Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Ada Neretniece. 1924.2.VI—2008.29.XII

Latvijas kinomāksla zaudējusi vēl vienu no saviem profesionāļiem — kinorežisori Adu Neretnieci. Ada (Armīda) Neretniece dzimusi Krievijā, Pēterburgā (tolaik Ļeņingradā). Tēvs — latviešu strēlnieks, kara komisārs, vēlāk — sabiedrisks darbinieks, 1937.gadā represēts. Māte — grāmatvede. Nākamā kinorežisore 1942.

gadā beigusi Ļeņingradas 24.vidusskolu, kas tanī laikā atradās evakuācijā Kirovā. 1949.gadā Ada Neretniece beidz Vissavienības valsts kinematogrāfijas institūtu un no tā laika sāk darbu Rīgas kinostudijā. Līdz 1954.gadam režisore veido kinožurnālus un īsmetrāžas dokumentālās filmas, bet jau 1957.gadā gūst plašu atzinību ar savu aktierkino debijas filmu Rita. Šis Adas Neretnieces darbs apbalvots Vissavienības kinofestivālā Kijevā (1959). Filmas tēma — varonība, patriotisms un arī tiem laikiem pārdrošs internacionāls humānisms. Francūža Pjēra loma filmā Rita ir toreiz jaunā aktiera Arnolda Liniņa nozīmīgākais devums kinomākslā. Režisores tālākais radošais ceļš saistīts ar literāro darbu ekranizācijām — 1958.gadā top filma Svešiniece ciemā ar Viju Artmani un Gunāru Cilinski galvenajās lomās. 1970.gadā režisore uzņem filmu Vārnu ielas republika, 1974.gadā — Pirmā vasara, 1976.gadā — Nāve zem buras, 1991.gadā — Suns, kas mācēja dziedāt, 1992.gadā — De Granšānu ģimenes noslēpums. 1988.gadās Ada Neretniece saņem nacionālā kino augstāko balvu Lielais Kristaps par viņas daiļradē nozīmīgu filmu Zīlēšana uz jēra lāpstiņas. Šī filma tiek arī apbalvota Maskavas Starptautiskajā kinofestivālā un Vissavienības kinofestivālā Dušanbē. 1989.gadā par šo darbu Ada Neretniece saņem Vissavienības valsts prēmiju. Filma stāsta par cilvēka dvēseles neaizsargātību, trauslumu un arī spēku rupjas, nežēlīgas varas priekšā. Citas A.Neretnieces filmas: Pieviltie, Hipokrāta zvērests, Ciklons sāksies naktī, Kapteinis Džeks, Izmeklēšanā noskaidrots. Adas Neretnieces daiļrade pilnībā pieder tam periodam, ko mēs saucam par padomju laiku. Kad norims politiskās putas, kad varēsim vērtēt kino pēc mākslas kritērijiem, tad arī pienāks laiks rūpīgāk iedziļināties Adas Neretnieces filmu vēstījumā un varbūt no attāluma labāk saprast kinorežisores devumu un vietu Latvijas kultūrā. Sava, paliekoša vieta viņai noteikti ir. Atvadīšanās sestdien, 2009.gada 3.janvārī, plkst. 14.30 Pirmo Meža kapu kapličā.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Vējonis nākamo nominēs:

Kopā nobalsojuši: 719

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja