Mākslinieka palete ir dzidra, krāsaina, daudzveidīga. Ar paletes nazi jeb špahteli viņš rūpīgā apdarē un harmoniskā krāsziedā izveido vizuālo ietvaru savām gleznieciskajām iecerēm, kas lielākoties balstītas sadzīvisku situāciju trāpīgos vērojumos ar zināmu stilizācijas devu un humora klātbūtni. Viņš bieži izvēlas kvadrātam tuvu taisnstūra formātu, kas ļauj izveidot noapaļotu , noslēgtu kompozīciju, neizslēdzot dekoratīvus efektus tipāža raksturojumā(Meitene ar ziediem, Cirka princese, Sarkanais papagailis). Par Nugzara Kahiani gleznu saturisko un vizuālo pusi mākslas vērtētājiem ir izveidojies noteikts, stabils priekšstats, jo autoram ir patstāvīgs rokraksts un tēmu loks. Kā jau dienvidnieks – viņš mīl un ataino kalnu ieleju augļu dārzus ar bumbieru, persiku un cidoniju reibinošo aromātu, tāpat lavandu lauku violeti sārto mirdzumu. Dažkārt mākslinieka doma
traucas vēl tālāk uz dienvidiem, kad viņš metaforiski izmanto senās Hellādas mitoloģiskos motīvus un simbolus. Tā Mīlas eņģelis apmāca mazo Amoru jeb Kupidonu rīkoties ar loku un bultām. Raksturīga mākslinieka īpašība ir optimistisks, pat jautrs un svētdienīgs skatījums uz ikdienas sadzīviskām parādībām. Tēlotie tipāži mēdz būt cirka mākslinieki, mūziķi, vecāki ar bērniem un bērni vieni paši, arī nopietnu profesiju pārstāvji, kā dārznieks, mednieks un citi, bet vienmēr kāda detaļa vai atribūts piedod vieglumu un šarmu situācijas atainojumam, kur sižetam ir būtiska nozīme.
Gruzīnu gleznotājs Nugzars Kahiani (dzimis 1952. gadā) savu ceļu uz mākslas pasauli sāka Nikoladzes Mākslas koledžā dzimtajā Gruzijā un turpināja prestižajā, bet grūti iekarojamā Sankt-Pēterburgas Muhinas vārdā nosauktajā mākslas institūtā - metālmākslas nodaļā. Labi apguvis šo nozari un arī citas disciplīnas, kā zīmēšanu un gleznošanu, mākslinieks par savējo izvēlējās glezniecību un iekļāvās Pēterburgas gleznotāju saimē, piedalīdamies izstādēs Krievijā un ārzemju galerijās. Gribas piemetināt, ka Muhinas institūts, kura vecais nosaukums kopš cara laikiem bija barona Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola, arī latviešu mākslai devis virkni mūsu mākslas meistaru, piemēram, Jāni Kugu, Kārli Miesnieku, Oto Skulmi, Fmīlu Melderi, Gustavu Šķilteru, Sigismundu Vidbergu un daudzus citus. Nugzars Kahiani toreiz to nezināja, taču Latvijas galvaspilsētu Rīgu, jaunībā pirmoreiz
to ieraugot, novērtēja kā vienu no skaistākajām Eiropas pilsētām. Un liktens bija lēmis viņam jau kā pieredzējušam meistaram kopā ar ģimeni apmesties Rīgā uz dzīvi un pamazām iekļauties Rīgas un Jūrmalas mākslinieku kopienā. Ilgstoši radoši kontakti Nugzaram Kahiani izveidojās ar galeriju-antikvariātu Antonija.