Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +16 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 29. maijs
Raivis, Raivo, Maksis, Maksims

Rīgas Domā atkal skan lielās Walcker ērģeles

Rīgas Doms atsāk vakara koncertus baznīcas lielajā zālē, kur atkal visā krāšņumā ieskanēsies pasaulslavenās un neatkārtojamās Walcker firmas ērģeles. Pirmais koncerts izskanēs piektdien, 17. martā, plkst. 19.00, kurā spēlēs Gunta Gelgote, Kristīne Adamaite un Liene Straupe-Denisjuka, informēja Rīgas Doma mūzikas direktors Aigars Reinis.

Kā ierasts, pirmo četru koncertu centrā Johans Sebastians Bahs. Piektdien, 17. martā, plkst. 19.00 muzicēs Lietuvā dzīvojošais latviešu soprāns Gunta Gelgote, kas kopā ar ērģelnieci Kristīni Adamaiti un flautisti Lieni Straupi-Denisjuku pievērsīsies J. S. Baha, ar 18. gs. Rīgu saistītā Johana Gotfrīda Mīteļa un arī Georga Frīdriha Hendeļa mūzikai.

Savukārt Jānis Pelše, Jānis Karpovičs (24. martā) un Ilona Birģele, Līga Ivāne (29. martā) būs sagatavojuši pilnas ģeniālā J. S. Baha mūzikas programmas.

31. marta vakarā ērģelniece Diāna Jaunzeme-Portnaja blakus Baha ērģeļmūzikai pievērsīsies arī vācu komponista Makša Rēgera grandiozajiem opusiem. Rēgera mūzika ir īpaši piemērota Rīgas Doma romantisma stila ērģelēm, ar tām piemītošajām vērienīgajām kulminācijām un izteiksmīgām dinamikas un krāsu niansēm. Šogad  svinam komponista simtpiecdesmitgadi, tāpēc visa gada garumā viņa daiļradei tiks pievērsta īpaša uzmanība.

 

E. F. Walcker & Co 1883./1884. gadā būvētās Rīgas Doma ērģeles ir izcils un unikāls instruments. Tas ir vēlīnā romantisma perioda ērģeļbūves augstāko sasniegumu paraugs, kuram grūti atrast līdzvērtīgu Eiropā.

Šī instrumenta vēsture sākās 1881. gada 16. novembrī Rīgas Domā, kad tiek parakstīts līgums ar ērģeļbūves firmu E. F. Walcker & Co Ludvigsburgā. Firma jau tolaik bija slavena ar veiksmīgi uzbūvētām ērģelēm Štutgartē, Frankfurtē, Minhenē, Ulmē, Tallinā, Pēterburgā. Doma administrācija pasūtīja ērģeles ar 102 skanošiem reģistriem, ērģeļbūvētāji apņēmās 18-20 mēnešos tās izgatavot un uzstādīt par 75 000 markām. Rīgas Doma ilggadīgais ērģelnieks un mūzikas direktors Vilhelms Bergners (Wilhelm Bergner, 1837–1907) rosināja savākt vēl papildus 6300 rubļus, lai ērģelēs būtu 120 reģistri. Ērģeļbūvētājs Kārlis Valkers pievienoja vēl 4 reģistrus, lai celtu firmas prestižu. Un tā 1884. gada janvārī Rīgas Domā sāka skanēt tobrīd pasaulē lielākās un modernākās 124 reģistru ērģeles, kurās tika izmantoti jaunākie tehniskie risinājumi: barkera mašīna, crescendo veltnis, gatavās un brīvās kombinācijas.

Instrumenta atklāšana notika 1884.gada 19. janvārī (pēc Gregora kalendāra 31.janvārī). Vakara koncertā piedalījās Doma baznīcas ērģelnieks Vilhelms Bergners, Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas ērģelnieks, Jelgavas (Mitau) mūzikas direktors Rūdolfs Postelis (Rudolf Postel, 1820 – 1889) un Pēterburgas konservatorijas ērģeļklases vadītājs Luijs Homiliuss (Louis Homilius, 1845–1908). Koncertā izskanēja ievērojamā ungāru komponista Ferenca Lista kompozīcija Lai Dievu visi teic (Nun danket alle Gott, 1883), kas komponēta ērģeļu atklāšanai.  Tā atskaņojama gan ērģelēm solo, gan kopā ar kori un metāla pūšamajiem instrumentiem.

Grandiozā instrumenta konstrukcija ir 25 m augsta, 11 m plata un 10 m dziļa. Ērģelēm ir 6718 stabules, kas izvietotas uz 26 vējlādēm. Apmēram puse stabuļu izgatavotas no koka: priedes, kļavas, ozola, bumbieres, ābeles; pārējās veidotas no svina un alvas sakausējuma. Stabuļu izmēri ir dažādi –  lielākās pārsniedz 10 metru augstumu, bet mazākās ir tikai 13 milimetru garas. Instruments aptver milzīgu skaņu augstuma diapazonu un tembru daudzveidību. Ieklausoties ērģeļu skaņās, var sadzirdēt veselu orķestri, kas atspoguļojas arī reģistru nosaukumos: Viola di alta, Violine, Cor Anglais, Trompete, Oboë, Fagott & Oboe, Physharmonika. Daži reģistri izceļas ar poētiskiem nosaukumiem: Unda maris (jūras vilņi), Vox celeste (debesu balss), Vox angelica (eņģeļa balss), Vox humana (cilvēka balss).

Doma ērģelēm ir divi spēles galdi, kas, tāpat kā ērģeļu stabules, ir izvietoti divos balkonos. Augšējam spēles galdam ir 4 manuāļi un pedāļa klaviatūra. Apakšējā balkonā ir viena manuāļa spēles galds, kas savienots ar ceturtā manuāļa (Schwellwerk) reģistriem. Spēles un reģistru traktūra ir mehāniska, gaisa piegādi stabulēm nodrošina elektromotors un 10 dažāda lieluma plēšas.

Rīgas Doma Walcker instrumentu jau neilgi pēc instrumenta uzbūvēšanas skāra pārmaiņas. 19. un 20. gs. mijā apakšējo balkonu nojauca, bet tur esošās ērģeļu stabules pārnesa uz lielo balkonu. To savukārt paplašināja ar mērķi iegūt vairāk vietas mūziķiem. Šādā izskatā instruments saglabājās arī pēc remonta, ko no 1959. līdz 1962. gadam veica vācu firma Hermann Eule no Baucenes (Bautzen). Tika remontēta ērģeļu mehāniskā daļa un izgatavotas trūkstošās stabules. Pēc ļoti intensīviem koncertdarbības gadiem, sagaidot ērģeļu simtgadi,  laikposmā no 1981. līdz 1984. gadam holandiešu firma Flentrop - Orgelbouw b.v. no Zāndamas (Zaandam) pilnībā rekonstruēja un restaurēja instrumentu, atjaunojot Doma ērģeļu izvietojumu divos balkonos. Līdz ar to pasaulslavenās ērģeles atguva savu sākotnējo uzbūvi un skanējuma kvalitāti.

Rīgas Doma ērģelēm ir grezna instrumenta redzamā daļa jeb prospekts. Tā kompozīcija – trīs lielie stabuļu torņi, starp kuriem sakārtotas mazo stabuļu rindas, un daudzie ornamentālie un figurālie kokgriezumi ir saglabājušies līdz mūsdienām no 1601. gada, kad  Jakobs Rābs (Jacob Raab, † 1609)  no Lībekas pabeidza jauno instrumentu pēc 1547.gada ugunsgrēka. Tas ir viens no vecākajiem  saglabātajiem ērģeļu prospektiem Eiropā.

Pēc Ziemeļu kara 1721. gadā Rīgas Domā notiek plaši remontdarbi, kuru laikā tiek pārbūvēts arī  ērģeļu prospekts. Tas tiek papildināts ar četriem lieliem izteiksmīgiem kokgriezumiem, rekonstruēta viena rātskunga figūra un viss prospekts pārkrāsots zilā krāsā.

Pēdējo prospekta pārbūvi no 1773. līdz 1776. gadam veic ērģeļbūvētājs Heinrihs Andreass Konciuss (Heinrich Andreas Contius, 1708–1786), kuru slavenais komponists J. S. Bahs, rekomendējot kādas Leipcigas baznīcas ērģeļu būvei, nosaucis par "krietno meistaru no Halles". Šajā laikā tiek uzbūvēti prospektam simetriski pedāļa stabuļu torņi, ko grezno rokoko stila motīvi. Jaunās prospekta daļas tiek krāsotas zilos toņos, cenšoties pieskaņoties senāko detaļu zilajam marmorējumam. Pēdējā prospekta restaurācija tika veikta no 2000. līdz 2018. gadam.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja