Rakstniekam bijis vēzis un no dzīves viņš aizgājis savās mājās piektdien vēlu vakarā, vēsta laikraksts La Repubblica.
"Pasaule ir zaudējusi vienu no mūsdienu kultūras vissvarīgākajiem cilvēkiem. Umberto Eko, viens no Itālijas visatzītākajiem intelektuāļiem, ir miris," paziņoja laikraksts.
Šajā saulē rakstnieks atstāj dzīvesbiedri Renāti Ramgi-Eko, mākslas skolotāju, ar kuru viņš apprecējās 1962.gadā. Ģimenē izauga divi bērni - dēls un meita.
Kauta arī Umberto Eko tēvs vēlējās, lai dēls studē tieslietas, viņš izšķīrās par labu viduslaiku filozofijas un literatūras studijām Turīnas universitātē.
1970.gadā viņš tika iecelts par semiotikas profesoru Boloņas universitātē. Tad Eko arī sāka publicēt traktātus, kuros viņš izklāstīja savas idejas.
Plašāka publika viņu iepazina 1980.gadā līdz ar romāna Rozes vārds panākumiem - romāns ir tulkots 43 valodās, un tā tirāža mērāma miljonos eksemplāru.
Eko līdz vecumam turpināja darboties akadēmiskajā jomā un ir sarakstījis vairākus kritikas un lasītāju atzinību iemantojušus darbus, ieskaitot romānus Fuko svārsts, Bodolīno un Prāgas kapsētas.
Eko ir "viens no godājamākajiem literatūras vārdiem", rakstīja britu avīze The Guardian.
Pērn intervijā laikrakstam Eko atzina, ka viņa pieeja rakstīšanā ir cenšanās "mainīt" lasītāju.
"Es nezinu, ko sagaida lasītājs," sacīja Eko. "Es uzskatu, ka autoram ir jāraksta tas, ko lasītājs nesagaida. Problēma nav vaicāt, ko viņi grib, bet mainīt viņus... lai radītu tādu lasītāju, kādu jūs gribat katram stāstam."