Cietumos pārdozēšanas dēļ ik gadu mirst viens līdz divi ieslodzītie

Tas nav nekas traks, čaļi vismaz kaifā aizgāja. Es labāk savu sroku dzīvotu ar cūkām aizgaldā laukos pie savas vecmāmiņas, nekā vilktu dienas pašreizējajos cietumos. Esmu par narkotikām ieslodzījumu vietās, jo tās, pašreizējajā situācijā, ik pa reizei, palīdz aizmirsties un neredzēt to murgu, kādā atrodas ieslodzītais. Cita lieta ir pārdozēšana, ,,gļuki un razborkas gļuku brīdī". Jūs to nemaz nevariet aptvert kā tas ir, ka cilvēkam jādzīvo morāli un fiziski sapuvušā, vidē, labi apzinoties to, ka aiz mūriem nav 16. vai 17. gadsimts. Ik dienas vērtēt bezcerību, kura velkas un vēl vilksies daudzus ieslodzījuma termiņa gadus, kas notrulinās saprātu līdz dzīvnieku līmenim. Šīm iestādēm nav nekā kopēja ar pāraudzināšanas vietām, tās ir dzīvu cilvēku sapūdēšanas vietas. Valdība nespēj un nevēlas rīkoties, bet rīkoties vajadzēja jau vakar. Netīrā biznesa ideoloģija aktivizē noziedzības sistēmu un otrādāk. Šī tradīcija kalpo kā paraugs/ etalons jaunajai paaudzei. Probācijas dienests ,,iznākušajiem" recidīvistiem maina pamperus, tā vietā, lai pilnībā iekļautos pāraudzināšanas būtībā jau pašos cietumos. Kļūtu tur par ,,trešo" varu, kas nepieļauj noziedznieku un cietuma personāla patvaļas. Varu, kurai galvenais ideāls būtu pats cilvēks, personības glābšana, cilvēcisko vērtību iecementēšana, nostiprināšana, nevis kalpošana sausam likumam. Neredzu, pārliecinošu cīņu par katru pilsoni, viss pūst un pazūd nebūtībā, tieši tā kā cilvēki, kuri aizbrauc no Latvijas uz neatgriešanos.