Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +2 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 29. februāris

Oskaru ziepes un skumjas

Režisoru Daniela Kvana un Daniela Šeinerta septiņus Oskarus ieguvusī filma Viss visur vienlaikus uzdod jautājumu, kurš no mums ir neprātīgs

Tagad tiešām ir pielikts punkts pērnā gada filmu raundam. Varenais ASV kinonozares sasniegumu izvērtējuma un publicitātes pasākums ir izskanējis – 12. martā 75. reizi tika sadalīti ASV Kinoakadēmijas Oskari. Pārskrējis un noplacis emociju vilnis, kura izpausmēs var ierakstīt gan kādas Latvijas kritiķes klasiķes ierakstu sociālajos tīklos: "Kinoakadēmiju ziepēs!", gan nedaudz atturīgākus balvu sadalījuma vērtējumus, piemēram, atziņu, ka uzturēt patiesu un ilgstošu interesi par Kinoakadēmijas politkorektajiem un visumā viegli prognozējamiem rituāliem sen jau vairs neizdodas. Prese jau atrādījusi Oskaru kleitas un glamūru, savukārt pati ceremonija tikusi novērtēta kā korekta. No balvām neviens neatteicās, un pa seju neviens nevienam nesadeva kā pērn (atsauce uz Krisa Roka un Vila Smita incidentu 2022. gada ceremonijā).

 

Realitātes fragmentācija

Lai nu ko, bet politkorektumu šā gada balvu sadalījumam pārmest nevar, prognozējamību gan. Nedēļu pirms ceremonijas gan ārvalstu prese, gan arī vietējie kino procesa apskatnieki intensīvi piesauca filmas Viss visur vienlaikus nosaukumu. Tai bija visvairāk nomināciju (11), tātad skaitliski vislielākās izredzes izpeldēt cauri ASV Kinoakadēmijas ceremonijas naktij, kolekcionējot statueti pēc statuetes, kaut ne vienmēr nomināciju skaits ir garants pašām balvām. Viss visur vienlaikus ieguva septiņas balvas un kļuva par līderi. Neesmu no tiem, kas pieprasa akadēmiju vārīt ziepēs, jo šis režisoru Danielu (Daniels Kvans un Daniels Šeinerts) darbs tomēr ir baltais zvirbulis amerikāņu kino kontekstā un tā izvirzīšanās līdera statusā ir uzskatāma par atsvaidzinošu pieredzi, kas īsti pat neiekļaujas priekšstatos par garlaicīgajiem, konservatīvajiem Oskariem.

Filmas stilā un vēstījumā iezīmējas svaigas tēmas: realitātes fragmentācija, sociālo mediju graujošā ietekme, informācijas pārbagātība, arī paaudžu atšķirība (tie, kuri ir izauguši ar internetu, un tie, kuri bez tā). Britu izdevums Sight and Sound ir raksturojis Viss visur vienlaikus gan kā stāstu par paaudžu plaisu, gan kā filmu par tehnoloģiju neviennozīmīgo ietekmi uz cilvēku prātu un dzīvi. Viens no filmas režisoriem Daniels Šeinerts akcentē: "Mēs filmā neko nesakām par internetu. Mēs pat īsti nenorādām uz telefonu. Filmā neviens neblenž sociālajos medijos, bet filma ir reakcija uz tiem." (Sight and Sound, 22.06.2022.)

Kaut ne vienmēr labākās filmas un labākā režisora balvu saņem vienas un tās pašas filmas pārstāvji, t. i ne vienmēr labāko filmu veidojis labākais režisors, šoreiz noticis tieši tā – Danielu duets ir pārtrumpojis savus konkurentus, to vidū cienījamo Stīvenu Spīlbergu, un režisoru tandēms var tikt uzskatīts par sava veida ASV kino industrijas fenomenu. Viss visur vienlaikus ir režisoru otrā filma pēc Swiss Army Man (2016).

