Pats amizantākais ir tas, ka Parīzes diskrēto klubu prostitūtas savos smukajos tērpos un manierēs tik šokējoši atgādina mūslaiku sabiedrības krējuma eksponēšanos, ko regulāri vērojam latvju preses «dzeltenajā segmentā», ka šīs līdzības dēļ vien vērts filmu redzēt.Kāpēc skatīties? Dekadentiska burleska tīrā veidā – provokatīvs «alternatīvās erotikas» darbs. Kurtizāņu spožums un posts.***
Normunds Naumanis iesaka Baltijas pērles filmas. Publiskais nams
Publiskais nams. Drāma. Francija. 2011. Režisors B. Bonello. Lomās K.Bovuā un daudzas meitenes, bieži kailasFilma – ilustrācija dekadencei un vulgaritātei fin de siecle jeb XIX gadsimta un Eiropas norieta noskaņās. Šā gada Kannu festivāla konkursa filma – visai ekscentriska izvēle. L’Apollonide (Souvenirs de la maison close) – ir šīs filmas oriģinālnosaukums, kas šķietami skan kā lirika, ja runa nebūtu par dzīvu meiteņu miesas tirgošanu Parīzes «slēgtajos namos» – filmā ir izcila portretu/tipāžu galerija, kuras «eksponāti» bieži vien līdzinās nevis paradīzes putniem, bet XX gadsimta sākumā plaši sazēlušajām «kunstkamerām» – frīku un dabas anomāliju šoviem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.