Kā aģentūru LETA informēja ministres padomniece Signe Znotiņa-Znota, puses pārrunāja atbalstu Ukrainas pašaizsardzības spējām un Krievijas ierobežošanu, sadarbību divpusēji un NATO, transatlantiskās attiecības, Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas attiecību padziļināšanu.
Braže atzīmēja, ka ar Lielbritānijas kolēģi ir vienisprātis - jāturpina maksimāli stiprināt Ukrainas pašaizsardzības spējas, tai nodrošinot visa veida atbalstu. Latvijas ārlietu ministre norādīja, ka Krievijas mērķis ir šķelt sabiedrotos un vājināt atbalstu Ukrainai, un tā ir drauds visai Eiroatlantiskajai telpai.
Puses pārrunāja prioritātes ANO Drošības padomē, kur 2026. gada 1. janvārī Latvija sāks divu gadu darba termiņu. Lielbritānija ir viena pastāvīgajām ANO Drošības padomes loceklēm.
Tāpat Latvijas ārlietu ministre pateicās Lielbritānijai par ieguldījumu Latvijas un Baltijas drošībā un aizsardzībā, īpaši par karavīru klātbūtni reģionā - daudznacionālajā brigādē Igaunijā, "Austrumu sardzē" Polijā, regulāru dalību Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā, kā arī Apvienoto reaģēšanas spēku un labas gribas koalīcijas vadīšanu.
"Lielbritānija vienmēr ir bijusi Latvijas draugs un viens no ciešākajiem mūsu sabiedrotajiem drošības un aizsardzības jomās, NATO, reģionāli un divpusēji, kā arī Ukrainas atbalstam - gan koordinējot sankcijas pret Krieviju, īpaši "ēnu floti" un tās ekosistēmu, gan kopā vadot Dronu koalīciju," pauda Braže.
Kūpere norādīja uz Lielbritānijas gatavību turpināt strādāt pie attiecību ar ES uzlabošanas, kam Latvijas ārlietu ministre piekrita, uzsverot lielo potenciālu pozitīvai sadarbībai. Tāpat amatpersonas pārrunāja nepieciešamību padziļināt abu valstu divpusējās attiecības, īpaši drošībā un ekonomikā. Lielbritānijas puse pauda interesi padziļināt sadarbību tieslietu jomā.
Puses bija vienisprātis, ka nepieciešams aktualizēt kopējo sadarbības deklarāciju, kas noslēgta 2021. gadā - gan ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas maiņu, gan nepieciešamību iezīmēt jaunas potenciālās sadarbības jomas.
Braže novērtēja Britu padomes Latvijā darbu, uzsverot tās ieguldījumu sabiedrības noturības jomā. Puses bija vienisprātis, ka nepieciešams kopīgi izvērtēt virzienus, kuros turpināt veiksmīgo sadarbību.