Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Pjero, kurš nepārtrauca mūziku

Paradoksālais, ka visiem jauniešiem, ar kuriem strādāju kopā, esmu iemācījis to, ko pats nekad neesmu mācējis. Divdesmit gadu laikā ir izveidojusies mana skola. (..) Pietiekami oriģināla skola, kas neatbilst nevienam no pasaulē zināmajiem virzieniem kustību mākslā – intervijā 1999. gadā saka kustību mākslinieks Ansis Rūtentāls. Viņš atzīstas, ka dibināt savu kustību teātri nekad nav domājis. Vienkārši "jaunieši nelaida prom".

Daudz, ko dot 

Līdz 12. oktobrim galerijā Istaba ir skatāma pāragri mūžībā aizsauktajam mīmam, kustību māksliniekam, sava kustību teātra izveidotājam Ansim Rūtentālam (1949-2000) veltīta izstāde Es mīlu jūs visus. Tās kuratore ir viena no viņa skolniecēm – Guna Bīriņa, kura jau drīz pēc Rūtentāla pēkšņās aiziešanas sākusi vākt kopīgā laika liecības, kuras tik "nenormāli ātri aiziet zudībā". Kuratorei bijis svarīgi, lai Anša Rūtentāla klusais pieskāriens rezonētu tālāk, arī šajā laikā:"«Rūtentāla nav bijis [publiskajā telpā] divdesmit gadu. Viņam ir tik daudz, ko dot." 
No 1993. līdz 2000. gadam – pasniedzējs Latvijas Kultūras akadēmijas Kino un teātra mākslas fakultātē. Ansis Rūtentāls ir radījis 13 pilnmetrāžas izrādes, četras videofilmas, neskaitāmas kustību kompozīcijas, performances dabā un urbānā vidē. Veidojis kustību partitūras, telpas un gaismas risinājumus Liepājas, Valmieras, Nacionālā, Dailes teātra un Nacionālās operas izrādēm. Sadarbojies ar kinofestivālu Arsenāls, Latvijas vadošajiem džeza māksliniekiem, komponistiem, dziedātājiem, gleznotājiem, tēlniekiem un modes māksliniekiem.


Oāze Lāčplēša 36 

Anša Rūtentāla 70. jubilejas gads jau ir atklāts ar trim laikmetīgās dejas izrādēm. Izstādes ieskaņā 7. septembrī Mūsdienu kultūras foruma Baltā nakts 2019 ietvaros galerijā Istaba interesenti varēja vērot performanci Zonde. Tā ir tapusi 20. gs. 80. gadu sākumā, un radošās darbības laikā  Rūtentāls periodiski atgriezās pie šīs performances realizēšanas dažādās vidēs. 10. septembrī apmeklētāji varēja noskatīties performanci Viņš liek aizvērt acis. Bet Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājā Zirgu pasts 11. septembrī Anša Rūtentāla mantojumu dejas izrādē Rezonanse interpretēja horeogrāfi Ilze Zīriņa, Ramona Galkina un Ivars Broničs, iedvesmojoties no Rūtentāla iestudējumiem Ilūzijas, Pārdomas un Epifānija. 

Izstādē var iepazīties ar kustību mākslinieka Anša Rūtentāla radošās darbības principiem, ieklausīties viņa domās par kustību mākslu un Kustību teātri, noskatīties viņa veidoto izrāžu un videofilmu fragmentus. Izstādes ekspozīcijā iekļautie fotomateriāli, skices, dienasgrāmatas, zīmējumi no Rūtentālu ģimenes un Kustību teātra arhīva un izstādes scenogrāfiskie elementi ļauj jūtīgi un daudzpusīgi uztvert un iepazīt kustību mākslinieka personību un radošo veikumu. Izstāde ir plašākais līdz šim publiski pieejamais vēstījums par Anša Rūtentāla devumu. Izstādes māksliniece ir Rūta Briede, animāciju no dienasgrāmatām veidojuši Evija Pintāne un Oskars Pavlovskis, grafiskā dizainere – Linda Lūse.

Izstādes norises vieta ir likumsakarīga, uzsver kuratore un skolniece Guna Bīriņa. Tuvumā galerijai – Lāčplēša 36 – kādreiz atradies Anša Rūtentāla leģendārais mājoklis milzīgā komunālajā dzīvoklī. Te ir varēts rast mierinājumu gan sarunās, gan brīžos, kad Rūtentāls dalījies ar savu unikālo mūzikas ierakstu kolekciju. 


Klausies rudzu lauku

"Būtiski ir divi darbības principi. Pirmais ir tas, ko es saucu par mūzikas vizuālo interpretāciju. (..) Mums kā izejas materiāls ir mūzika, precīzāk, mūzikas izraisītās asociācijas. Otrs būtiskais darbības princips attiecas uz katru aktieri atsevišķi. Mūsu skolā pastāv tas, ko varbūt varētu nosaukt par pasaulīgu apceri," intervijā ir atklājis Ansis Rūtentāls. Uzmanīgi klausīties mūziku viņu mācījusi mamma Lūcija, kurai īpaši tuva bijusi kora mūzika. Uzlikusi plati, sēdējusi blakus un aicinājusi iztēloties – lūk, rudzu lauks, tagad tajā iemetas vējš, kaut kur tālāk – negaisa mākoņi, strautiņš čalo... Guna Bīriņa atceras, ka Rūtentālam bijusi liela pietāte pret mūziku un izrādēs mūzikas skaņdarbi vienmēr skanējuši pilnībā, nekad nav pāršķelti vai lietoti ilustratīvi – "mūzikas kokteiļa nebija".

Mākslinieka paveiktais ir atstājis dziļas pēdas Latvijas kultūrā, un viņa ietekme daudzās mākslas jomās jūtama vēl šodien. Viņš bija pasaules klases kustību režisors, izcils mīms un talantīgs Latvijas Kultūras akadēmijas pedagogs. Savām izrādēm viņš pats veidoja scenogrāfiju, tērpus un gaismu partitūru. Viņa stilistika bija tik atšķirīga, ka publiskajā telpā sāka lietot terminus "Anša skola", "Anša aktieri", "Anša gaismas". Saskarsmē viņš pievilka cilvēkus ar savu nesamākslotību, cilvēkmīlestību, dziļumu, mieru un aiz sevis atstāja daudzus skolniekus, kas viņam ir dziļi pateicīgi. 

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Žagars: Dailes teātris nav bezdibeņa malā(3)

Dailes teātris nav "bezdibeņa malā" un turpina funkcionēt ar labām izrādēm, labu aktieru trupu un profesionāliem tehniskajiem darbiniekiem, tomēr tam ir nepieciešamas pārmaiņas, aģentūrai LE...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja