Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Mediju daudzveidība - valsts balstāma

Ar Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāju Robertu Putni sarunājas Māris Zanders.Fragments no intervijas:**Apspriežot jaunizstrādātās mediju politikas pamatnostādnes, zināmu iemeslu dēļ lielākā uzmanības daļa veltīta tam, ko tās sola elektroniskajiem medijiem. Mani interesē drukāto sadaļa.**

Dokuments runā par nozari kopumā - par mediju vides attīstību, šīs vides daudzveidības nodrošināšanu. Savukārt runāt par to, lietojot platformu izpratni - elektroniskie, drukātie -, mūsdienās tā īsti vairs nevar. Galu galā arī jūs (Diena - M. Z.) esat ne tikai drukāts medijs, bet arī interneta portāls. Līdz ar to pareizāk būtu dalīt pēc īpašnieku struktūras - sabiedriskie un komercmediji. Tātad viena no novitātēm ir tā, ka mēs vairs nerunājam, piemēram, par sabiedriskajām raidorganizācijām un komercraidorganizācijām, mēs runājam par komercmediju dažādās platformās. Un te nonākam pie atbalsta nepieciešamības komercmedijiem komerciāli neizdevīga satura veidošanā. To pamatojot ar mazo tirgu, valodas lietojuma specifiku utt. Un tā, it kā atkal runājot par sabiedriskajiem medijiem, mēs tomēr caur sabiedriskā pasūtījuma reformu nonākam pie jaunā, pie lomu izmaiņām. Daļu no naudas, kas šobrīd tiek virzīta caur sabiedrisko pasūtījumu, gribat iecelt plānotajā mediju atbalsta fondā. Mediju atbalsta fonds ir šī jaunā atbalsta forma. Modelis tam varētu būt vai nu Sabiedrības integrācijas fonds, vai Valsts kultūrkapitāla fonds, vai miksēti. Doma tātad ir: eksperti konkursa kārtībā vērtē komercmediju projektus komerciāli neizdevīga satura veidošanai. Pirmais eksperimentālais balodītis, ņemot vērā aktuālo situāciju, jau ir aizlidojis ar akcentu uz Latgali. Tika sadalīti 120 tūkstoši eiro, kas, protams, ir gaužām maz. Tāpēc koncentrējāmies uz vienu reģionu. Arī lai izmēģinātu, kā tas darbojas.

Kā šī summa tika sadalīta?

40% no summas tika platformām, ko mēs saucam par drukātajiem medijiem. Tas, ko vēlējāmies veicināt, ir, lai šie komercmediji, kuri vairumā gadījumu darbojas katrs savā novadā un tā īsti nav konkurenti, būtu ieinteresēti apmainīties ar saturu. 40% tika novirzīti elektroniskajiem medijiem, un atlikušie 20% - pētnieciskajai žurnālistikai, attīstībai. Te lielāko daļu vinnēja Re:Baltica, kam jau ir pieredze krieviski strādājošo reģiona žurnālistu apmācībā. Viņi savulaik to savija kopā ar Ukrainas un Krievijas opozicionāro žurnālistu aicināšanu uz Latviju, un, cik saprotu, šovasar būs kaut kas līdzīgs. Ļoti interesants bija vēl viens projekts, kas šajā sadaļā saņēma atbalstu. Tie ir cilvēki ar žurnālista izglītību, kas tika uzmeklēti ar Daugavpils Ebreju biedrības starpniecību ar domu, ka viņi kopīgi ģenerēs tekstus, kurus tālāk bez maksas piedāvās vietējiem medijiem. Ļoti interesanta vietējā iniciatīva.

Atgriežoties pie jūsu jautājuma, vēl viena ļoti nopietna problēma, ko cenšamies ar pamatnostādņu starpniecību risināt, ir pašvaldību dibinātie mediji, tiesa, atklāti sakot, te saduramies ar lielu pretestību. Gan Latvijas Pašvaldību savienība, gan Lielo pilsētu asociācija uzskata, ka te neko mainīt nevajag, savukārt reģionālie komercmediji uzskata, ka tiek traucēta nozares attīstība, un mēs esam pa vidu. Darba grupa ir izveidota, bet, jāatzīst, mēs esam tikai ceļa sākumā.

Šis mediju atbalsta fonds - tas būs citādi nosaukts sabiedriskais pasūtījums?

Ne gluži. Ir paredzēts pusotra miljona papildus tam, kas nāktu no sabiedriskā pasūtījuma. Jo doma ir, ka šai jaunajai atbalsta formai netiek izmantots tas, kas jau eksistē. Tātad šis pusotrs miljons ir no valsts budžeta, ar konkursu starpniecību sadalāma nauda nekomerciālam saturam.

Jāpiezīmē, ka Izdevēju asociācija runā arī par institucionālu atbalstu, piemēram, caur PVN likmi. Esam par to informējuši Finanšu ministriju, tomēr, godīgi sakot, es būšu priecīgs, ja saņemsim arī šo pusotru miljonu.

Visu interviju lasiet ceturtdienas, 21. aprīļa, avīzē Diena!

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

PVN likme mūsu vērtībām(7)

Brīdi, kad vērojami vairāku jomu, piemēram, ēdināšanas un tūristu mītņu, centieni panākt zemāku pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, aicinājumu jau no 1. jūlija piemērot 5% PNV likmi visām grā...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē