Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +1 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 2. februāris
Spīdola, Sonora

Sveiciens svētkos no Itālijas mākslas krājumiem

Mākslas muzejā Rīgas Birža līdz 16. janvārim ir apskatāma itāļu mākslinieka Antonio Frančesko Brinas (1540–1586) glezna Dievmāte ar bērnu, kas uz Latviju atceļojusi no viņa tautieša Džordžo Barati privātkolekcijas.

Glezna ir izvietota starp pastāvīgās ekspozīcijas darbiem ēkas ceturtajā stāvā. Šīs gleznas autors ir renesanses un manierisma laika meistars, kurš dzīvojis un strādājis Florencē, savu talantu attīstot Mikēli Tozīni (1503– 1577) paspārnē.

"Antonio Frančesko Brina tika dēvēts arī par madonnero," stāsta Mākslas muzeja pārstāve Anete Brakša, iepazīstinot ar viņa daiļradi. Ar šo Venēcijā radušos terminu tajā laikā apzīmēja gleznotājus, kas specializējās Jaunavas Marijas attēlojumos. Konkrētā glezna ir izcils itāļu vēlīnās renesanses paraugs, kas saglabā augstās renesanses jeb tā saucamā zelta laikmeta kompozīcijas veidošanas principus, vienlaicīgi uzrādot arī atpazīstamas manierisma iezīmes.

Antonio Frančesko Brinas vienas gleznas izstāde turpina pirms astoņiem gadiem aizsākto tradīciju, kad Rīgas biržā Adventes un Ziemassvētku laikā no Itālijas bagātajām kolekcijām tiek deponēts viens īpašs pirms renesanses vai renesanses perioda darbs. 2014. gadā Mākslas muzejā bija aplūkojama itāļu agrīnās renesanses laika mākslinieka Džentiles da Fabriāno (1370–1427) glezna Pazemības Dievmāte no Sanmateo Nacionālā muzeja Pizā.

"Pazemības Dievmāte ir šī Itālijas muzeja atpazīstamības zīme. Esam pagodināti, ka mēs šo darbu varējām eksponēt Ziemassvētku laikā un viņi paši no šīs iespējas atteicās. Tas bija liels kompliments Rīgai," akcentē Rīgas biržas vadītāja Daiga Upeniece. Kopš tā brīža abiem muzejiem ir izveidojušās ļoti draudzīgas attiecības. Savukārt 2018. gadā bija aplūkojama Rafaela (1483–1520) glezna Svētā Katrīna no Aleksandrijas no Markes Nacionālās galerijas – tā bija pirmā reize, kad uz Latviju tika atvests kāds no šī izcilā itāļu mākslinieka darbiem.

"Iespējams, ka Antonio Frančesko Brinas vārdu nav dzirdējuši daudzi, bet Dievmāte ar bērnu ir brīnišķīgas glezniecības paraugs!" par šī cikla trešo darbu saka Rīgas biržas vadītāja. Šoreiz glezna ir nākusi nevis no muzeju kolekcijām, bet no privātkolekcijas. Pirms diviem gadiem Dižkunigaišu pilī Viļņā tika sarīkota tās izstāde Tra Sacro e Profano. La colleztione Giorgio Baratti – Milano, bet diemžēl pandēmijas dēļ Latvijas skatītājiem bija maz izdevības to apmeklēt.

"Itāļu kolekcionārs uzskata, ka viņa īpašumā esošie darbi pieder visai paaudzei ne tikai viņam," norāda Daiga Upeniece un atklāj, ka nākotnē viņas vadītajā Mākslas muzejā varētu notikt apjomīgāka šīs privātkolekcijas izstāde. Tās kodolu veido XV, XVI un XVII gadsimta itāļu māksla, īpaši akcentējot Mediči laiku Florencē un Milānas skolas tendences, un darbi no šīs privātkolekcijas nepārtraukti ceļo pa dažādām pasaules valstīm.

"Džordžo Barati saka: es nāku un eju – un šajā īsajā mirklī, kamēr šie darbi atrodas viņa privātkolekcijā, viņa pienākums, ir parādīt tos pēc iespējas vairāk cilvēkiem un pēc iespējas saudzīgāk šos darbus caur sava mūža veikumu aiznest līdz nākamajām paaudzēm, kā to darījuši šo darbu īpašnieki pirms viņa, cerībā, ka arī nākamie darīs tāpat," citē Daiga Upeniece. Aktuālajai informācijai var sekot līdzi interneta vietnē lnmm.lv.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja