Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +7 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 3. aprīlis
Daira, Dairis

Martā galerijā Jēkabs notiks mākslas darbu un retu grāmatu izsole

Izsoļu nama/galerijas Jēkabs telpās 7. martā norisināsies 65. mākslas darbu izsole. Izsolē tiks piedāvātas 215 lotes – vecmeistaru un mūsdienu mākslinieku gleznas, grafikas, plakāti, lietišķās mākslas priekšmeti un grāmatas, informēja galerijas pārstāvji.

Glezniecības tehniku izsolē pārstāv tādi izcili mākslinieki kā Ieva Iltnere, Jānis Pauļuks, Kārlis Melbārzdis, Biruta Delle, Leo Svemps un citi. Mūsdienu glezniecības kontekstā jāizceļ Ievas Iltneres 1998. gada glezna Istaba, kurā atklājas mākslinieces gaumīgi ieturētais  stils un joprojām iemīļotā tēma – cilvēks telpā. Gleznā redzama māksliniecei raksturīgā klusināti pelēcīgā toņu palete un vibrējošs krāsas triepiens, kas turpmākajā daiļradē atkāpjas grafiskāku izteiksmes līdzekļu priekšā.

Jāņa Pauļuka 1957. gada gleznā Dzintaros atainota to laiku mākslinieku vidū iemīļota pulcēšanās vieta, Dzintaru jaunrades nams. Gleznā redzams Pauļukam raksturīgais ekspresīvais otas triepiens un izteiktā ritmika, kas, līdz ar stilizētajiem cilvēku tēliem, gleznas kompozīciju tuvina abstrakcijai.

Latviešu glezniecības klasiķa Oto Pladera gleznā Pavasaris atklājas mākslinieka izcilā krāsu izjūta – ne velti viņš tiek dēvēts par pustoņa meistaru. Mākslinieks ir gleznojis impresionistiskā reālisma stilistikā, īpaši izstrādājot atmosfēriskas gaismēnu nianses. Pladera triepiena tehnikā ir ietekmes no viņa pasniedzēja Vilhelma Purvīša daiļrades.

Izsolē būs pieejamas arī Neles Zirnītes, Māra Ārgaļa, Romana Sutas, Aleksandras Beļcovas un citu autoru grafikas un tušas zīmējumi, kā arī Džemmas Skulmes un Kurta Fridrihsona akvareļi. Aleksandras Beļcovas tušas zīmējums pārstāv ciklu Dienvidfrancijas iespaidi. Francijai mākslinieces daiļradē ir īpaša loma – veselības problēmu dēļ viņa tur pavadīja vairākas ziemas, galvenokārt uzturoties Vansā un, veselībai uzlabojoties, apmeklējot arīVidusjūras piekrastes pilsētas Nicu, Montekarlo un citas. Šo braucienu laikā tapa liels skaits skiču un zīmējumu.

Izsolē būs pieejamas septiņas Neles Zirnītes grafikas, tapušas laikā no 1987. gada līdz 2007. gadam, tostarp filosofiski piesātinātais darbs Krauja, kas 2007. gadā ieguva galveno prēmiju IX Hosē de Riberas starptautiskajā grafikas biennālē Ksativā, Spānijā. Darbs tapis, kombinējot oforta, akvatintas un atklātā kodinājuma tehnikas. Grafikas kolorīts un kompozīcija ilustrē mākslinieces rokrakstam raksturīgo vizuāli trauslo tēlainību, vienlaikus paužot garīgi spēcīgu vēstījumu.

7. marta izsolē tiks izsolīta plakātu kolekcija, kurā ietilpst sešpadsmit plakāti. Pārstāvēto autoru vidū ir Verners Linde, Alfrēds Švedrevics, Bruno Jaunzems, Rihards Zariņš, Ģirts Vilks, Arnolds Pankoks, Andris Breže un citi. Īpaši izceļams ir Andra Brežes 1988. gada plakāts Latviešu avangarda izstādei Rietumberlīnē, kurā atainoti Zemes saimnieki – instalācija, kas šobrīd aplūkojama LNMM patstāvīgajā ekspozīcijā. Latviešu avangarda izstāde Rietumberlīnē bija tolaik vēl nepiedzīvots notikums latviešu mākslas vēsturē. Riharda Zariņa 1934. gada plakāts Aicina mani un sauc mūžīgā Latvijas balss un Eduarda Kalniņa 1946. gada plakāts Lai dzīvo 1. maijs ir reproducēti, kas apliecina to nozīmi latviešu plakāta mākslas kontekstā.

Lietišķās mākslas priekšmetu piedāvājumā jāizceļ plašā Iļģuciema stikla fabrikas trauku kolekcija. Kolekcijā ietilpst kopumā 31 lote  – gan trauku komplekti, gan atsevišķi dažādās stikla apstrādes tehnikās tapuši trauki. Iļģuciema Stikla fabrikas produkcija šobrīd mākslas priekšmetu tirgū piedzīvo pacēlumu – šāda tendence ir vērojama pēdējā pusgada laikā. Šobrīd priekšmetu cenas vēl ir pieejamas, taču to skaits, ņemot vērā trauslo materiālu, tirgū nav liels. Fabrikas darbības aizsākumi ir datējami ar 1884. gadu, kad tika dibināta Jakoba Beka (Jacob Beck) stikla fabrika. Vēlāk, 30. gados tika nodibinātā A/S Iļģeciema stikla fabrika, 1940. gadā pārdēvēta par Ciema stikla fabriku un savu visplašāk pazīstamo nosaukumu Iļģuciema stikla fabrika ieguvusi pēc Otrā Pasaules kara. Galerijas pārstāvji secina – mainoties tendencēm interjera dizainā, ir audzis pieprasījums pēc šādiem interjera priekšmetiem un traukiem, jo tie atkal iederas mājokļa iekārtojumā.

Īpaši klātienes izsolei atlasītas arī 12 grāmatas, no kurām izceļams ir apgaismības laika domātāja Garlība Merķeļa otrais izdevums Latvieši, sevišķi Vidzemē filozofiskā gadsimta beigās, izdots 1800. gadā. Garlība Merķeļa darbi ir ietekmējuši Latvijas kultūras un sabiedrības dzīvi, un jo īpaši jaunlatviešu strāvojumu. Grāmatu kolekcijā pārstāvēti arī tādi izdevumi kā 1928. gadā Maskavā izdotais Latviešu strēlnieku vēstures komisijas izdevums Latwju strehlneeku wehsture, 1746. gadā Kēnigsbergā izdotā Georga Manceļa Jaunā Latviešu Sprediķu Grāmata un citi. Jūrniecības tēmas kontekstā jāizceļ 1848. gada Jūrniecības un kuģniecības atlants ar kartēm, shēmām un ilustrācijām.

Izsoļu nams/galerija Jēkabs regulāri organizē gan klātienes, gan tiešsaistes izsoles. Septītā marta izsoles izstāde ir aplūkojama no 28. februāra līdz 7. martam.

 

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Var iztikt

Daudz auglīgāk, nekā iztēloties krīzi kā iespēju, būtu izdarīt secinājumus, skaidrām acīm paskatoties uz to, ko esam zaudējuši.

Dailes teātris pieļauj štatu samazināšanu par 10%(4)

Dailes teātris darbu plāno atsākt jūlija beigās vai augusta sākumā, bet patlaban tiek apsvērta iespēja samazināt štatus par ne vairāk kā 10%, aģentūrai LETA pastāstīja Dailes teātra direktors Juris Ža...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja