Anatolijas reģions Turcijā jau kopš civilizācijas pirmsākumiem bijis dažādu tautu kultūru sastapšanās punkts. Te sastopas arī Eiropas un Āzijas kontinenti, un te veidojies mūsdienu Turcijas vērtību kopums. Anatolijas tūkstošiem gadu senā kultūras mantojuma un mūsdienu mākslas satikšanās stāstu atklās 12 šodienas Turcijas mākslinieku darbi, kas no 4. oktobra būs aplūkojami izstādē Nospiedumi un saknes. Anatolijas atspulgi mūsdienu Turcijas mākslā. Izstāde līdz 18. janvārim būs skatāma Mākslas muzejā Rīgas birža.
Ekspozīcija ved skatītāju iespaidīgā ceļojumā no pagātnes uz mūsdienām. Iedvesmojoties no dzimtās zemes bagātīgās vēstures un kultūras, izstādē pārstāvētie mākslinieki apvieno Anatolijas pagātnes nospiedumus, tradicionālus motīvus un simbolus ar laikmetīgu mākslas valodu un unikālām izteiksmes formām.
Tā, piemēram, Habipa Aidoģdu glezniecība piesātināta ar spēcīgu krāsu enerģiju un dinamismu. Abstraktās kompozīcijas ir cīņu un kultūru sadursmju vēsture. Aidina Ajana gleznās apvienojas vēsture, mitoloģija un sociāli notikumi. Viņš izmanto un interpretē Anatolijas leģendas, tautas pasakas, kultūras motīvus.
Resuls Ajtemurs lielākoties glezno urbāno atmosfēru – ielu tirdziņus, transporta pieturas, laukumus un parkus. Ritmiskas pilsētu ainavas – tvertas it kā no putna lidojuma, ar Anatolijas arhitektūras un dabas motīviem – ieņem īpašu vietu arī Devrima Erbila glezniecībā, kas apvieno abstrakciju un figurālus elementus. Tikmēr Jalčins Gekčebags glezno idilliskas Anatolijas lauku dzīves ainas, parādot cilvēka un dabas savstarpējos ritmus, mierpilnu ikdienu, kur darbs mijas ar atpūtu.
Berila Anilanmerta, miksējot materiālus, rada dinamiskas keramikas skulptūras un keramikas divdimensiju gleznas, balstoties senajā mitoloģijā un sociālās dzīves notikumos. Savukārt Zehras Čobanli keramikas darbi bieži no pirmā acu uzmetiena saistās ar intīmiem, ierasti it kā sievietei raksturīgiem ikdienišķiem elementiem un nodarbēm – kurpes, tējas/kafijas rituāli, mājputnu barošana –, bet vēsta arī par statusu, migrāciju, neaizsargātību.
Fevzī Karakoču saista misticisms, cilvēka emocionālā pasaule un simboliski tēli. Alajbejs Karoglu savos darbos bieži dod priekšroku vienkāršotām, abstrahētām formām un faktūrām, kas atgādina noskaņu ainavas. Temīrs Kērans ir pazīstams ar savu izteiksmīgo vizuālo valodu un gleznās nereti atspoguļo atmiņas, identitātes un cilvēka emocionālā stāvokļa tēmas. Arī Hasans Pekmezdži koncentrējas uz turku kultūras un cilvēka emociju atsegumu un spilgti pārstāv Turcijas figuratīvās glezniecības tradīciju.