Ekspozīcijas motīvs sasaucas ar ideju par nepabeigtām lietām, pie kurām ir jāatgriežas, lai tās izpildītu vai atrisinātu līdz galam. Kā spēle, kas ir sākta un tad kādā brīdī pamesta pusceļā. Nav zināms, kāpēc vai, cik ilgs ir bijis pārtraukums, taču, lai spēlei būtu jēga, tai ir jātop izspēlētai līdz galam. Ir jānonāk līdz atrisinājumam, kādam ir jāuzvar, bet kādam jāzaudē. Stilistiski izstāde balstās tēlā – bērnības laika rotaļlietā: kustīgā lellē, kuras lodveida pamatne, ja iešūpota, vienmēr atgriežas savā sākuma stāvoklī. Izmantojot to par izejas punktu, Ilona Romule veido jaunu tēlu kopu: variācijās un formu kombinācijās elementi pārceļo no viena tēla pie otra, antropomorfais saplūst ar ģeometrisko, iztēlotais – ar reālo. Sirreālajā tipāžu komandā visi dala kaut ko līdzīgu, tomēr katrs ir ar savu īpašo raksturu. Tie visi ir kādās attiecībās viens ar otru un tēla nozīme mainās līdz ar pozīcijas maiņu kopējā struktūrā. Tā ir neizspēlēta spēle, kurā uzvarētājs vai zaudētājs vēl nav zināms; viss ir procesā – tavs gājiens!
Ilona Romule ir viena no izteiksmīgākajām personībām Latvijas porcelāna mākslā un viena no vislabāk zināmajām latviešu autorēm pasaulē. Ilonas Romules mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu arsenālā ir porcelāna veidošanas tehniku filigrāns lietojums, unikālas tēlu sistēmas un elegants, grafisks zīmējums, kas izteiksmīgi papildina oriģinālās formas. Viņa ir viena no retajām māksliniecēm, kura strādā arī litofānijas tehnikā.