Pašlaik filma Viss visur vienlaikus ir atgriezusies Latvijas kinoteātros, tāpēc to var noskatīties un pilnvērtīgi piedalīties diskusijā par tēmu, vai šī filma ir "sviests" vai tomēr novatorisks pavērsiens Holivudas filmveides tradīcijās.

 

Rekordu kolekcionāri

Lai arī Oskara ceremonijai ir gara vēsture, tai tomēr izdodas gadu no gada radīt kādu īpašu precedentu, uzstādīt kādu rekordu, ierakstīt vēsturē kādu nebijušu faktu. Piemēram, filmas Viss visur vienlaikus kolekcijā ir balvas, ko var uzskatīt par īpašiem sasniegumiem. Tāda ir arī balva par labāko aktrises darbu ķīnietei Mišelai Jeo – viņa Oskara vēsturē ir pirmā aktrise, kuras saknes ir Āzijā. Malaizijā dzimusī Mišela Jeo ir veidojusi intensīvu starptautisko karjeru un uzturējusi Ķīnas kino kultūrai būtisko kungfu filmu tradīciju. Viss visur vienlaikus negaidīti izrādījusies viņas mūža loma, kurā 60 gadu vecā aktrise var azartiski demonstrēt daudzveidīgas aktierspēles prasmes, arī jau pieminētās cīņas mākslas tehnikas, izdzīvojot savas varones imigrantes, veļas mazgātavas īpašnieces, dzīves vairākas versijas.

Labākās aktrises kategorijā Oskaru gan būtu pelnījusi arī Keita Blānšeta par diriģentes Lidijas Tāras lomu Latvijā tā arī nedemonstrētajā jaudīgajā filmā Tāra (iespējams, filmas homoseksuālā tematika izrādīšanai klasificēta kā pārāk riskanta). Jā, Keitai Blānšetai jau ir divi Oskari. Turklāt ASV Kinoakadēmijai patīk zīmīgi fakti, kam var piekabināt apzīmējumu "pirmo reizi". Un tā pirmo reizi Āzijas aktrise Mišela Jeo saņem Oskaru un no skatuves uzmundrina dāmas, norādot, ka nekad nevajag ticēt tiem, kuri uzskata, ka tavi ziedu laiki jau ir garām, turklāt vienmēr ir vērts sapņot par lielām uzvarām.

Tie, kuri sekoja līdzi Oskara ceremonijai, varēja emocionāli izkust, klausoties Mišelas Jeo filmas partnera ķīniešu izcelsmes aktiera Ke Hueja Kvana pateicības runu. Viņš, būdams bērns, 80. gados filmējies Stīvena Spīlberga filmās par Indianu Džonsu, pēcāk darbojies citās kinoprofesijās, un Viss visur vienlaikus ir viņa atgriešanās kino. Balva par labāko otrā plāna aktierdarbu viņam ir mūža notikums. Un tas vēl nav viss. Aktieru sniegums filmā Viss visur vienlaikus atbruņo ar azartu, enerģiju, uzdrošināšanos un perfektu sadarbību. Viss tikko minētais raksturo arī klasiķes Džeimijas Lī Kērtisas (labākā aktrise otrā plāna lomā) darbošanos – tieši viņa ir galvenā antagoniste Mišelas Jeo varonei. Dzeltenā, miesas apaļumus (polsterus) uzsverošā bītlenē, Džeimijas Lī Kērtisas varone iemieso varu, represīvo sistēmu, kas mērķtiecīgi čakarē rokpeļņu dzīvi. Tomēr turpat filmā ir arī citas realitātes, kas piedāvā citu filmas varoņu attiecību iespējamību. Vienā no tām Mišelas Jeo un Džeimijas Lī Kērtisas varonēm ir romantiskas attiecības un pirkstu vietā – cīsiņi. Ja vienas filmas – Viss visur vienlaikus – trīs aktieri saņem Oskarus, "pāri paliek" tikai vēl viena iespēja – balva labākajam aktierim.

