Tā būs debija gan režisoram Viesturam Kairišam, gan aktierim Gundaram Āboliņam (šobrīd – Minhenes Kamerteātra štata aktieris – aut.) Glostera lomā. Vienošanās notikusi, reiz nejauši saskrienoties uz kanālmalas tiltiņa pie Operas. Vārds pa vārdam, un atklājies, ka Kairišs iestudē Karali Līru, bet Āboliņš kāro pēc Glostera. Līkops!
"Protams, muzeja mums nebūs. Kuram tas var būt interesanti, un kurš gan var pateikt, kas ir klasisks Šekspīrs, kurš to ir redzējis?" mazliet saērcinājies no krievu žurnālistu uzstājīgi uzdotajiem jautājumiem, vai luga būs klasiska vai moderna, preses konferencē teica Viesturs Kairišs. Bet var jau saprast arī viņus – kaut kas par izrādi tomēr ir jāuzraksta, ja reiz teātris pats ir sasaucis preses konferenci. Nav jau gluži tā, ka žurnālisti to vien kāro, kā izokšķerēt un izpostīt mākslas burvību.
Režisors atklāja, ka patiesībā visas koncepcijas lietas ir izaugušas no tā, ka sapratis – ir Līrs! Jakovs Rafalsons! "Rafalsons ir mana koncepcija," teica Kairišs. Nebūtu šī aktiera, nebūtu arī Kairiša Karaļa Līra. Liela nozīme izrādē būs Artura Maskata mūzikai un mākslinieku dueta Reiņa (scenogrāfija) un Kristas (kostīmi) Dzudzilo darbam. Horeogrāfe – Elīna Lutce. Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis. Lomās: Jakovs Rafalsons, Aleksandrs Poliščuks, Anatolijs Fečins, Dmitrijs Palēss, Vitālijs Jakovļevs, Leonīds Lencs, Gundars Āboliņš (Jaunais Rīgas teātris), Aleksandrs Maļikovs, Kirils Zaicevs, Gaļina Rosijska, Maksims Busels, Jekaterina Frolova, Dana Čerņecova, Jana Ļisova.
"Karalis Līrs ir universāla luga. Tā der jebkuram laikam, jebkurai politiskajai iekārtai, jebkuram teātrim. Kur slēpjas šīs lugas fenomens? Atbildes nav, bet cilvēka aklums ir nemirstīgs. Cilvēks neko neredz vai negrib redzēt. Varbūt cilvēka aklums ir vienīgā civilizācijas izdzīvošanas iespēja? Kāpēc cilvēks neredz acīm redzamas lietas? Izrāde būs nevis par karaļiem un galma intrigām, bet par mums – cilvēkiem, par cilvēcisko būtību," saka režisors.