Bērniem Latvijā nav pieejama vienlīdz kvalitatīva pamatizglītība, konstatējusi Valsts kontrole (VK). Revidenti Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) iesniedza desmit ieteikumus, kā uzlabot situāciju, uzsverot, ka finansējums, kas pēdējo triju gadu laikā 1.–12. klašu posmā pieaudzis par 31%, nebūt nav vienīgais iemesls robiem šajā jomā. Ir jāmaina arī attieksme visos līmeņos, tad situācija uzlabosies.
Neizpelnās teicamu vērtējumu
Izglītības kvalitātes mērķis ir augstvērtīgi rezultāti katram skolēnam. Taču dažādu sistēmu dati liecina, ka riska grupā ir desmitā daļa bērnu, kurus šis mērķis nesasniedz, un, visticamāk, viņu ir vēl vairāk. Tas viss noved pie tā, ka ap 300 000 pieaugušo (no 25 līdz 65 gadiem) darba tirgū ir nepietiekama izglītība. Tā kā šāds skaits ir izveidojies ilgā laika posmā, tas liek secināt, ka izglītības sistēmā nevar darīt to pašu un gaidīt citus rezultātus, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē norādīja Valsts kontroles (VK) pārstāve Maija Āboliņa. Izglītības politika ir balstīta labajā praksē un zinātniskajos pētījumos, bet praksē tā nedarbojas. To, ka vadības procesi nestrādā tā, kā vajag, pierādīja arī fakts, ka nevienai no revīzijā izvēlētajām izglītības pārvaldēm vai skolām VK, izvērtējot mācību procesu un pārvaldību, nevarēja ielikt atzīmi «teicami». «Esam aicinājuši IZM negulēt uz lauriem, domājot, ka mums politikas veidošanas līmenī viss ir kārtībā, bet pievērsties tam, ka praksē šī problēma pastāv un nacionālā līmenī ar to jāstrādā,» pauda M. Āboliņa. To VK ieskatā var panākt, ceļot izglītības speciālistu profesionālo līmeni, kā arī apzinoties, ka pārmaiņas katrā konkrētajā skolā var ieviest tikai tās vadība un pedagogi. Līdz ar «burkānu» un dažādiem atbalsta instrumentiem vajadzīga arī «pātaga», proti, kontroles mehānismi, sacīja M. Āboliņa. Šobrīd tā ir akreditācija, kura gan ir visai formāla, jo bieži vien skola tiek akreditēta uz vairākiem gadiem pat ar ievērojamām nepilnībām un pārkāpumiem, piemēram, ir pastāvīga vardarbība gan pret skolēniem, gan pedagogiem. Tāda situācija nav pieļaujama, ka zūd objektivitāte, – tad šādam instrumentam nav jēgas. Sistēmai ir jāstrādā, un, lai nenonāktu līdz gadījumiem, kad skola netiek akreditēta, jau laikus jāfiksē problēmas un riski un tie jānovērš. Runājot par citiem VK ieteikumiem IZM, M. Āboliņa norādīja, ka to kopumā ir desmit un tie jāievieš līdz 2031. gadam. Vēl viens no klupšanas akmeņiem ir stundu skaita atšķirības konkrētos priekšmetos dažādās skolās, kas nereti rodas, jo izglītības standarts ir pārsātināts. Šajā aspektā ir arī jāizvērtē skolu rīcības brīvība (tā nav balstīta aprēķinos) un arī skolu specializācija – ciktāl tā ir atbalstāma obligātajā izglītībā? M. Āboliņa arī akcentēja atbalsta personāla slodzes un algas sakārtošanu – tam jābūt balstītam faktiskajās skolēnu vajadzībās. Patlaban šo speciālistu skaits ir nepietiekams. Būtiski ir arī atrast risinājumus stundu kavējumu mazināšanai.
Neviennozīmīgā brīvība
IZM Vispārējās izglītības departamenta direktors Rūdolfs Kalvāns, komentējot VK ieteikumus, tostarp par skolu rīcības brīvības izvērtēšanu, norādīja, ka tai pašā laikā šajā komisijā šonedēļ tika atbalstīti grozījumi Izglītības likumā pirmajam lasījumam, kas paredz pedagogu profesionālās autonomijas veicināšanu. Tāpēc izglītības iestādēm ir jāpanāk, lai šis jēdziens netiktu izkropļots, bet darbotos visu iesaistīto pušu interesēs. Tas attiecas arī uz skolu specializāciju pamatskolā, jo šobrīd skolas grib to darīt – it sevišķi 7.–9. klašu posmā, un tās nav tikai valsts ģimnāzijas. «Skolas tādā veidā vēlas konkurēt, būt labākas, un to veicināja iepriekšējais finansēšanas modelis Nauda seko skolēnam,» teica R. Kalvāns. Arī skolu brīvība stundu skaita regulēšanā priekšmetos, kā redzams, ir pārprasta, tāpēc ir plānots ieviest pamatizglītības standartā skaidras prasības mācību priekšmetu un mācību stundu skaita izmaiņām un nodrošināt faktiski notikušo mācību stundu atbilstību mācību plānā noteiktajam. Šobrīd tiek strādāts pie tā, lai mazinātu eksāmenu norises ietekmi uz mācību procesu skolās, tostarp diskutējot ar augstskolām par vidējās izglītības CE lomu uzņemšanā. IZM solās valsts pārbaudījumu skaitu optimizēt. Attiecībā uz monitoringa darbiem (3.–6. klasē rēķināšana, teksta izpratne un dabaszinības; 2., 5. un 8. klasē – vienotas skolas ieviešana), kas šogad notiek no 13. līdz 30. aprīlim, to rezultātu analīze būs pieejama jūnijā. Savukārt pirmsskolā monitoringa darbi tiks ieviesti pakāpeniski, sākot no nākamā mācību gada. Valsts izglītības attīstības aģentūras vadītāja Inta Ozola kā lielāko izaicinājumu minēja standarta «revidēšanu», jo, apsēžoties ar nozaru speciālistiem pie viena galda, viņi vēlas programmā ietilpināt pēc iespējas vairāk satura.
Risinot stundu kavējumu problēmu, plānots izstrādāt vienotas vadlīnijas to mazināšanai un uzraudzībai, nākamajā gadā izmēģinot, kā tās darbojas praksē, lai pēc tam precizētu normatīvo regulējumu. Papildus tiek izvērtēta iespēja ieviest skolotāja aizvietotāja amatu.
Atbalsta personāla problēma
Tāpat tiks pilnveidota akreditācija, pārskatot vērtējumu līmeņu kritisko īpatsvaru atteikuma lēmumam, kā arī diferencētās izmaksas atbilstoši procesam. Plānots arī mainīt akreditācijas piešķiršanas termiņus – no 2027. gada tas būs trīs un septiņi gadi. Ir arī noslēgts sadarbības līgums ar IKVD par risku identificēšanas rīka saturisko pilnveidi.
R. Kalvāns atgādināja, ka jaunajā finansēšanas modelī 0 būtiski palielināts finansējums atbalsta personālam skolās, taču grūtības rada tā pieejamība.
Šobrīd visvairāk trūkst pedagoga palīgu (vakanto slodžu skaits – 82,7), kā arī speciālo pedagogu, logopēdu un psihologu. Atbalsta personāla darba organizācija skolās atšķiras, vienotas pieejas šajā jomā nav. Dati arī liecina par nevienmērīgu līdzekļu izmantojumu starp dažādām atbalsta personāla kategorijām. Nereti tos novirza to speciālistu piesaistei, kur trūkums ir izteiktāks, – pedagogu palīgiem, speciālajiem pedagogiem un logopēdiem.
Komisijas vadītāja Agita Zariņa-Stūre (JV) uzsvēra skolu vadītāja lomu izglītības programmu realizācijā. Ja to īstenošanā kaut kas nav kārtībā, tad akmens metams tieši šajā dārziņā, un pašvaldību un IZM uzdevums ir uz to vērst uzmanību. Komentējot atbalsta personāla pieejamību – viņas ieskatā problēma ir to sagatavošanā. Runājot ar IZM par šo lietu, esot sajūta, ka tā «dzīvo savā orbītā», tāpēc IZM jātur roka uz pulsa. Kavējumu lietā esot liels sagatavots pētījums un IZM dots uzdevums, lai jau jūnijā varētu prezentēt to, kas šajā jomā ir izdarīts.