Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +3 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 24. februāris
Diāna, Dina, Dins

Pasakas arī pieaugušajiem. Bērnu izrāžu Inspektors Tutū un Miega peles recenzija

Divas jaunākās izrādes bērniem rosina uzdot jautājumu, cik lielā mērā vecākiem ir jābūt gataviem just līdzi notiekošajam uz skatuves un iesaistīties sarunā par to.

Nu jau kādu laiku nenākas gausties, ka bērnu auditorijai mūsu profesionālajos teātros netiek veidotas jaunas izrādes. Droši varam apgalvot, ka arī programma Skolas soma te ir pielikusi savu artavu, un tās divas izrādes, kuras analizēšu šajā rakstā, ir tapušas šīs programmas ietvaros.

Jebkurš recenzents, kas ir pieaugušais, bērnu izrādi neizbēgami skatās citādi nekā tas skatītājs, kam tā ir domāta. Taču, ja pieaugušie ir kopā ar bērniem, viņiem ir jāspēj sarunāties par tās saturu un reizēm jāuzdod jautājumi arī sev.

 

Nežēlīgā lietu kārtība

Režisora Intara Rešetina izvēlētā Pjēra Gripari luga Inspektors Tutū, kas iestudēta Dailes teātrī, spēlējas ar vairāku populāru pasaku tēliem, kuru plānos iejaucas padumjais galvenais varonis, radīdams haosu pasaku pasaulē, jo vēlas novērst slikto, kas varētu notikt ar pasaku varoņiem, taču lugas morāle ir, ka sliktajam ir jānotiek, jo bez tā nevar notikt labais. Respektīvi, ja pamāte nenoindēs Sniegbaltīti, viņa visu mūžu paliks pie rūķīšiem un nesatiks princi utt.

Ideja ir samērā loģiska no pasaku viedokļa, taču visai komplicēti skaidrojama, ja to mēģinām pārnest ikdienas dzīvē. Jo ej nu pierādi, ka kaut kas slikts ar mani notiek tikai tādēļ, lai vēlāk atgadītos kas ļoti labs. Vai, no otras puses skatoties, te var raisīties tāda saruna, kā, gribot labu, nenodarīt ļaunu.

Iestudējuma veidotāji patur šo domu prātā, taču pamatā veido nedaudz ironisku, ar pazīstamiem mūzikas un video citātiem piesātinātu iestudējumu, kurā būtiska loma ir arī krāšņai vizualitātei, par ko ir parūpējušies scenogrāfs Kristaps Skulte, animators Dāvis Andersons un kostīmu māksliniece Jana Čivžele. Vēl pirms Tutū parādīšanās veidojas saspēle ar zāli, kad līdz galam nesaģērbušies neatšifrējamie pasaku tēli sarīko tādu kā ballīti un iesaista dažus skatītājus spēlē. Šis atradums ir veiksmīgs, jo nojauc barjeru starp aktieriem un publiku. Taču omulība pārtrūkst, ierodoties Initas Sondores atveidotajam titulvaronim, kurš vizuāli izveidots iespējami ērmīgs: aktrises slaidais augums ir apdarināts ar polsteriem, viņai ir parūka un ūsas.

Atbildēt uz jautājumu, kāpēc gan šo, gan, piemēram, Zagļa, lomu atveido sievietes, ir sarežģīti (mazliet citādi ir ar Aijas Dzērves Vilku, kura augstpapēžu apavi ļauj minēt, ka patiesībā mūsu priekšā ir vilcene). Initas Sondores Tutū ir spilgts sākumā, taču nekādi nemainās izrādes gaitā, un aktrisei noturēt uzmanību nav viegli, īpaši, ja pārējie sarunbiedri nomaina cits citu. Tutū no galvenā varoņa mūsu acu priekšā pārvēršas par caurviju tēlu, bez kura nevar iztikt, bet kurš pats par sevi nav nemitīgi interesants. Otrs tēls ar līdzīgu problēmu – samērā nemainīgu blondīnes tipāžu – ir darbībai ļoti svarīgā Brokoļu feja, kuru Ieva Kerēvica iedzīvina kā brīnumu pasaulē iemaldījušos Bārbiju. Respektīvi, ja tēlam nav attīstības, bet tas parādās īsu brīdi, kā efektīgā, pašironiskā Lidijas Pupures Karaliene, Sarmītes Rubules plastiski izteiksmīgā ļaundare Mežcirtēja un Toma Veličko Holivudas standartiem atbilstošais Sapņu princis ar spēju zibenīgi nostāties "pareizā" pozā ar "pareizo" smaidu, viss ir kārtībā. Taču, ja varonis ir vienveidīgs visā izrādes garumā un mēģina uzmanību noturēt tikai ar ārējo tēlu, tas var neizdoties.

Par izteiksmīgāko tēlu kļūst faktiski otrā plāna varonis – Alda Siliņa Burvju spogulis, kurš ir atrisināts tehniski atjautīgi un vizuāli interesanti un dzīvi reaģē uz visu notiekošo, paliekot gan kalpa statusā, kurš izpilda rīkojumus, tomēr demonstrējot arī savu attieksmi. Vienīgais jautājums – ja reiz Spogulis saka tikai patiesību, kāpēc viņš apgalvo, ka Tutū ir skaists? Kaut gan par gaumi nestrīdas.

Atgriežoties pie tēmas par vecāku lomu – mammām, tētiem un/vai vecmāmiņām un vectētiņiem vajadzētu būt priekšzināšanām par pasakām, ar kurām te ir darīšana (pieļauju, ka viņiem tās ir), lai apspriestu ar bērniem, kas notiek ar tiem varoņiem, kuri nav redzami, bet tiek pieminēti izrādē. Pjērs Gripari spēlējas ar tēliem, būdams pārliecībā, ka skatītājs tos atšifrēs un sapratīs kontekstu. Bet, ja, piemēram, par Ali Babu un četrdesmit laupītājiem nav detalizētu priekšzināšanu, daudz kas no runātā var netikt adekvāti uztverts. Un vēl viena replika. Ja tiek izdomāts asprātīgs veids, kā aktrisei mainīt balsi, lai tā izklausās pēc vilka, ir jānodrošina, lai skaņa neraustītos, kā tas notika pirmizrādē.

 

Svarīguma apziņa

Lindas Rudenes luga Miega peles, ko Dirty Deal Teatro iestudējusi Paula Pļavniece, rakstīta ar skaidru mērķi iekļaut tekstā divus slāņus – bērniem un pieaugušajiem. Sižets par pārpūlējušos, bezmiega pārņemtu jaunu vīrieti un trim miega pelēm, kas nav kārtīgi veikušas darba pienākumus, tāpēc ir kļuvušas redzamas, ir piesātināts ar dažādām detaļām, kuras uztvers vecāki, piemēram, vienai pelei ir romantiskas attiecības ar peļu darbības koordinatori. Savukārt bērniem nāk smiekli par nejēdzīgajiem veidiem, kādos peles mēģina iemidzināt Ivara Krasta varoni.

Uģa Bērziņa ierīkotā skatuves telpa faktiski ir teātra noliktava. Bertas Vilipsones kostīmi ir "cilvēciskoti" arī pelēm, savukārt ausis tām ir milzīgas un pūkainas. Ances Strazdas, Klāva Meļļa un Jāņa Kroņa peles tādi paši cilvēki vien ir – pārņemti ar savu svarīguma apziņu, tajā pašā laikā spējīgi arī pret saviem pienākumiem izturēties vieglprātīgi. Izrādes veidotāji ir asprātīgi iesaistījuši pazīstamus cilvēkus videoklipā, kas rāda iemidzināšanas tehnikas, kā arī tekstā atšifrējamas konkrētas personas.

Ivars Krasts iemieso cilvēku, kurš mēģina būt jautrs un aizraujošs arī tad, kad nesanāk un vienkārši nav spēka. Viņa palēninātās reakcijas mudina bērnus saukt priekšā, kas ir jādara un kas notiek, – jāteic, mazgadīgā publika nav lojāla pret pelēm un neievēro lūgumu par tām neko nestāstīt. Brīžiem izrādes temporitmā gadās atslābumi, brīžiem atkal neorganizētas kņadas šķiet par daudz, tomēr kopumā šis stāstiņš ir skatāms ar interesi un labpatiku.

Skolas somas projekts bieži paredz to, ka izrādes apmeklē organizētas klašu grupas. Taču abi šeit aprakstītie gadījumi ir tādi, kas ir piemēroti apmeklējumam ģimenes lokā, jo var būt iemesls dažādām pārrunām.

Un kura pele atnesa miegu jums?

 

Inspektors Tutū

Dailes teātra Mazajā zālē 19.I plkst. 13 un 17, 5., 8., 14., 27.II, 11., 12., 19.III plkst. 18

Miega peles

Dirty Deal Teatro 18., 19.I plkst. 14, 15.II plkst. 12 

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja