Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Pajautā sniegam. Kajs un Gerda pārtop par Tristanu un Izoldi

Bavārijas Valsts operā Minhenē notikusi dāņu komponista Hansa Abrahamsena pirmās operas Sniega karaliene pirmizrāde – šī ir psiholoģiska pasaka pieaugušajiem

Sniega karaliene dzied basa balsī. Viņa pārvēršas par briedi, pēc tam – par tikšķošu pulksteni. Hansa Kristiana Andersena pasakas titulvarones dzimuma pārvērtības nav vienīgais komponista Hansa Abrahamsena operas Sniega karaliene pārsteigums. Minhenē tapušajā jauniestudējumā, kura pirmizrāde notika 2019. gada 21. decembrī, Gerda un Kajs nav bērni. Viņi ir pusmūža pāris, kam ir jāiztur sarežģīts eksistenciāls pārbaudījums.

Dāņu pacients

Kajam ir nopietni garīgās veselības traucējumi, viņš ir psihiatriskās klīnikas pacients. Šeit viņu pieskata uzticīgā dzīvesbiedre Gerda. Viņa ir izmisumā, jo situācija šķiet bezcerīga. Šis ir stāsts par emocionālu nesasniedzamību, dvēselisku attālināšanos, juteklisku atslēgšanos. Gerda cenšas samazināt šo nāvējošo distanci. Viņa pakļauj sevi riskam, lai atjaunotu intimitāti un saikni ar mīļoto un lai atkal sasildītu Kaju. Varbūt viņus ir izšķīris laiks (nav nejaušība, ka viena no Sniega karalienes inkarnācijām ir pulkstenis). Tāds ir izrādes režisora, vācu teātra meistara Andreasa Krīgenburga, redzējums.

Gerdu dzied kanādiešu soprāns Barbara Hanigena, šī partija komponēta speciāli viņai. Lielā mērā tieši Barbara Hanigena ir iedvesmojusi Hansu Abrahamsenu radīt Sniega karalieni – tā ir dāņu skaņraža pirmā opera. Kaju atveido amerikāņu mecosoprāns Reičela Vilsone. Varoņi ceļo laikā un zemapziņā, un viņiem izrādē ir dublieri/dubultnieki. Tikpat svarīgs Kaja lomas tēlotājs kā Reičela Vilsone ir aktieris Tomass Grēsle – neteikdams ne vārda, viņš izdzīvo Kaja smago psihisko stāvokli. Vīrietis ir dziļi traumēts un ieslēgts savā pasaulē. Kajs ne ar vienu nekomunicē un nereaģē uz to, kas notiek viņam apkārt. Daudz ciešāk ar citiem pasakas varoņiem saskaras dziedātājas Reičelas Vilsones tēlotais Kajs. Iestudējumā ir arī bērnu pāris – Kajs un Gerda, kuriem lasa grāmatu vecmāmiņa (šo un vēl divas nelielas lomas tēlo zviedru māksliniece Katarīna Dalaimane, kuras repertuārs aptver gan dramatiskā soprāna, gan mecosoprāna partijas).    

Dvēseļu putenis

Operas libretu komponists rakstījis kopā ar Henriku Engelbrehtu. Sniega karalienes pasaules pirmizrāde notika 2019. gada 13. oktobrī Dānijas Karaliskajā operā Kopenhāgenā, tur tā skanēja dāņu valodā. Savukārt Minhenē Sniega karaliene pirmo reizi ar klausītājiem runā angļu valodā. Kopenhāgenā un Minhenē ir tapuši divi dažādi iestudējumi ar atšķirīgu solistu ansambli. Uzvedums Kopenhāgenā ir vairāk pietuvināts ģimenes auditorijai. Jāpaskaidro, ka psihiatriskā klīnika kā darbības vieta ir Minhenes izrādes režisora Andreasa Krīgenburga izvēle.

Komponists Hanss Abrahamsens klasiskās pasakas saturu būtiski nemaina, tikai pielāgo savām muzikāli dramaturģiskajām idejām. Režisors Andreass Krīgenburgs piebilst, ka nespēj iedomāties, ka pieauguši dziedātāji uz skatuves var ticami atveidot tīņu vecuma bērnus, tāpēc viņš nācis klajā ar savu uzveduma koncepciju.     

Šis ir rets gadījums, kad pavisam jauna laikmetīgā opera tiek iestudēta divos teātros ar nelielu laika atstarpi, un tas apliecina Hansa Abrahamsena statusu – viņš ir viens no nozīmīgākajiem, cienījamākajiem mūsdienu komponistiem. Par Hansu Abrahamsenu mēdz teikt, ka viņš ir apsēsts ar ziemas skaņām, ar ziemas muzikālo dzeju. Šai tēmai – aukstumam, sniegam, putenim, dabas un gadalaiku parādībām – ir veltīti viņa slavenākie opusi.  

Sniega karaliene ir opera trijos cēlienos. Partitūra pieprasa milzīgu orķestra sastāvu, kas ir pat lielāks nekā dažās Riharda Vāgnera operās. Šāds sastāvs tiek izmantots, lai panāktu nevis skanējuma skaļumu, bet daudzslāņainību. Operas ritmiskais zīmējums ir tik sarežģīts, ka dažreiz darbībā tiek iesaistīts otrais diriģents. Spēja uzsvērt īpašas orķestra skanējuma krāsas un piepildīta, spēcīga klusuma sajūtu – tādas ir Hansa Abrahamsena rokraksta īpašības.

Adatu terapija

Sniega karalienes mūzikā var saklausīt vieglas, gandrīz netveramas alūzijas ar Johana Sebastiāna Baha, Riharda Vāgnera, Gustava Mālera un Riharda Štrausa darbiem. Tie nav ne citāti, ne aizguvumi, bet tikai noskaņas, kas iemirdzas uz īsu brīdi. Šī smalkā, rūpīgi izstrādātā mūzika apbur un fascinē nevis ar atklātu dramatismu, bet magnetizējošu, meditatīvu poētiskumu. Tā ir savdabīga Sniega karalienes "adatu terapija" – dūrieni klausītāja sirdī un dvēselē gandrīz nav jūtami, taču efekts ir grandiozs. Sniega karaliene pārņem savā varā, un mēs aizlidojam viņai līdzi.   

Kāds būtu varējis iedomāties, ka Sniega karalienes loma būs līdzīga Nakts karalienes partijai Volfganga Amadeja Mocarta Burvju flautā, taču Hanss Abrahamsens komponējis titullomu nevis soprānam, bet basam. Sniega karaliene ir vairāk nekā personāžs – tas ir spēks, kas mudina Kaju un Gerdu doties sevis meklējumu ceļojumā. Kaut kādā ziņā Sniega karaliene ir radniecīga Zarastro tēlam Burvju flautā. Hanss Abrahamsens neuzskata, ka viņa ir ļaunuma iemiesojums – Sniega karaliene ir universāla būtne, parādība, ar kuru katrs saskaras kādā dzīves posmā, un, pateicoties tai, cilvēks var kļūt viedāks un stiprāks.

Jauniestudējuma muzikālais vadītājs ir vācu maestro Korneliuss Meisters, kurš 2013. gadā Latvijas Nacionālajā operā diriģēja Riharda Vāgnera Nībelunga gredzenu. Savulaik Rīgā iepazinām viņu kā daudzsološu diriģentu, tagad Korneliuss Meisters ir viens no pieprasītākajiem diriģentiem, kurš strādā Eiropā, ASV un Āzijā. Kopš 2018./2019. gada sezonas viņš ir Štutgartes operas muzikālais vadītājs.

Skūpsts tieši sirdī

Kur tu esi? Kāpēc tu esi mani atstājis? Es joprojām tevi mīlu. Esmu nogurusi. Es nespēju aizmigt. Kur tu slēpies? Tās ir domas Gerdas galvā. Viņa ir slimnīcā blakus Kajam. Kādu dienu emocionāli novājinātajai, taču iekšēji nesalaužamajai varonei izdodas aizmigt, un sākas viņas drūmi pasakainās, drudžainās vīzijas, kurās mijas fantāzija un realitāte. Pie skatuves griestiem intensīvi darbojas mākslīgā sniega ražošanas mašīnas, palātās rosās māsiņas ekstravagantās cepurēs.

Mūzikā ir dzirdama sniega gurkstoņa un sniegpārsliņu deja. Sniega karalienes lomā neatvairāms ir britu bass Pīters Rouzs melnā smokingā ar spieķi (Pīteram Rouzam, kurš nedaudz vēlāk pārtaps par briedi, ir skaistākās vokālās epizodes operā). Kajs Reičelas Vilsones balsī atklāj, ka Sniega karalienes skūpsts ir bijis aukstāks par ledu, tas ir bijis skūpsts tieši sirdī. Skūpsts, kas Kajam licis nodomāt, ka viņš var nomirt. Tagad viņam vairs nav auksti. Sniega karaliene aicina zēnu aizmirst pasauli, kuru viņš kādreiz ir pazinis.

Par spīti putenim, klīnikā uzzied sarkanas rozes un atdzīvojas kolorīti Andersena pasakas varoņi. Izrāde ir stilīgi noformēta – uz skatuves dominē baltā, melnā, sarkanā un zilā krāsa (scenogrāfs Haralds B. Tors, kostīmu māksliniece Andrea Šrāde, gaismu mākslinieks Mihaels Bauers). Gerda dodas atbrīvot Kaju no Sniega karalienes aukstajiem apskāvieniem. Mēs redzam, kas notiek Gerdas zemapziņā, viņas cerības un bailes. Šajā piedzīvojumā viņa sasniedz galējo fiziskā un garīgā spēka izsīkuma robežu. Neviena cita operdziedātāja nespēj to parādīt savā vokālā un horeogrāfijā tā, kā to dara Barbara Hanigena.

Šādas prasīgas lomas laikmetīgajās operās ir kļuvušas par mākslinieces vizītkarti. Nav brīnums, ka ar viņu vēlas strādāt labākie mūsdienu skaņraži – Barbara Hanigena ir dziedājusi Džordža Bendžamina, Mihaela Žarela, Breta Dīna, Paskāla Disapēna, Džeralda Berija un Tosio Hosokavas jaunajās operās. Viņas biogrāfijā ir vairāk nekā astoņdesmit pasaules pirmatskaņojumu.

Šķiet, speciāli Barbaras Hanigenas balsij partijas komponējis Klods Debisī, Fransiss Pulenks, Albāns Bergs, Bernds Aloīzs Cimmermanis, Džordžs Gēršvins un Ģerģs Ligeti. Šī unikālā dziedātāja jau ir izturējusi sarežģītākās XX un XXI gadsimta mūzikas pārbaudi, taču turpina iekarot arvien jaunas radošās virsotnes. Būdama drosmīga kā Gerda, viņa izvēlas darīt to, ko mūsdienu repertuārā neuzdrošinās neviena cita dīva. Barbaru Hanigenu šī mūzika iedvesmo un uzlādē ar enerģiju. Izrādē Minhenē nevar nejūsmot par dziedātājas balss un ķermeņa plastiskumu, viņas organisko skatuvisko esamību.

Sarunā ar laikrakstu The New York Times Barbara Hanigena teikusi, ka, pirmo reizi ieskatoties Sniega karalienes partitūrā, viņa ir apraudājusies: "Parasti man nekad nebirst asaras, kad skatos notīs. Taču šoreiz man bija sajūta, ka esmu ieraudzījusi sevi tādu, kādu iepriekš nekad nebiju redzējusi."

Ko var un nevar pazaudēt

Sniega karalienes iestudējumā ir kaisle un noslēpumi, erotisma plīvurs un freidiskas rotaļas. Aktieris, kurš tēlo garīgi nestabilo Kaju, pārvēršas par zirgu, un viņa mugurā Gerda jāj uz Sniega karalienes valstību. Vai viņa dodas pie Kaja? Gerda meklē ne tikai psihes labirintos pazudušo Kaju – pirmām kārtām viņa meklē sevi pašu pasaulē, kas ir sajukusi prātā. Process ir nepanesami mokošs un sāpīgs. Šī ir opera par to, ko dzīvē var un nevar pazaudēt.  

Sniega karalienes pils izskatās kā morgs, titulvarone šeit ir galvenais ārsts. Jā, tas viss mazliet atgādina vācu grupas Rammstein videoklipu. Uz galda ir Gerdas atkailinātais ķermenis. Viņa, kas tikko ieradusies glābt Kaju, sevi vēro it kā no malas. Mēs nezinām – varbūt Gerda ir mirusi. Morgā arī snieg – lai kur jūs nonāktu, šeit visur gaisā ir balti ledus kristāli. Gerda tiek pakļauta mistiskai izmeklēšanai, taču viņa ir apņēmības pilna atgūt un izārstēt Kaju.

Mīlestība un vientulība ir monētas divas puses, un šī ambivalence caurstrāvo operas mūziku – Hanss Abrahamsens ir atradis siltāko veidu, kā pastāstīt par visu, kas ir auksts un sasalis. Ar mīlestību un maigumu pastāstīt par visu, kas ir nejūtīgs. Mūzika ir neiedomājami tēlaina un izteiksmīga – to var ne tikai dziedāt, bet arī dejot. Sniega karaliene varētu būt arī lielisks balets.

Operā Gerda nevis vienkārši tic brīnumam, bet arī rīkojas, tāpēc viņai viss izdodas. "Gerda ir tēls, kurā savienojas spēks un ievainojamība. Tas ir pretrunu kamols – es ciešu no sava spēka un vājuma," par savu varoni saka Barbara Hanigena.  

Finālā Kajs un Gerda kā XXI gadsimta Tristans un Izolde nonāk paradīzē un jūtas atbrīvoti – beidzot iestājas vasara, taču ziemeļnieciskais vēsums paliek un arī sniegs nav izkusis līdz galam. Šīs ir laimīgas beigas ar traģiskuma, sāpīguma pieskaņu – nekur tālu prom no sniega sanatorijas Gerda un Kajs nav tikuši. Viss ir iluzors. Bērnība un briedums, veselība un slimība, dzīve un nāve, vasara un ziema vienmēr ir blakus. Trakie nezina, ka ir traki. Kurš ir absolūti vesels?

Gadsimta šedevrs

Opera Sniega karaliene ir komponista Hansa Abrahamsena un dziedātājas Barbaras Hanigenas otrais sadarbības auglis. Pirmais – vokālais cikls let me tell you (2013) – tapis pēc Berlīnes filharmonijas orķestra pasūtījuma. Nesen veiktajā britu laikraksta The Guardian kritiķu aptaujā tas nosaukts par XXI gadsimta izcilāko klasiskās mūzikas darbu. Otrajā vietā ierindojusies Džordža Bendžamina opera Uzrakstīts uz ādas (2012), trešajā vietā – Herisona Bērtvisla opera Mīnotaurs (2008).

Gan Hanss Abrahamsens, gan Barbara Hanigena uzsver, ka let me tell you ir bijis nozīmīgs posms ceļā uz operas Sniega karaliene tapšanu, tāpēc ir vērts atgādināt arī par šo kompozīciju. Agrāk dāņu skaņradis nekad nebija komponējis lieldarbus balsij. Turklāt cikls let me tell you tika radīts gandrīz pēc desmit gadu ilgas radošās krīzes komponista dzīvē. "Baltas lapas izraisīta paralīze," šo stāvokli raksturojis Hanss Abrahamsens. Pašās XX gadsimta beigās un XXI gadsimta sākumā viņa jaundarbi bija dzirdami samērā reti. Autors mēģināja pārvarēt krīzi, gan pārstrādājot un papildinot savus agrīnos opusus, gan aranžējot citu komponistu – Baha, Nilsena, Debisī, Šēnberga – sacerējumus. Cikls let me tell you bija ilgi gaidīta atgriešanās, un meistars atgriezās jaunā kvalitātē.

481 vārds Ofēlijai

Hanss Abrahamsens dzimis 1952. gadā Kopenhāgenā. Viņš ir viens no dāņu jaunās paaudzes skaņražiem, kas savā daiļradē reaģēja uz Eiropas akadēmiskās mūzikas pārspīlēto sarežģītību un centās izpausties daudz vienkāršākā stilā, – tā par Hansu Abrahamsenu raksta The Guardian kritiķis Endrū Klementss. Hanss Abrahamsens pētīja minimālismu un neilgu laiku studēja pie komponista Ģerģa Ligeti. Jau diezgan agri Hansa Abrahamsena talants tika pamanīts un novērtēts Eiropā. 80. gados viņu uzslavēja un atbalstīja komponisti diriģenti Hanss Verners Hence un Olivers Nasens. Taču pirmajiem panākumiem sekoja ilgstošs klusuma periods – astoņos gados Hanss Abrahamsens pabeidza tikai vienu nelielu darbu. 2000. gadā viņš pielika punktu Klavierkoncertam, kurā, kā norāda kritiķi, autoram izdevies atklāt savu neatkārtojamo, oriģinālo skaņutelpu.

Šajā personiskajā pasaulē klausītājus ieved viens no spožākajiem mākslinieka opusiem – stundu ilgais skaņdarbs ansamblim Schnee/Sniegs (2006–2008). Tajā Hanss Abrahamsens uzgleznojis sniega portretu skaņās, mūzikā iemūžinot mirdzumu un gaismu.

Piecus gadus vēlāk tapa cikls let me tell you soprānam un orķestrim. Tā pamatā ir 2008. gadā izdotā Pola Grifitsa grāmata – Hamleta Ofēlijas stāsts, kas tiek pasniegts no pašas varones perspektīvas. Hansa Abrahamsena iztēli veicināja literārā pirmavota uzliktais ierobežojums – Pols Grifitss izmanto 481 vārdu, kurus Šekspīrs atvēlējis Ofēlijai savā traģēdijā.

"Man patīk ierobežojumi, es uz tiem vienmēr labi reaģēju. Tie rada nepieciešamo telpu. No vienas puses, darbs let me tell you – tāpat kā liela daļa manas mūzikas – var izklausīties virspusīgi vienkāršs un atturīgs. No otras puses, zem šīs virskārtas tas ir daudz sarežģītāks, nekā sākotnēji šķiet. Literārie teksti mani allaž iedvesmojuši, taču līdz šim esmu komponējis ļoti maz vokālās mūzikas. Cikls let me tell you man palīdzēja atrast valodu, kurā mūzika mijiedarbojas ar vārdiem, un es sapratu, ka esmu gatavs sacerēt operu," saka komponists.      

Lai viss būtu skaidrs

Opusu let me tell you, kurā Ofēlija nevis noslīkst, bet skaisti pazūd, izzūd sniegā, var uzskatīt gan par dziesmu ciklu, gan par izvērstu operas skatu, ko fantastiski interpretējusi laikmetīgās mūzikas karaliene Barbara Hanigena, kura pati pēdējā laikā arvien biežāk pievēršas diriģēšanai. Šī izsmalcinātā monodrāma komponēta speciāli Barbarai Hanigenai, un viņas izteiksmīgā, kustīgā balss ideāli jūtas simfoniskā orķestra uzburtajā ēteriskajā, pārlaicīgajā skaņu ainavā. Dziedātāja uzsver: "Man ir sajūta, ka šī mūzika ir eksistējusi vienmēr."

Līdz šim Barbara Hanigena ir bijusi vienīgā let me tell you izpildītāja – viņa to dziedājusi vairāk nekā četrdesmit koncertos. Tagad gan Barbara Hanigena, gan Hanss Abrahamsens ar interesi gaida, ko šajā darbā varētu ienest citas solistes. Šā gada maijā Hannoverē ciklu izpildīs soprāns Nikola Ševaljē.

Iespējams, pēc kāda laika Barbara Hanigena vēl nodziedās let me tell you koncertā Japānā. Šis darbs ir iemūžināts kompānijas Winter & Winter 2016. gadā izdotajā albumā – ieraksts veikts kopā ar diriģentu Andri Nelsonu un Bavārijas Radio simfonisko orķestri (Andris Nelsons diriģēja opusa pasaules pirmizrādi 2013. gada decembrī Berlīnes filharmonijā pie Berlīnes filharmoniķu pults). Gan pati kompozīcija, gan ieskaņojums ir saņēmis daudz prestižu apbalvojumu pasaulē. Cikls let me tell you ir atzīts par mūsdienu klasiku.

Hanss Abrahamsens stāsta, ka daudzi viņa skaņdarbi ir savstarpēji saistīti. Viņš regulāri atgriežas pie vecākiem opusiem, pārraksta, papildina un koriģē tos, pārstrādā mūziku un idejas, veido jaunas versijas. Piemēram, cikla let me tell you saknes ir meklējamas viņa 70. gadu darbos, savukārt kompozīcijā Schnee ir attīstītas idejas, kuras autors pirmo reizi izpaudis kādā sacerējumā 17 gadu vecumā.

Komponists uzskata, ka dažreiz mūziku vislabāk var piedzīvot, vienkārši domājot par to vai lasot partitūru. "Protams, ir patīkami būt koncertzālē un baudīt mirkli, kad mūzika tiek atskaņota, kad tā piedzimst telpā. Mūsdienu dzīvē ir tik maz brīžu, kad visi kopā varam sēdēt klusumā," piebilst Hanss Abrahamsens. "Es radu mūziku, tāpat kā mākslinieks rada gleznu uz audekla. Es vēlos, lai viss būtu skaidrs. Esmu savas mūzikas pirmais klausītājs, un ir svarīgi, lai tā mani uzrunātu."

Vēl viens intriģējošs Hansa Abrahamsena opuss ir klavierkoncerts kreisajai rokai un orķestrim Left, alone (2014–2015), kas veltīts franču pianistam Aleksandram Taro. 2020. gada janvārī iznāks Aleksandra Taro jaunais albums, kurā citu opusu vidū būs iemūžināts arī šis skaņdarbs. Savukārt 29., 30. un 31. janvārī Berlīnes filharmonijā notiks Hansa Abrahamsena Koncerta mežragam or orķestri pirmatskaņojums – Berlīnes filharmoniķus diriģēs maestro Pāvo Jervi, solo spēlēs Štefans Dors. Šo opusu komponistam kopīgi pasūtījuši pieci orķestri no Eiropas, Japānas, ASV un Austrālijas. 

Operas Sniega karaliene 28. decembrī veikto ierakstu var noskatīties mājaslapā www.staatsoper.tv (līdz 29. janvārim).

Sniega karaliene
Diriģents Korneliuss Meisters, režisors Andreass Krīgenburgs
Bavārijas Valsts operā Minhenē 4., 6. janvārī, 31. jūlijā
www.staatsoper.de

Top komentāri

pilsonis
p
Kārtējā mākslas kroplības reklamēšana. Fui!
nu tik tiešām
n
Morālie deģenerāti. Zeme atveries.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kino Bize atklāj klasikas kino programmu tiešsaistē

Kino Bize uzsāk jaunu programmu Klasikas kino vakari, ik mēnesi jaunatklājot un izgaismojot vizionāras un kino vēsturē būtiskas filmas. Kamēr kinoteātrī tikties vēl nav iespējams, kino vakari noris...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja