Fotografēšana ir kļuvusi par neatņemamu mūsu dzīves sastāvdaļu, tāpēc grūti noticēt, ka pagājuši tikai 180 gadi kopš atklāts fotografēšanas process. Tikpat neiespējami iedomāties arī to, ka kaut viena pasaules muzeja krājuma uzskaite notikusi bez mākslas darbu fotogrāfijām. Kā liecina fotogrāfijas vēsture, mākslas darbi bija paši pirmie priekšmeti, ko iemūžināja fotogrāfi Žozefs Nisefors Njepss, Luiss Dagērs, Ipolits Bajārs un Viljams Fokss Talbots.
Fotogrāfijas pirmajās desmitgadēs mākslas darbu fotografēšana jeb reproducēšana tika uzskatīta par vienu no pašiem perspektīvākajiem nozares tālākas attīstības virzieniem. Jau ap 1850. gadu fotogrāfija piesaistīja aizvien vairāk mākslas vēsturnieku un muzeju speciālistu uzmanību. Sākās dažādu arhitektūras pieminekļu un mākslas darbu masveida fotografēšana. Radās vesela virkne speciālu fotogrāfu darbnīcu, kas visos Eiropas muzejos vispirms nodarbojās ar mākslas darbu fotografēšanu un pēc tam ar liela izmēra fotoreprodukciju izgatavošanu skolu, bibliotēku, muzeju, mākslinieku un mākslas mīļotāju vajadzībām. Ar fotoattēla palīdzību ikviens sabiedrības loceklis varēja iepazīt mākslas darbu pat tad, kad tā apskate nebija iespējama klātienē.
19. gadsimta fotogrāfijas tagad tiek uztvertas kā nozīmīgi mākslas darbi, kas dod iespēju apbrīnot to izcilo kvalitāti un spriest par fotografēšanas principiem. Tā ir svarīga, bet Latvijā maz apzināta un pētīta lappuse fotogrāfijas vēsturē. Par to liecina fakts, ka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja bibliotēkas krājumā esošā mākslas darbu fotoreprodukciju kolekcija vienkopus atsevišķā izstādē tiek eksponēta pirmo reizi. Apmeklētāji varēs iepazīties ar vairāk nekā 30 lielformāta mākslas darbu fotogrāfijām, kas izgatavotas 19. gadsimta 60.–90. gados vadošajās tālaika Eiropas fotodarbnīcās Alinari Fratelli, Giacomo Brogi, Berlīnes Fotogrāfu biedrības izdevniecībā un vairākās citās.