cilvēki, kuri pie manis atnāk, viņi ir spēcīgi un izturīgi – viņi ar visu tiek galā. Taču citi tādi nav. Ja runa ir par sāpēm, sievietes pārsvarā ir spēcīgākas nekā vīrieši. Astoņdesmit vai pat deviņdesmit procentu manu klientu ir sievietes.
Interesanti, ka dārznieks Anglijā ir vīriešu profesija. Sieviešu šajā jomā nav daudz. Ar puķkopību un dārzkopību šeit lielākoties nodarbojas vīrieši, bet botāniskos tetovējumus izvēlas galvenokārt sievietes.
Kas maksā dārgāk – jūsu glezna vai tetovējums?
Mans tetovējums. Tetovējuma radīšana maksā 1650 sterliņu mārciņu dienā. Rēķinieties, ka dažreiz tetovējuma veidošanai ir nepieciešamas vairākas dienas un tas var izmaksāt 16 000–18 000 mārciņu. Gleznas maksā 3000–7000 mārciņu.
Informācija: danielthegardener.com