To ieguva Brendans Freizers par darbu filmā Valis. Vai jāatgādina, ka akadēmiķiem no laika gala ir patikuši aktierdarbi, kuros ir nepieciešama pamatīga fiziskā transformācija? Savulaik Nikola Kidmena līmēja degunu un pārtapa Virdžīnijā Vulfā (Stundas, 2002), Šarlīze Terona pūdināja zobus un resnēja, lai pārtaptu slepkavā (Monstrs, 2003). Brendana Freizera sniegums Valī ir spēcīgs, viņa miesiskā transformācija – šokējoša, kaut tajā milzu nopelns ir grima mākslinieku darbam, ja milzu miesas "kostīmu", kurā tērpts aktieris, var dēvēt par grimu. Filmu ir uzņēmis pazīstamais režisors Darens Aronofskis, tā tiek demonstrēta kinoteātros – noskatieties.

Vaļa galvenais varonis ir literatūras pasniedzējs, kurš savulaik pametis ģimeni, iemīloties savā studentā. Pēc partnera nāves viņš ir izvēlējies baisu destrukcijas ceļu – nāvi no regulāras, histēriskas pārēšanās. Filmā ir pamatīga deva amerikāniska sentimenta, bet Brendanam Freizeram izdodas šo stāstu, kura darbība notiek slēgtā vidē (dzīvoklī), padarīt par emocionālu, uzrunājošu pieredzi. Turklāt šis Oskars viņam ir svarīgs arī kā iespēja restartēt savu Holivudas karjeru, kurā ir bijusi pagara neveiksmju un skandālu pauze. Tātad vēl viena zīmīga atgriešanās.

 

Skumju daudzstūri

Nakts izvērtās skumja daudziem talantīgiem profesionāļiem – izcilu filmu veidotājiem. Bez balvām palika gan astoņiem Oskariem nominētā režisora Baza Lurmena filma Elviss, gan klasiķa Stīvena Spīlberga septiņiem Oskariem nominētais autobiogrāfiskais kino mīlestības stāsts Fabelmeni, gan septiņiem Oskariem nominētā Mārtina Makdonas drāma Inišerinas Banšī. Tukšā palika arī jaudīgā Tāra (režisors Tods Fīldss), kam bija sešas Oskara nominācijas. Skumja noteikti bija zviedru zvaigzne režisors Rūbens Estlunds, kura filmai Skumju trīsstūris bija izdevies ielauzties pat labākās filmas kategorijā, tā pretendēja uz trim Oskariem un tomēr palikt bešā.

Tomēr šī ceremonija ir jau ierakstīta citas Eiropas valsts – Vācijas – kinovēsturē. Vācijā uzņemtā filma Rietumu frontē bez pārmaiņām ieguva četras godalgas. Filma kļūs arī par kompānijas Netflix paraugdemonstrējumu sadarbībai ar Eiropas filmu industrijām (pagaidām gan tikai lielo Eiropas valstu filmu industrijām). Ēriha Marijas Remarka slavenā romāna ekranizējums ir izrādījies trāpījums laikā (karš kā baisa realitāte), turklāt filma pārliecina ar savām profesionālajām kvalitātēm – kara ārprāta konstruēšana vācu kino veidotājiem izdevusies šokējoša un jaudīga. Ar Oskariem novērtēts filmas operatora un mākslinieka darbs, kā arī mūzika. Filma saņēmusi Oskaru arī labākās starptautiskās filmas kategorijā.

Jāatgādina par kompānijas Netflix nerimstošo interesi par ASV Kinoakadēmijas balvām. Ik gadu līdzās neskaitāmiem vieglam patēriņam domātiem produktiem tā rada arī prestižus projektus, slavenu autoru filmas, kas veiksmes gadījumā ļauj tradīciju lauzējam Netflix tikt pie Oskariem. Šogad Netflix var lepoties gan ar Rietumu frontē bez pārmaiņām, gan ar labāko pilnmetrāžas animācijas filmu Pinokio, ko veidojis pasaulslavenais autors Giljermo del Toro. Abas filmas ir pieejamas Netflix platformā. Kopumā – par garlaicību grēks sūdzēties.

Informācija: oscars.org

 

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja