"Kopš kapitālisma sākumposma esmu vadījis vairākus uzņēmumus un esmu risinājis dažādas problēmas, ar kurām uzņēmumi nav tikuši galā. Bet vienmēr un visur man ir bijusi vajadzīga ļoti liela kompetence, lai cilvēkiem pierādītu, ka uz darbu viņi nāk strādāt un ka astoņas stundas ir laiks, kas jāvelta darbam, kā to nosaka arī Darba likums. Man bijusi iespēja salīdzināt, kā strādā, piemēram, Anglijā un Zviedrijā, - tur cilvēki tiešām astoņas stundas strādā. Latvijā tā nav. Kad runāju ar saviem sadarbības partneriem, secinām, ka ar darbaspēka attieksmes problēmu sastopas visi," intervijā atklāja N.Dzērve.
Viņš gan vienlaikus norādīja - viņš neapgalvo, ka Latvijā nav labu darbinieku. "Pieļauju, ja uzņēmējam ir iespēja no tūkstoša izvēlēties desmit darbinieku, var atrast ļoti labus, apzinīgus speciālistus. Negribu teikt, ka Latvijā vispār nav cilvēku, kas strādātu, un tāpēc masveidā jāieved ķīnieši. Turklāt, ievedot ārvalstu strādniekus, jāņem vērā, ka viņiem ir atšķirīga psiholoģija, kas arī jāpārzina, un tik vienkārši sadarboties arī nemaz nebūtu," sacīja papīrfabrikas Līgatne vadītājs.
Tomēr viņš nenoliedza, ka reģionos daudzi uzņēmēji cieš no tā, ka nav vietējās darbinieku konkurences, bet jāpieņem katrs, kurš vien ražotnes tuvumā dzīvo. "Turklāt par darba tikumu, par attieksmi pret darbu būtu jārunā valsts līmenī. Pagaidām katrs uzņēmējs cīnās par sevi, nav vienotas uzņēmēju sabiedriskās domas," secināja N.Dzērve.
Interviju ar N.Dzērvi lasiet trešdienas Dienā!