Keramiķis Jēkabs Dranda (10.04.1853. – 03.05.1915.) nāk no Smiltenes novada. Jēkaba Drandas darbi 20. gadsimta sākumā bija paraugs visas Latvijas amatniekiem veidot nacionāli spilgtu un laikmetīgu lietišķo mākslu. J. Drandas darbiem raksturīgas gaišas, priecīgas noskaņas, toņos saskaņots polihroms zemglazūras gleznojums ar krāsainiem toņmāliem. Darbos vērojamas gan latviešu tradicionālajai podniecībai raksturīgās iezīmes, gan Vidusāzijas tautu mākslai raksturīgie augu ornamenti ar jūgendstila iezīmēm. Mākslinieks lielākoties darinājis šķīvjus un vāzes, izmantojot Smiltenes pusē raksturīgo sarkano mālu. Rotājumam izmantots dabas formām tuvs ziedu motīvs – margrietiņas, pienenes, ievziedi un citi.
J. Drandas darinātie trauki 20. gadsimta sākumā bija ļoti iecienīti Latvijā, bet tikuši eksportēti arī ārpus Latvijas robežām – Krievijā, Itālijā, kur guvuši ievērību un atzinību. Nozīmīgākais sasniegums bijusi dalība Starptautiskās mākslas un mājrūpniecības izstāde Milānā 1906. gadā, kurā saņemta sudraba godalga.
J. Dranda amata prasmē apmācījis daudzus 20. gadsimta sākuma podniekus: Dāvi Lārmani, Jāni Ieviņu, Kārlu Udrasu, Kārli Aumeistaru, Kārli Puriņu, arī mākslinieku Ansi Cīruli.
Izstādē eksponēti J. Drandas darbi no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja kolekcijām, kā arī Smiltenes Mākslas skolas audzēkņu darbi.